Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ausaine
ausaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Vīriešu (ziemas) cepure ar sānu atlokiem. Ausaina cepure.
PiemēriDivi pirmās klases skolnieki ziemā iet kopā uz mājām. Vienam ir silta, ausaina cepure, otram tādas ausaines nav.
Avoti: 1. sējums