Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tā3
tā part.
1.parasti teikuma sākumā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, domu.
Piemēri«Redzi, no mums abiem ārsts esmu es. Tā. Jā, es esmu slims, bet, kā pats redzi, es eju uz darbu.»
  • «Redzi, no mums abiem ārsts esmu es. Tā. Jā, es esmu slims, bet, kā pats redzi, es eju uz darbu.»
  • «Viens saimnieks ar jums vēlas runāt, baronlielskungs.» - «Kas tas ir?» - «Klaucēns.» - «Tā. Es iešu... Ko viņš grib?»
  • «Vai jūs esat no Rīgas?» - «Jā, no Rīgas.» - «Tā, tā. Vai Rīgā ir arī tāda šuvēju arodskola?»
1.1.Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
PiemēriPie viena tāda nevīžīgi krauta zārda - tas bija septītais no dārza malas - viņi apstājās. «Tā. Te nu būs jūsu viesnīca. Tomēr drošāk nekā mājās.»
  • Pie viena tāda nevīžīgi krauta zārda - tas bija septītais no dārza malas - viņi apstājās. «Tā. Te nu būs jūsu viesnīca. Tomēr drošāk nekā mājās.»
  • Tā, nu beidzot apklās sniegs Zemi, lietus izmocīto, Siltais, sengaidītais sniegs Asnu acis slēgs uz brīdi.
2.jautājuma teikumos, izsaukuma teikumos Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
Piemēri«To man vajadzēja jau sen tev pateikt, bet es gaidīju, lai tu sāc runāt.» - «Tā?» Vilis paskatījās viņā nopietni.
  • «To man vajadzēja jau sen tev pateikt, bet es gaidīju, lai tu sāc runāt.» - «Tā?» Vilis paskatījās viņā nopietni.
  • «Krustmāt... tu zini, to rakstu par jums viņš nerakstīs. Viņam bail no kādām tur nepatikšanām.» - «Tā? Bet ko tad viņš brauca, ja tik bailīgs?»
3.Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
PiemēriAk, tevi jau tā par aušīgu saukā un daži dēvē arī par ķertu..
  • Ak, tevi jau tā par aušīgu saukā un daži dēvē arī par ķertu..
3.1.Savienojumos «tā arī», «tā vien»: lieto, lai pastiprinātu, parasti verba, nozīmi.
PiemēriTēvocis tā arī nepaspēj atbildēt uz manu jautājumu, jo ceļš ir galā.
  • Tēvocis tā arī nepaspēj atbildēt uz manu jautājumu, jo ceļš ir galā.
  • Viņš apgriežas un iet prom, tā arī nepaēdis, viņš nevar te paēst, ne ēdienu godināt šajā vietā, kur neciena, nesargā maizi.
3.2.Lieto, lai ievadītu iespraudumu, iestarpinājumu.
Piemēri«Pats tas Muldiņu saimnieks, tā liekas, nekas, kluss un bailīgs..»
  • «Pats tas Muldiņu saimnieks, tā liekas, nekas, kluss un bailīgs..»
  • Stāvā krasta kraujas pavēnī stāvēja guļkoku māja. Izsenis, tā teikt.
  • Jaunākajā latviešu dzejā.. folkloras slāņa aktualizēšanās saskatāma, tā sakot, ar neapbruņotu aci.
4.Lieto, lai norādītu uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību.
Piemēri«Bet laikam viņai Maksis tomēr patīk. Tā viņš ir jauks zēns.»
  • «Bet laikam viņai Maksis tomēr patīk. Tā viņš ir jauks zēns.»
  • ..vai viņš tiešām tik bargs vai tik tā pa jokam? Labi nevarēja izzināt..
4.1.Savienojumā «tā kā»: lieto, lai norādītu uz (kā) aptuvenību, pavājinājumu.
PiemēriViņš vientuļš sēdēja, pie kroga galda, tā kā dzēra, kā nedzēra alu..
  • Viņš vientuļš sēdēja, pie kroga galda, tā kā dzēra, kā nedzēra alu..
  • Šonakt atkal redzēju sapnī mūsu vecotēvu. Tā kā pirti bija atnācis kurināt, tā kā par nelāgā sasietām bērzu zaru slotām dzedrojās..
  • Tu kļūsi drusku vecāks Un tā kā bagātāks, Jauns dienu blāķis plecā Klāt iepriekšējām nāks..
5.savienojumā «tā kā»; saikļa nozīmē Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
PiemēriTu [kaija] arvienu būsi balta tā kā putu sniegs..
  • Tu [kaija] arvienu būsi balta tā kā putu sniegs..
  • «Kad es tev saku: esi mierīga! Tā kā joks gatavais!» Roberts noteica un īsi iesmējās..
  • «Nevis tā kā viens otrs [šoferis]. Skrien kā traks, ka tikai izraut lielāku normu.»
  • Krūtīs sirds vēl tā kā jūra pārgalvīga dun un dun..
Stabili vārdu savienojumiAk tā (arī ak jā, ak nē). Tā kā tā, arī tik un tā, retāk tā, vai tā.
Avoti: 7-2. sējums