saspriegtība
saspriegtība -as, s.; parasti vsk.
1.tehn. Stāvoklis, kad (kam) ir radīts mehāniskais spriegums.
PiemēriStieņa saspriegtības pakāpe.
2.Vispārināta īpašība → saspriegts2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sasprindzinātība (3).
PiemēriPlānu saspriegtība.
3.Vispārināta īpašība → saspriegts3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sasprindzinātība (2).
PiemēriBija brīži, kad [kino] kamerām izdevās pietuvoties cilvēku sejām vislielākās saspriegtības brīžos.
Avoti: 7-1. sējums