Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saspraust
saspraust -spraužu, -spraud, -sprauž, pag. -spraudu; trans.
1.Spraužot savienot, sastiprināt.
PiemēriSaspraust villaini uz krūtīm ar saktu.
1.1.Spraužot (parasti matus), nostiprināt (tos kādā kopumā, sakārtojumā).
PiemēriDaudzas frizūras var izveidot arī bez rullīšiem, sagriežot matu šķipsnas gredzenveidīgi un saspraužot ar īpašām matu spīlītēm.
2.Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
PiemēriSaspraužam nūjas un slēpes sniega kupenā.
2.1.Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
Piemēri«Nu, vai tā ir dzīve?» Māra sieva jautāja, rokas sānos saspraudusi.
3.Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā. Ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
Piemēri..istabas siena bija no platiem, tēstiem baļķiem, kuru starpās saspraustas pakulas un lupatu gabali.
Avoti: 7-1. sējums