Paplašinātā meklēšana

Meklējam tā.

Atrasts vārdos (621):

Atrasts vārdu savienojumos (60):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
(Iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
Bāzt (arī grūst) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Grūst (arī bāzt) galvu murdā (biežāk cilpā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Bāzt galvu cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Bāzt galvu cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
Ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) sev cilpu kaklā, arī līst cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
(Iz)glābt stāvokli (arī situāciju) (At)rast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
(At)tāli radinieki (at)tāli radi.
(Būt) stāvoklī (Būt) grūtniecības stāvoklī.
(Dzīvot) kā azotē (dzīvot) ļoti labi, labos apstākļos.
Likties (arī ielikties, nelikties) gultā (ie)gulties, (no)gulties guļasvietā.
(Ie)krist čuprā (Ie)ķerties matos, skaustā.
(Sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
(No)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī pareti (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(No)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(Kā) dzird (Kā) runā, stāsta.
(Ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro.
(Ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro.
(Ne)doties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)doties (arī (ne)laisties apv.) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)laisties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(Ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
(Ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (Ne)pārstāt skatīties (uz ko).
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pa)griezt (arī (pa)verst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) sarunu (arī valodas) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
(Runāties) zem četrām acīm (Runāties) divatā.
(Sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
Iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā.
Sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
Žetonu vakars Abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai.
Absolūtais graudu svars Absolūtā graudu masa.
Absolūtā nulle Absolūtās temperatūras atskaites sākumpunkts (273,16 °C).
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā.
lēca Acs sastāvdaļa - caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis.
skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
lederīns Ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu.
seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu. Mantija (2).
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm.
pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas. Īstā āda, derma.
zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot kārtās ādas pusfabrikātu.
vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai).
papula Ādas, gļotādas pārveidojuma mezglveida elements.
kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai.
sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs).
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē). Arī stārasta (1) muiža.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija. Vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība. Centrs.
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
arbitrāža Administratīvs orgāns, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
pārvalde Administratīvs orgāns, kas nodarbojas ar tam pakļauto iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. darbības, vadības jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds administratīvs orgāns.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
Juridiskā konsultācija Advokātu kolēģijas nodaļa, kas sniedz iedzīvotājiem konsultācijas tiesību jautājumos.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
sinharmonija Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim.
afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
gazele Āfrikas un Āzijas antilopju grupas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām.
laikāk Agrāk, pirms parastā laika.
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām.
Ciets agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte.
Šķidrs agregātstāvoklis Agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amortums.
Totālais karš Agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi oznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
ātri Agri (pirms parastā laika).
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
vizbulīte Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem.
kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā).
aģitbrigāde Aģitācijas brigāde.
aģitkolektīvs Aģitācijas kolektīvs.
aģitpunkts Aģitācijas punkts.
Aģitācijas brigāde Aģitatoru grupa, kas veic aģitācijas darbu noteiktā rajonā.
bildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
uzrunāt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
uzbildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru). Bildināt (1).
uzbilst Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru). Bildināt (1).
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultāta.
aizairēt Airējot attālināt (piemēram, laivu). _imperf._ Airēt prom. Airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
aizairēties Airējoties attālināties. _imperf._ Airēties prom. Airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs. Ārzemju.
izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.). Izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
ielaist Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
patrons Aizbildnis, aizstāvis.
ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai). Rāvējslēdzējs.
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu (kapitālistiskajās valstīs).
aizlikt Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
aizšķūtēt Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem).
kompilācija Aizgūšana, pārņemšana bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidotais darbs.
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidot (kādu darbu).
iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
Aiziet par tālu Aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
Pacelt cepuri Aiziet, atstāt (ko).
Pacelt cepuri Aiziet, atstāt (ko).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet. Panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu). Aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
aizmirst Aizmāršībā, izklaidībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
Izkūpēt no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Izkūpēt no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt but apziņa.
Iziet (arī izkrist) no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā). Izvirzīties (4).
aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu). Aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.). Aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
Krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
(Ie)krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām).
rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās. Aizsardzības, aizstāvēšanās taktika.
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot). Ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
Ņemt savā aizsardzībā Aizsargāt, aizstāvēt.
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
bruņas Aizsargsegums (dažiem dzīvniekiem, retāk augiem).
palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
paslēpt Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu. Aizmiglot.
aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
aiztvert Aizskart (piemēram, kādu jautājumu).
Dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi). Iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
augšā Aizstāj verba priedēkli «uz-» (imperfektīvajā veidā).
aizvietotājs Aizstājējs.
atvietotājs Aizstājējs.
izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt.
ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
izpildīt Aizstāt (1).
izspiest Aizstāt (2).
Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
Nākt vietā Aizstāt (kādu, ko). Ierasties (kāda) vietā. Ieņemt (kāda, kā) vietu.
apmainīt Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu.
mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemt (kā) vietā citu.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu.
mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu.
protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi. Izgatavot (kā) protēzi.
mainīties Aizstāt citam citu, stāties citam cita vietā. Aizstāt ko citu.
dublēt Aizstāt izrādē galveno (parasto) lomas tēlotāju. Tēlot izrādē (lomu) galvenā (parastā) lomas tēlotāja vietā.
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju kādā epizodē (parasti kinofilmā).
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
dublēties Aizstāt vienam otru. Arī atkārtoties.
apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
atjaunināt Aizstāt, nomainīt (piemēram, darbiniekus, kadrus).
aizvietot Aizstāt.
atvietot Aizstāt.
izskaust Aizstāt.
atsvērt Aizstāt. Būt līdzvērtīgam.
aizstāvība Aizstāvēšana.
parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem.
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons. Vieta, kur ir šāda būve.
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
Pūst (kā) stabulē Aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
Vest lietu (arī prāvu) Aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās.
pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
pārstāt Aizstāvēt.
aizstāvniecība Aizstāvība (2).
aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā).
protektors Aizstāvis, aizbildnis. Ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
apsargātājs Aizstāvis.
apsargs Aizstāvis.
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu. Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
aizvakarrīt Aizvakardienas rītā.
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu). Nolaupīt.
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju. Izkaisīt. Izkliedēt.
aizvietot Aizvirzīt, novietot attālākā vietā.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
Zīda akācija Akācija ar lielām sarkanvioletām ziedu galviņām.
Akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums. Akadēmiķis (Padomju Savienības zinātņu akadēmijās).
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
Akciju kurss Akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
apendikss Aklās zarnas tārpveida piedēklis.
apendicīts Aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums.
akmeists Akmeisma pārstāvis.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
dzirkalis Akmeņkalis, dzirnakmeņu uzasinātājs.
upene Akmeņlauzīšu dzimtas savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros.
Aknu blakts Aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
Aknu blakts Aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
dominante Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
Portretiskā līdzība Aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam). Lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
dublētājs Aktieris, kas izrādē aizstāj galveno (parasto) lomas tēlotāju.
Pirmais mīlētājs Aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas.
Pirmais mīlētājs Aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas.
pulsācija Aktīva (darbības, stāvokļa, arī parādības) norise, izpausme.
civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona.
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā neiesaistīti iedzīvotāji.
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā. Cīnīties (2).
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
Pārvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
Uzveikt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
Uzvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizoloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām. Uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
atbalstītājs Aktīvs veicinātājs, palīgs. Tas, kas atbalsta (2).
spraigs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
spriegs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
ass Aktuāls (par problēmām, jautājumiem un to risinājumu).
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums.
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē. Attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu. Šīs ierīces raidītās skaņas.
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
Krēslas stāvoklis Akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
Krēslas stāvoklis Akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze.
Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada kapitālistisku uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
kondotjers Algotņu karaspēka vadonis (no 14. gadsimta līdz 16. gadsimtam Itālijā).
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
suiti Alsungas novada iedzīvotāji.
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums.
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai.
Jūras mēsli Aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko lieto augsnes mēslošanai.
mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu. Maiznīcas īpašnieks. Arī maizes tirgotājs.
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
brālība Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Amats, cunfte.
amats Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Cunfte, brālība.
maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
mantzinis Amatpersona (kapitālistiskajās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi.
mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3).
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs.
pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
palīgs Amatpersona, kas strādā attiecīgas augstākstāvošas amatpersonas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
arods Amats. Speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte.
Mazā ģilde Amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
Mazā ģilde Amatu (cunftu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
nomenklatūra Amatu saraksts, kam kadrus apstiprina augstākstāvošās instances. Amati, kas ietilpst šādā sarakstā.
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam. Amerikas nēģeri.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji (izņemot eskimosus).
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji.
pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
dubultkvartets Ansamblis, kura sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti). Oktets.
Rāmja antena Antena, kas sastāv no liela izmēra rāmjveida induktivitātes spoles.
reformācija Antifeodāla sociāli politiska kustība (Rietumeiropā un Ziemeļeiropā 16. gadsimtā), kas reliģiskā formā vērsās pret katoļu baznīcas ekonomisko un politisko varu un tās reliģisko un politisko doktrīnu.
haidamaks Antifeodālas kustības dalībnieks Ukrainas daļā, kas atradās Polijas varā (18. gadsimtā).
