dusēt
dusēt dusu, dusi, dus, pag. dusēju; intrans.; poēt.
1.Gulēt miegā.
PiemēriPēc brīža mēs abi jau dusējām - es pašā augšā uz panta, mans miesassargs [suns] pie sava kambara durvīm.
Stabili vārdu savienojumiDusēt (arī gulēt) kā mātes klēpī.
1.1.Atpūsties.
PiemēriMans miers ir - nemiers.. Nav lemts man stāvēt, Nav lemts man dusēt.
Stabili vārdu savienojumiDusēt (arī atdusēties) uz lauriem.
1.2.pārn. Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) — par apdzīvotu vietu, māju.
PiemēriDus liegā snaudā Liepāja Un Dzintarjūras krasts.
1.3.pārn. Būt mierīgam, rāmam, arī būt sastingušam (par parādībām dabā).
PiemēriTe tumšāks, te gaišāks, te noslēpumaini spulgodams, te kūpēdams miglā, ceļa malā dus ezers.
Stabili vārdu savienojumiDusošs pumpurs.
1.4.pārn. Būt apbedītam. Gulēt kapā.
PiemēriDusēt smilšu kalniņā.
1.5.trans.
PiemēriNespēj nāves miegu dusēt Karā kautie tēli, Pusnakts laikā vēli Ilgas dzen tos nākt iz [no] tumsas.
Stabili vārdu savienojumiDusi saldi!
Avoti: 2. sējums