sasprēgājums
sasprēgājums -a, v.
1.Rezultāts → sasprēgāt1. Sīka, garena, nedziļa brūce, šādu brūču kopums.
PiemēriRodoties ādas sasprēgājumiem, traumām, baciļi, nokļūstot ādā, rada sastrutojumu.
2.Rezultāts → sasprēgāt2. Šaura, nedziļa plaisa, šādu plaisu kopums (kā virsmā).
PiemēriSasprēgājuma smalko plaisiņu tīkls apjoza misiņa čaulītes visās patrenkāsies.
Avoti: 7-1. sējums