Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saspriegt1
saspriegt -spriedžu, -spriedz, -spriedz, pag. -spriedžu; trans.
1.tehn. Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas mehāniskais spriegums.
PiemēriSaspriegt atsperi.
  • Saspriegt atsperi.
  • Saspriegt stieni.
  • Saspriegt būvkoku savienojumus ar ķīļiem.
  • Paneļus iegūst, lietojot attiecīgas šķērsvirziena armatūras. Racionāli ir lietot iepriekš saspriegtas stiegras.
  • Ēku konstruktīvais skelets.. parasti ir dzelzsbetona karkass, pārsvarā monolītais, bet lieto arī saliekamo un iepriekš saspriegto dzelzsbetonu.
2.Sasprindzināt1.
PiemēriLikās, ka arēnā neviens [gladiators] neelpoja, lai nenodotu sevi un laikus saklausītu otru. Saspriegtie muskuļi drebēja, uz pierēm izriesās salti sviedri.
  • Likās, ka arēnā neviens [gladiators] neelpoja, lai nenodotu sevi un laikus saklausītu otru. Saspriegtie muskuļi drebēja, uz pierēm izriesās salti sviedri.
3.Sasprindzināt2.
PiemēriAr saspriegtu uzmanību viņš sekoja katram Ozola vārdam un kustībai.
  • Ar saspriegtu uzmanību viņš sekoja katram Ozola vārdam un kustībai.
Avoti: 7-1. sējums