Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saspriegt1
saspriegt -spriedžu, -spriedz, -spriedz, pag. -spriedžu; trans.
1.tehn. Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas mehāniskais spriegums.
PiemēriSaspriegt atsperi.
2.Sasprindzināt1.
PiemēriLikās, ka arēnā neviens [gladiators] neelpoja, lai nenodotu sevi un laikus saklausītu otru. Saspriegtie muskuļi drebēja, uz pierēm izriesās salti sviedri.
3.Sasprindzināt2.
PiemēriAr saspriegtu uzmanību viņš sekoja katram Ozola vārdam un kustībai.
Avoti: 7-1. sējums