saspīlēt
saspīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
PiemēriSaspīlēt attiecības kolektīvā.
- Saspīlēt attiecības kolektīvā.
- ..teritoriālās pretenzijas un robežstrīdi ir viens no cēloņiem, kas.. saspīlē starptautisko stāvokli un potenciāli sevī slēpj lielas briesmas.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
Piemēri..pavasara sējas plānu saspīlē..
- ..pavasara sējas plānu saspīlē..
Stabili vārdu savienojumiSaspīlēt nervus.
- Saspīlēt nervus — Panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
3.reti Iespīlēt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.).
PiemēriSaspīlēt detaļas.
- Saspīlēt detaļas.
Avoti: 7-1. sējums