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu.
Kālija permanganāts Antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu.
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
rokauts Ap roku nēsājams izrotāts apsējs.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pamatne.
peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pēda.
rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās lasādes portāla.
šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā).
vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums.
spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
kalibrometrs Aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai.
retorte Aparāts cinka iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
Vilsona kamera Aparāts elementārdaļiņu, dažādu kodolfizikālu procesu reģistrēšanai un novērošanai.
spirolits Aparāts gaisa sastāva analīzei.
aspirators Aparāts gāzes un gaisa ķīmiskā sastāva noteikšanai, kā arī putekļu, mitruma daudzuma u. tml. konstatēšanai tajos.
kolorimetrs Aparāts krāsu intensitātes noteikšanai.
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu.
rādītājaparāts Aparāts, kam ir skala ar rādītāju.
Soļu skaitītājs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
Faksimila aparāts Aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
magnetola Aparāts, kas sastāv no radiouztvērēja un magnetofona.
uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai.
videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai.
bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
zābaki Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
vīzes Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
kape Apavu cietā daļa virs papēža.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.). Arī apliecība par apbalvojumu.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
izvadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs.
pavadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs. Izvadītājs (2).
bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis.
iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās.
nogrābt Apcietināt, saņemt gūstā.
konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
Polārais apgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu.
polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu. Polārais apgabals.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai.
termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
iekārtot Apgādāt (piemēram, rūpnīcu, iestādi) ar iekārtu (2), inventāru un uzstādīt, izvietot to.
iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
finansēt Apgādāt ar (parasti neatmaksājamiem) naudas līdzekļiem (pasākumu, iestādi, uzņēmumu).
caurasiņot Apgādāt ar asinīm (kādu orgānu, ķermeņa daļu), tām plūstot pa attiecīgajiem audiem.
apgādnieks Apgādātājs (3).
apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs. Cīnītājs pret dzimtbūšanu.
kondensors Apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu.
lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Prožektors.
prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Starmetis.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols. Apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis.
izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs.
Pie gaismas Apgaismotā vietā.
apgaismnieks Apgaismotājs (2).
apkrimst Apgrauzt, apskrubināt (visapkārt vai vairākās vietās).
deflācija Apgrozībā esošās papīrnaudas daudzuma, kā arī neapmaināmo banknošu skaita samazināšana (kapitālistiskajās valstīs).
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem). Nogulēties.
pāraugt Apgūstot (citu profesiju, specialitāti) kļūt (par ko).
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
Apģērba gabals Apģērba atsevišķa sastāvdaļa.
Apģērba gabals Apģērba atsevišķa sastāvdaļa.
pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos (sadzīves, darba u. tml.) apstākļos.
godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
apklaušināt Apjautāt.
apvaicāt Apjautāt.
aptaujāties Apjautāties, apvaicāties.
apklaušināties Apjautāties.
apprasīties Apjautāties.
apvaicāties Apjautāties.
ieprasīties Apjautāties.
Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
cits Apkārtējie, pārējie (pretstatā kam vienam, noteiktam).
noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
atmosfēra Apkārtējo apstākļu kopums.
vide Apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve.
negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
Apkaunot (kāda, kā) vārdu Apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
notraipīt Apkaunot, arī samaitāt (kādu).
apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
apsūtīt Aplaist (apkārt). Aizsūtīt (uz vairākām vietām vai vairākām personām).
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
Nabadzības apliecība Apliecība par personas slikto mantas stāvokli.
polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā. Arī aploks.
izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus).
traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
tondo Apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāliešu renesanses mākslā).
spanga Apļveida metāla rotājums.
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai. Apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā).
Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
Izmainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
Samainīt (biežāk izmainīt) naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
spalva Apmatojums (kažokādai, tās izstrādājumam).
spalva Apmatojums (zīdītājdzivniekiem).
vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā). Novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda).
mētāt Apmētāt (1).
sapikot Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
nopikot Apmētāt ar sniega pikām.
pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
apmētāties Apmētāt citam citu.
iztikt Apmierināties, samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli). Iztikt.
aplobīt Apmizot (visapkārt vai vairākās vietās).
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā). Šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
apstrāvot Apņemt, aptvert, pārņemt (par idejām, jūtām, noskaņām u. tml.).
apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
apknaibīt Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu).
noklāt Aprakstīt, apzīmēt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
pārrēķināt Aprēķināt (piemēram, maksājumam) citādu naudas summu.
trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
ziņa Aprūpē, gādībā, arī pārziņā, arī stāvoklī, kad (kas) ir atkarīgs (no kāda, no kā).
ierūsēt Aprūsējot, sarūsējot kļūt tādam, ko grūti izkustināt, izņemt.
kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā). Šādam postenim paredzēta celtne.
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri).
elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora.
latot Apsist ar latām vai kārtīm.
ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu. Piedalīties diskusijā.
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
dārzs Apstādījumi ar celiņiem pastaigai. Arī parks.
zaļums Apstādījumi.
aizkavēt Apstādināt (kādu), panākt, ka paliek tur, kur atrodas (kādu laiku).
stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
apdēstīt Apstādīt (ap ko, kam apkārt).
iziet Apstaigāt (kādas instances, iestādes u. tml.).
iemesls Apstāklis, faktors, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs. Kādas rīcības pamats, motīvs.
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanās citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
Stāvokļa apstākļa vārdi Apstākļa vārdi, kas raksturo psihisku stāvokli.
Kādības (arī kvalitatīvais) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
Kvalitatīvais (arī kādības) apstākļa vārds Apstākļa vārds, kas apzīmē darbību vai stāvokli kvalitatīvi.
pusprievārds Apstākļa vārds, ko lieto arī prievārda nozīmē
savvaļa Apstākļi, apstākļa kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēk uzraudzībai, vadībai.
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
atklātība Apstākļi, kam nav slepenības rakstura.
purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība, ievērojot konspirāciju. Dzīve, darbība šādos apstākļos.
dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
romantika Apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
klēpis Apstākļi, vide (parasti ģimenē).
Kā sprostā Apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai.
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
Ķīnas mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
Runas situācija Apstākļu kopums, kas tieši ietekmē runas procesu.
klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu.
barjera Apstākļu kopums, sistēma, kas aptur vai kavē (piemēram, norisi).
miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
konstelācija Apstākļu sagadīšanās.
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņceļš.
likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2). Likteņgaitas.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, tāda apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai noteiktu (kā) nozīmi, jēgu.
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Maģiskais aplis Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Burvju (arī apburtais) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
produkts Apstākļu, vides iedarbības rezultāts.
apstāja Apstāšanās (parādību virzībā, attīstībā).
pieturpunkts Apstāšanās vieta.
pietura Apstāšanās, parasti uz samērā neilgu laiku.
apsēst Apstāt, aplenkt.
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā). Atrasties (piemēram, bezdarbībā).
nostāties Apstāties (par transportlīdzekļiem).
piestāt Apstāties kādā virzībā.
pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
apstāt Apstāties.
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas orgānā.
Konfirmēt līgumu Apstiprināt līgumu augstākajā valsts pārvaldes orgānā.
redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu). Strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai.
sārmot Apstrādāt (ko) ar sārmu, tā šķīdumu.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu.
kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
ekscerpēt Apstrādāt (tekstu), izrakstot no tā vārdus vai teksta daļas.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanos.
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku). Apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
pēcapstrāde Apstrāde, kura (kam) tiek veikta pēc kāda cita veida pabeigtas (tā) apstrādes.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts.
gratulants Apsveicējs, laimes vēlētājs.
adrese Apsveikuma raksts glītā ietērpā.
tāluguns Apšaude ar tālšāvējiem.
apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
drogists Aptiekas preču un ķimikāliju tirgotājs (dažās valstīs).
puskalns Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei.
pusceļš Aptuvena puse no attālumā starp (parasti diviem) objektiem.
pusceļš Aptuvena puse no tā, kas jādara, jāveic.
pusceļš Aptuvena puse no veicamā ceļa, attāluma.
Uz to pusi Aptuveni tā, gandrīz tā.
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa segām un apņem sēklu.
apgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā.
kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
pārezere Apvidus, vieta ezera pretējā krastā.
pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
atkalapvienošanās Apvienošanās, Auras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu.
hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
sindicēt Apvienot sindikātā.
organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
Dziesmu diena Apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
kārtība Apzīmē lādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi. Apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kādam) ir nokārtotas attiecības (ar kādu), saistības (ar kādu, ar ko).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir labi, tā, kā vajag, normāli, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (ķermeņa daļas, to darbība) ir bez traucējumiem, novirzēm.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis. Apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir beidzies.
lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts.
puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi). Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek pārvarēts (piemēram, kas nevēlams).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē). Apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts.
numurēt Apzīmēt (ko) ar cipariem, to kopām noteiktā secībā.
atribūts Apzīmētājs.
žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
Celt neslavu Apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
viltot Apzināti sagrozīt (piemēram, faktus zinātnē). Aizstāt patiesu ar nepatiesu.
sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
justies Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
pastila Apžāvēts sīkporains konditorejas izstrādājums, ko pagatavo, putojot saldinātu augļu biezeni (ar olas baltumu vai bez tā).
lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā. Grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Samaisīt.
izšuvums Ar adatu un pavedienu veidots rotājums.
puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
dzērums Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
(Ar) pirkstiem nobadīt (arī nobakstīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
(Ar) pirkstiem nebakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
(Ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
Siet izkapti Ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta.
Ar ieročiem rokās Ar bruņotu varu. Bruņotā cīņā.
Ar ieročiem rokās Ar bruņotu. Bruņotā cīņā.
atburt Ar burvībām, buršanu atjaunot (agrāko stāvokli).
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) mala.
taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrība un to sociālo vērtējumu.
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu).
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni, tās daļu).
četrstāvu Ar četriem stāviem.
solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1).
Darba mūžs Ar darbu saistītā mūža daļa.
daudzstāvu Ar daudziem stāviem.
desmitstāvu Ar desmit stāviem.
deviņstāvu Ar deviņiem stāviem.
divstāvu Ar diviem stāviem.
divpadsmitstāvu Ar divpadsmit stāviem.
atšņākt Ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt.
uzšņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt.
nošņākties Ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt. Nošņākt (2).
nošņākt Ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt. Nošņākties (2).
pašņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt.
šņākt Ar dusmām, apslāpētā balsi runāt.
apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji. Ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītās attiecības starp pretēja dzimuma indivīdiem.
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Sadzirdēt.
gazotrons Ar dzīvsudraba tvaikiem vai inerto gāzi pildīta divelektrodu lampa ar kvēlkatodu un metāla vai grafīta anodu.
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
vainadziņš Ar emalju klātā zoba daļa. Zoba kronis.
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni).
ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt (koka virsmu). Ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
frēzēt Ar frēzi (1) apstrādāt (metālu, koku, plastmasu u. tml.).
aizvējot Ar gaisa plūsmu attālināties.
aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
Rausties augšā Ar grūtībām celties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
Sisties uz augšu (arī augšup) Ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties.
izpīties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa). Izpīties (3).
izvilkt Ar grūtībām panākt, ka izstāsta, izsaka.
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
Sarausties kājās Ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
Izsisties uz augšu (arī augšup) Ar grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
spraukt Ar grūtībām virzīt (samā vietā, spraugā u. tml.). Ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
samocīt Ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus).
pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
izsprukt Ar grūtībām, slepeni u. tml. izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
izvilkties Ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
hloroformēt Ar hloroformu izraisīt (kādam) narkozes stāvokli.
Ar pilnu tvaiku Ar iespējami lielāku ātrumu, jaudu, intensitāti. Ar pilnīgu atdevi.
darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.). Lietvedība.
nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
vadlīnija Ar īpašām zīmēm krastā apzīmēts kuģu ceļš.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika.
šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
saslēgt Ar īpašu iekārtu, ierīci savienot (kā) sastāvdaļas, elementus.
slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgu vielas kārtu pārklāta metāla plāte, uz kuras pārnes zīmējumu.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
grebt Ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā).
piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli.
pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu. Arī rotāt.
maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
labot Ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās).
rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
izdzīt Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu). Padzīt.
izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
pievērst Ar kustību panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas pretī (kam).
sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties). Stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties).
lēkšus Ar lēcienu (pārvarēt kādu šķērsli, attālumu u. tml.).
atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
aizlēkt Ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm).
uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
pārmocīt Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
nodibināt Ar likumu noteiktā kārtībā konstatēt (ko juridiski nozīmīgu).
ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtība, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ceļš, ciemats).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu.
aizmest Ar metienu attālināt. _imperf._ Mest prom. Aizsviest.
nomest Ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Mest nelielu attālumu. Pasviest (1).
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
Ar uguni (arī ar zobenu) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā). Arī ielauzties (4).
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums. Īpaša sastāva keramikas masa.
pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
apmēram Ar nelielu novirzi (no minētā). Ap. Aptuveni.
vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms. Ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
izziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas orgāniem.
papildizziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu papildu noskaidrošana.
pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību. Saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
palielināt Ar optisku ierīci panākt, ka (priekšmets, tā attēls) kļūst vizuāli lielāks, labāk saskatāms.
nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
jeb Ar partikulu «vai» ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
piecstāvu Ar pieciem stāviem.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
noveikt Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā). Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
Turēt ausis ciet Ar plaukstām pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vajāk.
Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
atkratīties Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).
izsisties Ar pūlēm iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
izgrauzt Ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē). Izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku.
nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, no braukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
Uzsisties uz augšu Ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties. Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu veidots raksts. Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
rakstīt Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu). Veidot burtus (ar rakstāmrīku).
plūkāt Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
skatīt Ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to). Arī redzēt (1).
ordinēt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā.
Rokraksta grāmata Ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām).
manuskripts Ar roku vai rakstāmmašīnu rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats.
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
traucēt Ar savu ietekmi, iedarbību radīt (kādam, kam) ko nevēlamu (darbībā, stāvoklī u. tml.).
lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi). Izrādīt (2).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
padarīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka cilvēks vai dzīvnieks iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
pavadīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu reaģēt uz (kāda, kā) attālināšanos.
pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
septiņstāvu Ar septiņiem stāviem.
sešrindu Ar sešām rindām; tāds, kas veido sešas rindas.
sešstāvu Ar sešiem stāviem.
sfigmogramma Ar sfigmogrātu iegūtā līkne.
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu). Šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
aizspert Ar spērienu attālināt. _imperf._ Spert prom. Ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
saspiest Ar spiedienu izveidot (ko). Ar spiedienu izveidot (ko noteiktā formā).
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, eidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
aizspļaut Ar spļāvienu aizvirzīt, attālināt.
Zīļu vainags Ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
Zīļu vainags Ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
trenkt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis). _imperf._ Raut nost.
samest Ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
pierauties Ar strauju kustību pārmainīt ķermeņa stāvokli.
parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru. Ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
aizsviest Ar sviedienu attālināt. _imperf._ Sviest prom. Aizmest.
nosviest Ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Sviest nelielu attālumu. Pamest (1).
zvans Ar šādu instrumentu radītā skaņa.
gongs Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām).
pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot attālināties.
aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
siltināt Ar tehniskiem līdzekļiem panākt, ka (kur) izplatās siltums, ka (kas) kļūst siltāks vai silts.
saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
portretēt Ar tēlotājas mākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
Nodibināt faktu Ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs 20-22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs no 20 līdz 22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
kalt Ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu).
attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
aiztriekt Ar triecienu attālināt. Ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
trīsstāvu Ar trim stāviem.
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma. Zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā. Ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Peļķe.
skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu. Šādā veidā gatavot (ko).
vairākstāvu Ar vairākiem stāviem.
nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pār traukt šķirisko diktatūru.
gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
izvarot Ar varu iesaistīt dzimumaktā.
izmest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu).
izsviest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu). Izmest (5).
izlikt Ar varu panākt, ka atstāj, atbrīvo (kādu telpu). Likt atstāt, atbrīvot (kādu telpu).
anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
nocelt Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
vienpadsmitstāvu Ar vienpadsmit stāviem.
vienstāva Ar vienu stāvu.
vīlēt Ar vīli [1] apstrādāt (piemēram, metālu, koku).
piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Krāpt.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Apmānīt. Piemuļķot.
atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp. Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
iekravāties Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā).
pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene. Ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā), ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
šeihs Arābu klejotāju cilts vai cilšu savienības galva.
dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
atārdīt Ārdot šuvuma vietā, attaisīt vaļā (aizšūto).
šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās).
virspuse Ārējā (kā) puse (9), pār kuru augstāk (kas) paceļas, izvirzās, atrodas, noris, (ko) paceļ, izvirza.
izveidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
veidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
putas Ārējās sekrēcijas dziedzeru sekrēts, kas lielā daudzumā izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piemēram, pārmērīgas piepūles, emociju rezultātā).
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
karceris Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji.
orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja.
pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai). Postaments.
Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
liniments Ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām.
koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
vikonts Aristokrātijas tituls - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs).
Lauka kara tiesa Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka karatiesa.
