sasprēgāt
sasprēgāt parasti 3. pers., -ā, pag. -āja; intrans.
1.Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
PiemēriSasprēgājušas rokas.
2.Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
PiemēriSasprēgājuši zābaki.
2.1.Saplaisāt (par stiklu).
PiemēriAprūsējušās, sasprēgājušās rūtis nostiprina skalganiem, aizsit dēlīšiem..
Avoti: 7-1. sējums