kapliča
kapliča -as, s.
1.Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
PiemēriKapličas melnās divviru durvis bija smagas un vērās lēni, grūti skrapstēdamas sarūsējušās virās.
2.Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
PiemēriUz stāva kalna virsotnes, pāri Anikšķu mežu galiem slejas revolucionārā rakstnieka Jona Beļūna atdusas vietā uzceltā kapliča.
Avoti: 4. sējums