Lauka karatiesa Ārkārtēja karatiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs). Lauka kara tiesa.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku). Tāds, kurā izpaužas ekstāze.
pasaultāls Ārkārtīgi, ļoti tāls.
motorarkls Arkls, kas ir samontēts vienā agregātā ar motoru, kurš darbina arkla vilcēju.
velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
Sameklēt bērnu Ārlaulībā nonākt grūtniecības stāvoklī, dzemdēt bērnu.
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Pašpalīdzības kase, arī savstarpējās palīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
arodorganizācija Arodbiedrības organizācija (kādā uzņēmumā, iestādē u. tml.). Arodbiedrība.
arums Arot apvērstā zemes kārta.
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu). Vagot.
ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
objekts Ārpus cilvēka un neatkarīgi no cilvēka apziņas eksistējošā ārējā pasaule, materiālā realitāte.
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
Ārstnieciskais uzturs Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uztura ārstnieciska un profilaktiska iedarbība uz organismu.
homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde.
Zāļu sieva Ārstniecības augu vācēja, tirgotāja.
Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
klīnika Ārstniecības iestāde, kurā stacionāro slimnieku ārstēšana saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību.
Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām.
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
Ārstnieciskais darba profilaktorijs Ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai.
ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
konsilijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus). Ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.). Arī kārtāt.
Krasta artilērija Artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka kara kuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
Krasta artilērija Artilērija, ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
baterija Artilērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni.
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
imigrācija Ārvalstu pilsoņu ieceļošana (citā valstī uz pastāvīgu dzīvi).
imigrācija Ārzemju kapitāla ieplūšana (kādā valstī).
devīze Ārzemju valūtā izrakstīts pārvedams vekselis. Čeks vai maksājuma uzdevums, kas samaksājams ārzemēs.
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
lemesis Asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu.
izasarot Asarot un pārstāt asarot.
pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām serecot.
vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
plazma Asiņu sastāvdaļa - bezkrāsains, viskozs šķidrums.
franciskānis Asīzes Franciska dibinātā kātoju ubagotāju mūku ordeņa loceklis.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem.
usne Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, parasti dzeloņainām, lapām.
vībotne Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem.
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
astotdaļa Astotā daļa.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu, redzamo stāvokļu noteikšanu.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
noāķēt Atāķēt un noņemt.
atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
Rakt kartupeļus Atart (retāk atrakt) kartupeļu vagas un vākt atsegtos kartupeļus.
dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli.
Uzkārt roku kaklā Atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
dižvīrs Atbildīga amatpersona, bagātnieks (feodālismā, kapitālismā).
galvenais Atbildīgais (pēc amata, stāvokļa), tāds, kas ko vada, pārzina.
derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem.
stāvēt Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
Izturēt pārbaudi Atbilst noteiktām normām, prasībām.
aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā.
labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
labi Atbilstoši noteiktam prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekš meta) ārējo izskatu.
piemērots Atbilstošs kā veikšanai (par laikposmu, laikapstākļiem).
burtisks Atbilstošs vārda tiešajai nozīmei Tieši tāds, kā teikts, rakstīts.
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
Taisnīgs karš Atbrīvošanas vai aizstāvēšanās karš.
Taisnīgs karš Atbrīvošanās vai aizstāvēšanās karš.
utot Atbrīvot (ko, kādu) no utīm, ķerot tās.
atpestīt Atbrīvot (no ieslodzījuma, no neciešamiem apstākļiem).
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu). Neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
noputināt Atbrīvot no kā tāda, kas put.
atkaļķot Atbrīvot no kaļķiem, likvidēt kaļķus (kā sastāvā).
atlaist Atbrīvot no saspringta stāvokļa.
izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu. Guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
atraisīties Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj).
atkauties Atbrīvoties (no uzmācīgām domām, sajūtām u. tml.).
nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
izraisīties Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa).
izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām). Izdziedēties.
izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām). Izdziedināties.
atvilgt Atbrīvoties no negatīva psihiska stāvokļa. Atmaigt.
Atvieglināt (arī atvieglot) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista.
pazemināt Atcelt no ieņemamā amata un pārcelt zemākā amatā.
atbalss Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa.
kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem.
nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem.
tīrīt Atdalīt (ko nevajadzīgu) no kā, gatavojot to tālākai apstrādei, izmantošanai.
atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu.
tīrīt Atdalīt ko nevajadzīgu (no kā), gatavojot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
ekstrahēt Atdalīt, izdalīt (vielu no kā) ar šķīdinātājiem.
Izsaukuma zīme Atdalītājpieturzīme (!).
Jautājuma zīme Atdalītājpieturzīme (?).
piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis).
kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
imitators Atdarinātājs.
atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu). Samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā). Atmaksāt.
pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
teleateljē Ateljē, kas uzstāda, regulē un labo televizorus, to antenas.
Gatavības apliecība Atestāts par vidējo izglītību.
govs Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
aita Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timpānija.
atvērst Atgriezt iepriekšējā stāvoklī. Atjaunot.
pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) - par gājputniem.
pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes).
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli).
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli. Atjēgties, atgūties.
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem.
atdot Atjaunot (agrāko stāvokli, attiecības).
remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu.
reaktivēt Atjaunot (kā) aktivitāti (2).
rehabilitēt Atjaunot (kādam) iepriekšējās tiesības, arī iepriekšējo godājamo sociālo stāvokli (parasti ar juridisku aktu).
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas). Atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultātā.
reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma). Izveidoties atkal.
atvaicāt Atjautāt.
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai. Pelde.
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem.
atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli).
atgriezties Atkal iestāties. Atkal izpausties.
atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal. Atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot. Panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
nebrīvība Atkarība, nepatstāvība (tautai, valstij).
Saimes ļaudis Atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, pirmsrevolūcijas Krievijā).
nebrīvs Atkarīgs, nepatstāvīgs (par tautu, valsti).
kā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
tā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
reprīze Atkārtojuma zīme nošu rakstā.
recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas.
imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u.tml.
malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām. Atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
vārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās).
malt Atkārtoti, apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā). Attēlot.
atrast Atklāt, konstatēt, arī izgudrot (pētījumu, meklējumu rezultāta).
ierādīt Atklāt, parādīt (citiem savu stāvokli, izjūtas).
lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei. Telpa, kuru vienas ārsienas vietā norobežo margas.
dižjūra Atklātā jūra (pretstatā līcim, jomai).
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
Klāt vaļā (arī laukā) Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
Klāt laukā (arī vaļā) Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
Pērt vaļā Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
Klāt vaļā (arī laukā), arī pērt vaļā Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
izrādīties Atklāties, noskaidroties, ka pastāv (kāds fakts).
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī). Ierasties atkal (kur).
atvelties Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī).
urna Atkritumu trauks (parasti no betona, metāla).
atradības Atlīdzība par atrastās naudas, mantas atdošanu.
atkārt Atliekt tā, ka atkarājas.
iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas.
attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku. Novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos).
izdedži Atlikums pēc (cietā kurināmā) sadegšanas (katlu, lokomotīvju kurtuvēs).
nolocīt Atlocīt (piemēram, kā malu, daļu) tā, ka (tā) nav redzama.
auss Atlocīt, saburzīt stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
atlocījums Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.). Atloks.
aplupināt Atlupināt (visapkārt vai vairākās vietās).
aplupt Atlupt (vairākās vietās vai visapkārt).
Atdot savu vietu Atļaut citam ieņemt savu vietu, izmantot savu stāvokli u. tml.
Atdot savu vietu Atļaut citam izmantot savu stāvokli, arī ieņemt savu vietu.
palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim).
Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Piešķirt vārdu Atļaut, dot tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
Noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos. Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
Noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos. Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā.
atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī. Pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā).
atšļūkt Atnākt šļūcošā gaitā.
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
starpība Atņemšanas rezultāts, arī izteiksme, kuras saturs ir atņemšana.
arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
Pazemināt dienesta pakāpi Atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku.
atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā). _imperf._ Dalīt nost.
Iekšējā konversija Atoma kodola pāreja no ierosināta stāvokļa stāvoklī ar mazāku enerģiju.
Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
nitrogrupa Atomu grupa, kas sastāv no viena slāpekļa atoma un diviem skābekļa atomiem.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos.
magnetons Atomu kodolu un elementārdaļiņu magnētisko momentu mērvienība.
sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos.
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļās.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
atmetināt Atpogāt, atāķēt.
atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem.
šļaucīties Atpūsties, parasti guļus stāvoklī.
Pasīvā atpūta Atpūta bezdarbības, arī miega stāvoklī.
rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana.
sliept Ātrā gaitā iet, arī skriet.
izgājiens Ātra pārvietošanās no kāda stāvokļa kādā virzienā (piemēram, hokejā, paukošanā).
Klumburu klumburiem Ātrā, neveiklā gaitā.
Kluburu kluburiem Ātrā, neveiklā gaitā. Klumburu klumburiem.
Klunkuru klunkuriem Ātrā, neveiklā gaitā. Klumburu klumburiem.
