Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kapmirte
kapmirte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Oleandru dzimtas mūžzaļš puskrūms ar ziliem ziediem.
PiemēriDārzos un sevišķi kapos Latvijas PSR audzē kapmirtes.., kas savvaļā aug Kaukāzā un Viduseiropas kalnos.
Avoti: 4. sējums