Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kapmirte
kapmirte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Oleandru dzimtas mūžzaļš puskrūms ar ziliem ziediem.
PiemēriDārzos un sevišķi kapos Latvijas PSR audzē kapmirtes.., kas savvaļā aug Kaukāzā un Viduseiropas kalnos.
Avoti: 4. sējums