Dot (arī iedot) kurvīti Atraidīt (parasti bildinātāju).
atraitnība Atraitņa (atraitnes) stāvoklis.
Izglābt stāvokli (arī situāciju) Atrast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
Uzņemt pēdas Atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni).
atņemt Atrast vienu saskaitāmo, ja dota summa un otrs saskaitāmais.
atbildēt Atrast, pateikt (atrisinājumu, atbildi, risinot kādus jautājumus, problēmas).
atklāt Atrast, uziet pētījumu, meklējumu rezultātā (ko jaunu, nezināmu). Konstatēt, secināt, uzzināt (ko jaunu zinātnisku pētījumu rezultātā).
čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams. Tīši, ar nodomu kavēties.
novietoties Atrasties (kur, kādā secībā, attālumā).
sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par putniem, kukaiņiem).
tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt (1).
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
zvilnēt Atrasties guļus stāvoklī. Arī bezdarbībā gulšņāt.
karot Atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām).
trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Arī trīcēt (1).
Justies kā uz nāvi notiesātam Atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā). Arī būt klusam.
atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
karot Atrasties naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā. Atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
Palikt uz vietas Atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī. Apstāties kustībā.
Griezties kā vāverei ritenī Atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
Griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī Atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām). Atrasties (kur) - par fronti.
Gulēt ziemas miegā (arī ziemas miegu) Atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
zvilnēt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī.
Būt (jau) gabalā, arī (būt) labā (arī krietni) gabalā Atrasties samērā tālu.
(Būt) krietni (arī labā) gabalā, arī būt (jau) gabalā Atrasties samērā tālu.
sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī.
Stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) Atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
būt Atrasties un eksistēt, pastāvēt (kur) - par dzīvniekiem, augiem.
kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli).
segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
Stāvēt uz ceļiem Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
Stāvēt uz galvas Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
Stāvēt uz rokām Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to).
palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem). Atrasties (kur) šādā stāvoklī.
ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus).
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā. Arī nīkt (2).
nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu). Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt. Būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā. Berzēties (2).
berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
kustēties Atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā.
palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
aizmesties Ātri (ejot, skrejot), attālināties. _imperf._ Mesties prom. Aizlikties.
aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot). Ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot). _imperf._ Likties prom, ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizmesties.
aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
aiztraukt Ātri attālināties. Aizjoņot, aizdrāzties.
aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
noskriet Ātri nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nosukāt Ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārcilpot Ātri pārnākt, pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
pārlikties Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārlobt Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārskriet Ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
pārskriet Ātri pārvietojoties, veikt (kādu attālumu).
pārsviest Ātri pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, karaspēku, tā tehniku.
pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
steigt Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
steigties Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
Pārcirst Gordija mezglu Ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pleplokot, to saķerot u. tml.). Mesties (1).
notraukties Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.). Ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu. Mesties (2).
pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties. Iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā).
lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet. Ātri braukt.
izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt.
nolidot Ātri, vieglā gaitā noiet, nonākt, noskriet. Ātri nobraukt.
uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet. Arī ātri uzbraukt.
aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties.
Nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) Atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju.
Nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) Atriebt vai atriebties, nonāvējot vai ievainojot apvainotāju.
atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (jautājumu, problēmu u. tml.).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā). Atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu. Būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās). Pakaļ.
apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam. Mazliet iegrimt.
aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu). Nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
slidskrējējs Ātrslidotājs.
Gaismas ātrums Ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (300 000 kilometru sekundē).
atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij.
ekspropriēt Atsavināt ražošanas līdzekļus (kapitālistiem, muižniekiem) proletāriskajā revolūcijā.
atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
posms Atsevišķa (kādas sistēmas) vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
balss Atsevišķa (nošu) partija (ansambļa, orķestra instrumentam vai dziedātājam).
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
Viena lieta Atsevišķa parādība, apstāklis.
Viena lieta Atsevišķa parādība, apstāklis.
komponente Atsevišķa sastāvdaļa (fizikālam vai matemātiskam lielumam).
detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piemēram, kādā ierīcē, priekšmetā).
vienība Atsevišķa sistēmas, iedalījuma sastāvdaļa.
kambaris Atsevišķa telpa (retāk celtne) saimnieciskām vajadzībām.
daļa Atsevišķa vienība (iestādē, uzņēmumā).
baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā).
Pats par sevi Atsevišķi, tā, ka nav ne ar ko sakarā.
Pats par sevi Atsevišķi, tā, ka nav ne ar ko sakarā.
vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
sastāvs Atsevišķo (administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
ielāps Atsevišķs laukums, plankums (kādā vietā). Mazs zemes gabals.
stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem.
epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums.
sālsgrauds Atsevišķs vārāmā sāls kristāls, kristālu kopums.
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
Speciālā konfiskācija Atsevišķu priekšmetu (piemēram, noziedzīgam darbam izlietoto rīku vai noziedzīgā darba rezultātu) atsavināšana.
landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēts pārstāvniecības orgāns (piemēram, Vācijas Federatīvajā Republikā). Likumdošanas orgāns (Austrijā).
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne. Ķēde (1).
attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
rikošetēt Atsisties pret ko un kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu. Būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu).
Krusteniskās atskaņas Atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
bulta Atslēgas sastāvdaļa, kas aizslēdz vai atslēdz.
atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
Virzuļa gredzens Atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām.
atsperojums Atsperu sistēma, kopums (kādā ierīcē, priekšmetā). Tas, kas rada atsperīgumu (kādā priekšmetā).
izzināt Atspoguļot un atveidot domāšanā (īstenību, tās parādības).
spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
Nolaist līdz pēdējam tūkstotim Atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai. Nolaist līdz beidzamajam.
Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
Nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
atspulgs Atstarotā gaisma. Gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas). Atspīdums.
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
Relatīvais mods Atstāstījuma izteiksme.
atstāsts Atstāstījums (1).
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
rezervēt Atstāt (kādam) iespēju (ko) veikt, nedodot iespēju to veikt citam.
papuvēt Atstāt (kādu lauku, platību) papuvē.
iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
pamest Atstāt (kur), piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu.
Aiziet ļaudīs (arī (plašajā) pasaulē, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet plašajā pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
uzrausties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām.
uzslieties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas.
uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas. Piecelties (2).
celties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
piecelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
novēlēt Atstāt mantojumā. Atstāt, nodot izmantošanai.
badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst. Regulāri dot par maz barības.
piemirst Atstāt neievērotu (kādu cilvēku).
palaist Atstāt neievērotu. Nepamanīt.
pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
palaist Atstāt neizmantotu, neiegūtu.
aizmirst Atstāt neminētu.
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
paturēt Atstāt tālā pašā stāvoklī (priekšmetu).
Atstāt ar garu degunu Atstāt tukšā
Atstāt ar garu degunu Atstāt tukšā.
Atstāt ar garu degunu Atstāt tukšā.
iziet Atstāt, atbrīvot (piemēram, dzīvokli, māju, kur dzīvo).
rezervēt Atstāt, glabāt (kādam ko) rezervē (1).
Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
aiziet Atstāt, pamest.
atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma).
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
Vētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīga, labo no sliktā.
Atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
Atsijāt (arī vētīt) graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
Atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
Atsijāt (arī vētīt) graudus no sēnalām (arī pelavām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies). Tikt atslābinātam (par ko savilktu).
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
malēnieši Attālas, nomaļas vietas iedzīvotāji.
atšķelt Attālināt, atsvešināt.
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put).
aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanas (par parādībām dabā).
aizzibināt Attālināties ar ļoti ātrām kustībām.
aizviļņot Attālināties ar viļņveida kustībām.
aizvilnīt Attālināties ar viļņveida kustībām. Aizviļņot.
aizzuzēt Attālināties ar žūžošu skaņu.
aizpeldēt Attālināties pa ūdeni. Attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita. Vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
aizmiglot Attālināties, izzust (par miglu).
aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
pazust Attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
atstats Attāls (1).
notāls Attāls (1).
maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
atstatu Attālu, patālu.
Pa gabalu, retāk pa gabaliņu Attālu.
atstatums Attālums (1).
atstatums Attālums (2).
atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
intervāls Attālums (starp kādiem objektiem).
rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā.
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements.
rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
distance Attālums no starta līdz finišam. Sacīkšu ceļš.
garums Attālums no viena gala līdz otram.
šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem.
grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Biezne.
biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Grāds.
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
Viļņa garums Attālums starp diviem viļņa punktiem, kuri atrodas vienā fāzē.
Viļņa garums Attālums starp diviem viļņa punktiem, kuri atrodas vienā fāzē.
solis Attālums starp nesošajām šķērssienām, nesošiem elementiem.
augstums Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī).
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) izplatības joslas vienas malas līdz otrai.
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
gabals Attālums, atstatums.
rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām.
sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām. Sena garuma mērvienība - aptuveni 70-80 centimetri.
nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti Ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
solis Attālums, par kādu. ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
distance Attālums.
Ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu Atteikties no dotā solījuma.
Ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu Atteikties no dotā solījuma.
migla Attēla kontūru izplūdums (redzes sajūtās), ko izraisa redzes asuma samazināšanās.
aberācija Attēla neprecizitāte, kas rodas optiskajās sistēmās.
modelis Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā. Cilvēks, kas pozē māksliniekam.
kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas.
uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
autotipija Attēlu reproducēšanas paņēmiens, fotografējot tos caur rastru un izgatavojot metāla klišeju.
molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
Normāla koncentrācija Attiecība starp izšķīdinātās vielas ekvivalentu daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
Maksājumu bilance Attiecība starp maksājumiem, kurus valsts saņēmusi no citām valstīm, un maksājumiem, kūms tā samaksājusi citām valstīm.
Maksājumu bilance Attiecība starp maksājumiem, kurus valsts saņēmusi no citām valstīm, un maksājumiem, kurus tā samaksājusi citām valstīm.
irealitāte Attiecības, apstākļi, kādu nav īstenībā. Tas, kas ir radīts fantāzijā, iedomās. Nerealitāte.
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa. Telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
lopkautuve Attiecīgais cehs, nodaļa (piemēram, gaļas kombinātā).
robeža Attiecīgajā apjomā, kopumā, attiecīgajos nosacījumos, kādos noris darbība, eksistē kāds stāvoklis, parādība, piemīt pazīmes.
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci. Cilvēcība, arī humanitāte.
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
struktūra Attieksmju kopums starp (kā) elementiem, sastāvdaļām.
kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē, tālākā nākotne (notikumam, darbībai, procesam).
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
aizmetnis Attīstības sākuma forma (organismam vai tā daļām).
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai). Tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
novest Attīstīt, izveidot (ka mākslas darbā) līdz kādam rezultātam.
kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
fotoattīstītājs Attīstītājs (1).
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
griezties Attīstīties, no risēt (citādi).
ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām). Aizdzīt.
Izkulties (cauri) sveikā Atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa).
atsargāt Atvairot, atvirzot (ko), nosargāt, pasargāt (no tā).
demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
modelēt Atveidot (ko) ar tēlotājas mākslas līdzekļiem.
izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu). Spēlēt, atskaņot.
spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski. Ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā). Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
tulkot Atveidot, izteikt (piemēram, tekstu, vārdu) citā valodā.
spēlēt Atveidot, tēlot (drāmas daiļdarbu, tā daļu). Īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
atviru Atveltā, vaļējā stāvoklī. Vaļā.
lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
atvākot Atvērt (bišu šūnas), noņemot tām vaska segumu.
perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
atvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
izvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
attālināt Atvirzīt, pārvietot (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put). Atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu).
diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
pieļāvums Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
bāze Atziņas, fakti, kas ir pamatā kādam pasākumam, darbībai.
uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
attaisnot Atzīt (kādu rīcību konkrētā gadījumā) par pareizu.
pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu. Būt mierā (ar ko).
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šērsām tā garenvirzienam.
segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā.
ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
autoplastika Audu transplantācija vienā un tai pašā organismā.
homotransplantācija Audu vai orgāna pārstādīšana no viena cilvēka organisma cita cilvēka organismā.
skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
pievilkums Auduma krokojums. Savilkums (apģērbam, tā daļām).
trinītis Auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts. Audums, kam ir šāds pinums.
batika Auduma rotāšana, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela.
kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām (kā) kārtām.
kolorists Audumu krāsošanas speciālists. Krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
madarojums Audumu mākslinieciskās apdares veids - rotājuma izveide uz auduma krāsošanas procesā.
izmēģināt Audzējot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
mentors Audzinātājs, padomdevējs.
pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs. Pedagoģijas speciālists.
izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās. Izaudzināt (1).
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās.
Zedeņu audi Auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
šķirtnis Auga daļa, kas ir nošķirta tā pavairošanai.
pārveidne Auga daļa, kas ir radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
Veģetatīvie orgāni, arī veģetatīvās daļas Auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota.
ortotropisms Auga sānu orgānu augšana virzienā uz kairinājuma avotu vai nost no tā.
nektārijs Auga sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašsterilitāte.
Sarucis stumbrs Auga stumbrs, kas sugas, ģints u.tml. attīstības gaitā ir ievērojami samazinājies.
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
neauglība Auga, tā daļu nespēja veidot augļus.
lapaugi Augi (parasti krāšņumaugi) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
sāļmīļi Augi, kas aug ar sāļiem bagātā vidē.
ēnmīļi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu. Ēnaugi.
ēnaugi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu. Ēnmīļi.
mitraudži Augi, kas aug mitrās, slapjās vietās.
nektāraugi Augi, kas izdala nektāru.
Pusēnas augi Augi, kas labi attīstās daļēji aizēnotās vietās.
sāļbēgļi Augi, kas neaug vai vāji aug ar sāļiem bagātā vidē.
kultūraugi Augi, kas no savvaļas apstākļiem ir pārvietoti uz cilvēka sagatavotu vietu, tiek kopti, uzlaboti.
paparžaugi Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
miecaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas. Miecētājaugi.
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
sēklotne Auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi.
polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
granātkoks Augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem.
dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana. Attiecīgā lauksaimniecības nozare.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu.
izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu.
pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku).
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem.
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām. Augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis, arī lielāks veidojums (organisma, tā daļas virspusē).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām).
nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
cietlapis Augs ar cietām lapām.
dienziede Augs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām.
mīkstlapis Augs ar mīkstām lapām.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
potējums Augs, kam ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām.
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu.
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants). Skeletainā augsne.
rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi.
augstceltne Augsta celtne (parasti ar deviņiem vai vairākiem stāviem).
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
soloģitāra Augsta reģistra ģitāra.
trompete Augsta reģistra metāla pūšamais instruments.
komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi.
tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi. Komandtiltiņš.
Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
tiāra Augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam).
tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
spiegt Augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī runāt.
Virs (arī zem) jūras līmeņa Augstāk (arī zemāk) par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni.
epiderma Augstāk attīstīto augu segaudi. Virsmiziņa.
robeža Augstākā (arī zemākā), pēdējā, arī pieļaujamā pakāpe, norma, kas raksturo (kā) attīstību, norisi, izpausmi, kvalitāti, kvantitāti.
plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, atraisītība.
smaile Augstākā (kā, piemēram, procesa, darbības) pakāpe.
virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
akadēmija Augstākā (piemēram, lauksaimniecības, mākslas, militārā) mācību iestāde.
virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām). Augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm). Arī hegemonija.
Pilsētas galva Augstākā administratīvā persona pilsētā.
gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos.
virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
gubernators Augstākā amatpersona guberņā pirmsrevolūcijas Krievijā.
gubernators Augstākā amatpersona, metropoles varas pārstāvis kolonijā.
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
pilnbrieds Augstākā attīstības pakāpe (norisei, stāvoklim u. tml.).
diskants Augstākā balss vairākbalsu skaņdarbā.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem, to daļām). Arī pilngatavība.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (dzīvniekiem).
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
sabiedrība Augstākā cilvēku attiecību attīstības pakāpe, kas izpaužas atsevišķu cilvēku mijiedarbībā, to grupu, organizāciju u. tml. funkcionēšanā un attīstībā; vēsturiski konkrēta cilvēku kopība.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālisimuss Augstākā dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Padomju Savienības flotes admirālis Augstākā dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
augša Augstāka instance.
senāts Augstākā kasācijas tiesu instance (buržuāziskajā Latvijā).
tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe. Attiecīgais konsulārais darbinieks.
filejs Augstākā labuma gaļa no muskuļa abpus kautķermeņa mugurkaulam.
virslīga Augstākā līga [1] (2).
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir ietvertas daudzas specialitātes.
Kara akadēmija Augstākā militārā mācību iestāde.
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā.
konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (piemēram, Padomju Savienībā, buržuāziskajā Latvijā).
zēlums Augstākā pakāpe (kā, piemēram, sabiedrisku parādību) attīstībā, norisē, izpausmē.
plaukums Augstākā pakāpe (kā) attīstībā, norisē, izpausmē.
meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā. Cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā.
gastronomija Augstākā pavārmāksla.
ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
vēstnieks Augstākā ranga diplomātisks pārstāvis citā valstī.
virskomisārs Augstāka ranga komisārs (1).
virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
virsskolotājs Augstāka ranga skolotājs.
komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā. Augstākā rajonēšanas vienība floristikā.
Augšējā skaņa Augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā).
kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
virstiesa Augstākā tiesa.
parlaments Augstākā tiesu iestāde Francijā pirms 18. gadsimta buržuāziskās revolūcijas.
komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā).
koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde (piemēram, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
akadēmija Augstākā valsts zinātniskās pētniecības iestāde.
sala Augstāka vieta (purvā, pļavā).
virsvadība Augstākā, galvenā (kā) vadība.
