Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saspītēties
saspītēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
Kļūt, parasti pēkšņi, spītīgam.
PiemēriViņa.. lūdza, lai taču [Edmunts] atnākot izrunāties... Taisni tanī dienā Edmunts saspītējās un neaizgāja.
Avoti: 7-1. sējums