sasprāgt
sasprāgt parasti 3. pers., -sprāgst, pag. -sprāga; intrans.
1.Sprāgstot sadalīties.
PiemēriIzmeklēšanā netika pierādīts, ka šauts bija ar aizdedzinošām lodēm, taču «Rosalija» [motorlaiva], trāpīta degvielas tvertnē, sasprāga gabalos.
- Izmeklēšanā netika pierādīts, ka šauts bija ar aizdedzinošām lodēm, taču «Rosalija» [motorlaiva], trāpīta degvielas tvertnē, sasprāga gabalos.
1.1.Plaisājot sadalīties, parasti pēkšņi.
PiemēriGlāze karstumā sasprāgst.
- Glāze karstumā sasprāgst.
- Pārbaudot ar roku mūrējumu, konstatējam, ka ķieģeļi ir vai nu vaļīgi, vai sasprāguši vairākās daļās.
- Šur tur kapu akmeņi no saules sasprāguši un ievēlušies uz iekšu vai atvēlušies nost..
- Liesmu negaisos ārdēts, Pelēkais akmens Sasprāgst tūkstoš šķembās.
2.Saplaisāt.
Piemēri..ceptuvēs netiek ievērotas tehnoloģijas prasības, un klaipi iznāk plakani, sasprāguši vai apdeguši.
- ..ceptuvēs netiek ievērotas tehnoloģijas prasības, un klaipi iznāk plakani, sasprāguši vai apdeguši.
- Viņš nolūkojas uz lampas sasprāgušo un apkvēpušo stiklu..
- pārn. Dzīve kā maize man sasprāga pārāk karstajā gadu krāsnī..
Stabili vārdu savienojumiAsaras sasprāgst acīs.
- Asaras sasprāgst acīs — Strauji, pēkšņi ieplūst acīs (par asarām).
Avoti: 7-1. sējums