saspīlēt
saspīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
PiemēriSaspīlēt attiecības kolektīvā.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
Piemēri..pavasara sējas plānu saspīlē..
Stabili vārdu savienojumiSaspīlēt nervus.
3.reti Iespīlēt (spīlēs, skrūvspīlēs u. tml.).
PiemēriSaspīlēt detaļas.
Avoti: 7-1. sējums