Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apspīlēt
apspīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
PiemēriApspīlētas kurpes.
  • Apspīlētas kurpes.
  • Svārki apspīlēti.
  • Cieši apspīlēta korsete.
  • Melnais tafts cieši apspīlēja viņas kuplo torsu.
1.1.parasti divd. formā: apspīlēts. Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) – par augumu, kājām.
PiemēriŠaura tērpa apspīlēts augums.
  • Šaura tērpa apspīlēts augums.
  • Kājas jaunajās kurpēs kā apspīlētas.
Avoti: 1. sējums