Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saspīlēts
saspīlēts -ais; s. -a, -ā
saspīlēti apst.
1.Divd. → saspīlēt.
2.Tāds, kurā ir saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
PiemēriMēģinādama sākt uzbrukumu revolūcijai, cara patvaldība gatavojās 25. novembrī izsludināt Vidzemē kara stāvokli. Situācija Latvijā bija ļoti saspīlēta.
  • Mēģinādama sākt uzbrukumu revolūcijai, cara patvaldība gatavojās 25. novembrī izsludināt Vidzemē kara stāvokli. Situācija Latvijā bija ļoti saspīlēta.
  • ..te nu viņi stāvēja viens pret otru gandrīz kā divi ienaidnieki. Vēlēdamies izklaidēt acumirkļa saspīlēto atmosfēru, Kadiķis draudzīgi saņēma Juri pie abiem pleciem..
3.Tāds, kas ir sasniedzis augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
PiemēriSkolā jau ilgāku laiku valdīja saspīlēts uztraukums. Pēdējās klases skolnieki liedzās izpildīt uzlikto sodu..
  • Skolā jau ilgāku laiku valdīja saspīlēts uztraukums. Pēdējās klases skolnieki liedzās izpildīt uzlikto sodu..
4.Nedabisks, neatraisīts (parasti par balsi).
Piemēri«Izbeidziet kauties... huligāns tāds!» Es dzirdu pati savu augsti saspīlēto balsi.
  • «Izbeidziet kauties... huligāns tāds!» Es dzirdu pati savu augsti saspīlēto balsi.
  • «Re, ko viņš raksta!» un sāk lasīt komiski saspīlētā balsī..
Avoti: 7-1. sējums