zūdīties
zūdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu. Gausties, žēloties, arī bažīties.
PiemēriZūdīties par nākotni.
- Zūdīties par nākotni.
- «Un, kad vecajam akmeņkalim pienāca pēdējā stundiņa, viņš zūdījās, ka visvairāk esot žēl šķirties no labajiem akmeņiem, kuru piekrājis vai trim mūžiem.»
- Gadījās tukši tīkli, gadījās apledojušas tauvas, vīri nepieklaigāja pasauli, zūdīdamies vai savu nelaimi lamādami.
- Novērtējot darbā pavadītos gadus un sasniegto, Leonam nebūtu iemesla zūdīties.
- Ko nu daudz zūdīties [pirms stāšanās Mākslas akadēmijā], gāju uz grafiku un tiku iekšā ar samērā labām atzīmēm..
Avoti: 8. sējums