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju). Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
virsvara Augstākā, noteicošā vara.
ģeneralitāte Augstākais (bruņoto spēku) komandējošais sastāvs.
ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
Valsts kanclers Augstākais civilais amats (dažās valstīs).
Valsts kanclers Augstākais civilais amats (pirmsrevolūcijas Krievijā).
sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem. Lēņa kungs.
bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva.
Tautas dzejnieks Augstākais goda nosaukums, ko piešķir izciliem dzejniekiem (Padomju Savienībā).
dievs Augstākais ideāls, pilnība. Centienu augstākais gala mērķis.
vezīrs Augstākais ierēdnis dažās Tuvo Austrumu zemēs. Šī ierēdņa tituls.
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
karavadonis Augstākais komandieris. Augstākā komandējošā sastāva karavīrs.
lielmestrs Augstākais mūku ordeņa priekšnieks.
Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
kalngals Augstākais sasniegums, lielākais kāpinājums (piemēram, mākslā).
kronis Augstākais sasniegums. Tas, kas ir pārāks par ko citu.
rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
maģistratūra Augstākais valsts amats (senajā Romā).
valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
skupščina Augstākais valsts varas un likumdevējs orgāns (Dienvidslāvijā).
seims Augstākais valsts varas un likumdevējs orgāns (Polijas Tautas Republikā).
Devītais vilnis Augstākais vilnis, kas atkārtojas jūras viļņošanās ritmā.
Devītais vilnis Augstākais vilnis, kas atkārtojas jūras viļņošanās ritmā.
virsvadītājs Augstākais, galvenais (kā) vadītājs.
virsvadonis Augstākais, galvenais vadonis (parasti armijā, organizācijā).
aristokrātija Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis (antagonistisku šķiru sabiedrībā). Dižciltīgie, augstmaņi.
Augstākā mērā Augstākajā pakāpē.
ārieši Augstākās (ziemeļu) rases pārstāvji (pēc rasisma teorijas).
sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
erceņģelis Augstākās kārtas eņģelis.
brahmanis Augstākās kastas loceklis (Indijā).
Vatmaņa papīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs, vatmaņpapīrs.
vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
Vatmaņa papīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs. Vatmaņpapīrs.
neiroze Augstākās nervu sistēmas darbības funkcionāli traucējumi, ko izraisījis psihisks pārdzīvojums.
virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
Komunistiskās universitātes Augstākās partijas mācību iestādes Padomju Savienībā (no 1919. gada līdz 1935. gadam), kurās gatavoja padomju, partijas un arodbiedrību darbiniekus.
grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli. Straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
Nāves (arī Ņesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
Nāves (arī Nesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
ranversmans Augstākās pilotāžas figūra - strauja lidojuma virziena maiņa par 180 grādiem.
virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis. Galvenais (vecākais) tiesnesis.
amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
salondāma Augstāko aprindu sieviete ar izkoptām, izsmalcinātām manierēm.
zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
stēle Augstāko augu centrālais cilindrs.
fitoncīdi Augstāko augu izdalītas vielas, kas aptur mikroorganismu attīstību.
Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze.
zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām. Šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
augstība Augstāko feodāļu, aristokrātu tituls.
nobilis Augstāko kārtu persona Venēcijas republikā.
zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni. Šīs kārtas zivis.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa darbs Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs). Persona, kam ir šāds tituls.
kursists Augstāko sieviešu. Kursu audzēkne (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Zelta jaunatne Augstāko un turīgo aprindu jaunieši kapitālistiskajās valstīs, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē.
vienādkājvēži Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki.
vienādkāji Augstāko vēžu kārta, pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni. Šīs kārtas dzīvnieki. Vienādkājvēži.
lielkungs Augstāks feodālis (piemēram, barons, grāfs, hercogs). Augstāka militāra persona. Arī dzimtkungs.
kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne.
Karaliskā siļķe Augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
Karaliskā siļķe Augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
Astronomiskais pulkstenis Augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
Komunisma materiāli tehniskā bāze Augsti attīstīta ražošana visās ekonomikas nozarēs, kura balstās uz valsts pilnīgu elektrifikāciju, tautsaimniecības ķimizāciju, ražošanas procesu kompleksu mehanizāciju un automatizāciju.
psihe Augsti organizētas matērijas īpašība, specifiska objektīvās realitātes atspoguļošanas forma.
kornete Augsto diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Lielainums.
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Liels [2] (2).
cekuls Augšējā daļa (augam, retāk priekšmetam), kuras forma atgādina šādu veidojumu.
augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri). Pretstats apakša.
kore Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam).
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
ziedkopa Augšējā, parasti zarota, vasa, uz kuras attīstās ziedi.
galerija Augšējais balkons skatītāju zālē.
margapmale Augšējais margsienas metāla stienis vai koka līste.
augšstāvs Augšējais stāvs. Stāvs, kas ir augstāk par citiem.
lordkanciers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglijā).
kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija). Lordkanclers.
virsstāvs Augšstāvs.
augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Oklūzija (3).
oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Sakodiens.
kāpt Augt (virzienā uz augšu) - par kāpelētājaugiem.
segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (par augiem).
kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem.
veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem.
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
Jarovizācijas stadija Augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi.
veidotājaudi Augu audi, kas dod sākumu citiem, patstāvīgiem audiem.
sklerenhīma Augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām.
lūksne Augu audu komplekss, kas ietilpst vadaudu sastāvā un vada organiskās vielas.
hidroponika Augu audzēšana barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos.
puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei. Attiecīgā augkopības nozare.
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
Veģetatīvā pavairošana Augu dēstu un stādu izaudzēšana no veģetatīvajiem orgāniem.
skalbe Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi).
lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
doņi Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi (piemēram, doņi, zemzālītes).
zalktene Augu dzimta, kurā ietilpst indīgi krūmi, retāk koki vai lakstaugi ar violeti sārtiem, retāk baltiem ziediem un sarkaniem augļiem.
vīksna Augu dzimta, kurā ietilpst koki ar veselām, asimetriskām lapām un ziediem pušķos sakārtotās ziedkopās.
olīva Augu dzimta, kurā ietilpst koki vai krūmi ar vienkāršām vai saliktām lapām un augli - pogaļu, kauleni, spārnaino riekstiņu vai ogu.
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
vīnkoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
vējmietiņš Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu.
verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
neļķe Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi (piemēram, neļķes, gauri, virzas).
sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
rasene Augu dzimta, kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām.
niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām. Šīs dzimtas augi.
riekstkoks Augu dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki, retāk krūmi ar lielām aromātiskām lapām, nelieliem ziediem spurdzēs, augli - kauleni.
rezēda Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, kam raksturīgi nekārtni ziedi, kas sakārtoti auga galotnēs ķekaros vai vārpās.
sūrene Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
pabērzs Augu dzimta, pie kuras pieder šādi krūmi, koki, retāk lakstaugi.
ozols Augu dzimta, pie kuras pieder vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas koki, retāk krūmi ar viendzimuma ziediem.
magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
migrācija Augu izplatīšanās (citā teritorijā, vietā).
saime Augu kopums (kādā teritorijā, vietā). Neliela audze.
miecmiza Augu miza, no kā iegūst miecvielas. Miecētājmiza.
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
augājs Augu sega (uz zemes). Augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā).
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
sklereīdas Augu šūnas ar biezām, pārkoksnētām sienam.
plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide, kurā ir samērā vienveidīgi apstākļi.
biocenoze Augu un dzīvnieku kopums, kuri dzīvo vidē ar vienveidīgiem dzīves apstākļiem.
bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā.
Arktiskais laiks Aukstā klimata fāze Ziemeļrietumeiropā pēdējā apledojuma beigās.
ziemeļi Aukstā klimata zemes.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām.
kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai.
puansons Aukstās štancēšanas štanču kustīgā pamatdaļa.
pāraulekšot Aulekšojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizaulekšot Aulekšojot attālināties. _imperf._ Aulekšot prom. Aizauļot.
pārauļot Auļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizauļot Auļojot attālināties. _imperf._ Auļot prom. Aizaulekšot.
pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
ieaurot Aurojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar vērtīgu kažokādu.
labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
svīst Aust (par rīta gaismu). Sākties, iestāties (par rītu, dienu).
kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu.
radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam vai radioraidītājam.
austrālieši Austrālijas iedzīvotāji.
austrālieši Austrālijas pirmiedzīvotāji, iezemieši.
austrieši Austrijas pamatiedzīvotāji.
gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas PSR pamatiedzīvotāji.
austrumnieki Austrumzemju iedzīvotāji.
mikroautobuss Autobuss ar 6-18 vietām.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
refrižeratorautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājautomobilis.
virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
šoferis Automobiļa vadītājs.
oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
prestižs Autoritāte, cieņa, arī ietekme.
galva Autoritatīva, vadoša persona. Priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu.
atspole Aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru).
avenājs Aveņu audze, aveņu stādījums.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
aziāti Āzijas pamatiedzīvotāji.
tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
dižmanība Bagātība, vara, izcils stāvoklis.
