sasprēgāt
sasprēgāt parasti 3. pers., -ā, pag. -āja; intrans.
1.Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
PiemēriSasprēgājušas rokas.
- Sasprēgājušas rokas.
- Pēc mazgāšanas rokas katrā ziņā rūpīgi jānoslauka, citādi āda kļūs raupja un sasprēgās.
- «Rudeņos vai pavasaros, kad slapjumā un vējā sasprēgā stilbi, māte vienmēr ieziež man kājas ar krējumu, un veselas ir..»
2.Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
PiemēriSasprēgājuši zābaki.
- Sasprēgājuši zābaki.
- ..kuģa komanda.. nolēja ar ūdeni kuģa klāju, lai tas tropu saulē nesasprēgātu.
- Kraklē stikls ir sīkos gabaliņos sasprēgājusi stikla masa.
2.1.Saplaisāt (par stiklu).
PiemēriAprūsējušās, sasprēgājušās rūtis nostiprina skalganiem, aizsit dēlīšiem..
- Aprūsējušās, sasprēgājušās rūtis nostiprina skalganiem, aizsit dēlīšiem..
- Pēc tam sāka plīst logu rūtis. Citas aizsita ar finieri, sasprēgājušās atstāja tāpat.
Avoti: 7-1. sējums