kapliča
kapliča -as, s.
1.Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
PiemēriKapličas melnās divviru durvis bija smagas un vērās lēni, grūti skrapstēdamas sarūsējušās virās.
- Kapličas melnās divviru durvis bija smagas un vērās lēni, grūti skrapstēdamas sarūsējušās virās.
- Pēc abu miroņu iezārkošanas viņus tūliņ aizgādāja uz puķu pušķoto kapliču..
- Pie slimnīcas kapličas piebrauca apbedīšanas biroja līķrati ar četriem nesējiem..
- sal. Dzīvoklī bija kluss kā kapličā, tikai aiz virtuves durvīm smalki smilkstēja suns.
2.Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
PiemēriUz stāva kalna virsotnes, pāri Anikšķu mežu galiem slejas revolucionārā rakstnieka Jona Beļūna atdusas vietā uzceltā kapliča.
- Uz stāva kalna virsotnes, pāri Anikšķu mežu galiem slejas revolucionārā rakstnieka Jona Beļūna atdusas vietā uzceltā kapliča.
- Pēc muzeja apskates dodamies uz kapsētu nokalnē, kur kapličā viens otram līdzās novietoti Gētes un Šillera šķirsti.
- Pielienu pie ģimeņu kapliču lodziņiem un vēroju pagraba krēslā nosūbējušos cinka šķirstus.
Avoti: 4. sējums