Labākās aprindas, arī labākā sabiedrība Bagātie, privileģētie pilsoņi (kapitālistiskajās valstīs).
Labākā (arī augstākā) sabiedrība, arī labākās aprindas Bagātie, privileģētie pilsoņi (kapitālistiskajās valstīs).
ādere Bagātīga (cēlmetāla) atradne.
mecenāts Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs.
Drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Baidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Baidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Trīcēt (arī drebēt, baidīties) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
aizbaidīt Baidot panākt, ka attālinās. _imperf._ Baidīt prom. Aizbiedēt.
atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās. Aizbaidīt.
trīcēt Baiļoties (par ko). Izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā. Baktēriju vairošana mākslīgā barotnē.
padekatrs Baletā - deja četriem dejotājiem.
variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
baletmeistars Baleta inscenētājs. Deju sacerētājs. Deju iestudētājs.
balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja.
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
piruete Baletā, akrobātikā - pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi.
Klasiskais balets Balets, kura pamatā ir klasiskā deja.
gaišs Bālgans, tāds, kas izdalās uz tumšāka fona.
laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu). Balsojot izlemt (kādu jautājumu).
izbalsot Balsojot neievēlēt (piemēram, līdzšinējā amatā).
Balss lūzums Balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
Balss lūzums Balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
Balss nesīgums Balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
koloratūra Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus. Šādu melodijas izrotājumu izpildījums.
izmantot Balstīties kādā pasākumā, darbībā (uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju).
konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam).
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
sudrabapse Baltā apse.
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī. Amonija hlorīds.
levoglukozāns Balta kristāliska viela, ko izmanto polimēru sintēzēs.
starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
eiropeīdi Baltā rase. Šīs rases pārstāvji.
kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu.
Nātrija hidroksīds Balta, kristāliska viela, kas gaisa klātbūtnē izplūst un ko izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
borskābe Balta, kristāliska viela.
Nātrija hidrogēnkarbonāts Balta, kristāliska, pulverveida viela. Dzeramā soda.
Baltais dzidrais Baltās dzidrās ābeles auglis.
Baltais dzidrais Baltās dzidrās ābeles auglis.
metiss Baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs (Amerikā).
gaišs Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu. Tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma.
hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli).
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Ņemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 38. gadsimtā.
dievgalds Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija.
grodi Baļķi, uz kuriem balstās tilta grīda.
baņķieris Bankas īpašnieks, akcionārs (kapitālistiskajās valstīs).
Banku koncentrācija Banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās (kapitālistiskajās valstīs).
bārmenis Bāra īpašnieks vai pārvaldnieks, arī bāra kalpotājs (ārzemēs).
patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos).
distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos). Novājējums.
taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta.
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
nobaurot Baurot (visu laikposmu) un pārstāt baurot. Nomaurot (2).
starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīglunkcijas kādā darbībā, norisē.
traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā.
prezbitērijs Baznīcas daļa, kur atrodas galvenais altāris.
diakons Baznīcas hierarhijā - augstākais altāra kalpotājs.
ķesteris Baznīcas kalpotājs - garīdznieka palīgs.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
sekularizācija Baznīcu un klosteru īpašuma atņemšana baznīcai, garīdzniecībai un pārvēršana par valsts īpašumu vai nodošana civilo iestāžu pārziņā.
spraudīt Bāzt (ko) vairākās vietās, lai (to) nostiprinātu.
stādāmbedre Bedre, kas ir izveidota (kā) stādīšanai.
tekulis Bēglis. Klaiņotājs.
pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizbēgt Bēgot attālināties. _imperf._ Bēgt prom.
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
No pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
šķirties Beigt darboties (kādā amatā, nozarē u. tml.).
Slēgt durvis Beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
kūpēt Beigt pastāvēt.
putēt Beigt pastāvēt.
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam). Visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
beļģi Beļģijas pamatiedzīvotāji.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
flāmi Beļģijas, Holandes, Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa.
bengāļi Bengālijas iedzīvotāji.
mājaudzināšana Bērna audzināšana mājas apstākļos.
knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
Piena māsa (arī brālis) Bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu.
Pionieru pils (arī nams) Bērnu ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāde.
Pionieru pils (arī nams) Bērnu ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāde.
mājmācība Bērnu mācīšana mājas apstākļos.
lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā.
nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā) _imperf._ Bērt atpakaļ.
nobērt Berot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā).
uzvalnēt Berot, kraujot (ko) virsū, izveidot (no tā, piemēram, dambi).
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis. Arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
deguts Bērza tāss darva.
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
noberzēt Berzēt un pabeigt berzēt (ķermeni, tā daļas).
saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu.
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis).
lazda Bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
izberzt Beržot panākt, ka (kas) kļūst mīksts vai mīkstāks.
pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonejot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā.
torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķusilīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
mālbetons Betons, kura sastāvā ir māls.
neatņemdamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
neatraudamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
izdzist Bez dzīvīguma, kluss, tāds, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Tukšā (arī zilā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
Zilā (arī tukšā) gaisā Bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
dzidrs Bez kā nepatīkama, negatīva (parasti par psihiskiem stāvokļiem). Jauks, labs.
bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
varžukrupis Bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
bezcerība Bezcerīgs stāvoklis.
nospiests Bezcerīgs, grūtsirdīgs (par psihisku stāvokli).
Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
ledains Bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs (parasti par psihisku stāvokli).
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru.
vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli, degvielu.
tiazols Bezkrāsaina šķidra viela (bioloģiski aktīvu vielu, krāsvielu sastāvā) ar raksturīgu smaržu.
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela. Ortofosforskābe.
tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
Nātrija karbonāts Bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piemēram, ziepju, stikla ražošanā. Soda.
Nātrija hlorīds Bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu. Vārāmais sāls.
anilīns Bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
ģipsis Bezkrāsains balts, retāk citādas krāsas minerāls - kalcija sulfāta kristālhidrāts.
polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls, ko izmanto ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
pushordaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes; šī tipa dzīvnieki.
gliemji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki.
moluski Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts nesegmentēts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki. Gliemji.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis. Šī tipa dzīvnieki.
liberālisms Bezprincipialitāte, nekonsekvence, arī nepamatota iecietība.
Konjunktūras cilvēks Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem. Konjunktūras cilvēks.
murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
kolembolas Bezspārnu kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
bībelstāsts Bībeles fragments, stāsts.
Bībeles stāsts Bībelstāsts.
Bībeles stāsts Bībelstāsts.
bibliogrāfs Bibliogrāfijas speciālists. Bibliogrāfiju sastādītājs.
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
Bērnu bibliotēka Bibliotēka, kas apkalpo 1.-8. klases skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai. Aizbīdnis. Aizšaujamais.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
sabīdīt Bīdot (kā) speciālās detaļas, elementus citu citam virsū, citu citā iekšā, samazināt (tā) apjomu.
aizbīdīt Bīdot attālināt. _imperf._ Bīdīt prom.
nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
pabīdīt Bīdot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdīt nelielu attālumu.
aizbiedēt Biedējot likt attālināties. _imperf._ Biedēt prom. Aizdzīt.
atbiedēt Biedējot panākt, ka attālinās. Atbaidīt (1).
Gumijas runga Bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci (piemēram, kapitālistisko valstu policijā).
sabiezēt Biezi saaugt, sacerot (par augiem). Kļūt biezam (par audzi kādā vietā).
margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim).
vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.). Apgrozīties (3).
vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst. Augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
kniedenes Bikses, kuru vīles ir sastiprinātas vai izrotātas ar kniedēm.
piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam. Piebakstīt (1).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
binoklis Binokulāra optiska ierīce tālu priekšmetu skaidrākai saskatīšanai.
stereotālskatis Binokulāra optiska ierīce, kas sastāv no diviem periskopiem.
zooģeogrāfija Bioģeogrāfijas nozare, kas pētī dzīvnieku izplatību atkarībā no ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
fizioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvības procesu norises un funkcijas dzīvā organismā un tā daļās, kā arī šo procesu likumsakarības un saistību ar vidi.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmiskā bioloģija.
Kosmiskā bioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmobioloģija.
ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā sākt pastāvēt (jaunā stadijā).
attīstība Bioloģiskās pārmaiņas dzīvā organismā no tā embrionālās stadijas līdz nobriedumam.
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma liakā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās.
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā. Slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
monitorings Biosfēras stāvokļa regulām novērošanas un analīzes sistēma.
nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām.
zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis.
domkapituls Bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
kūrija Bīskapijas pārvaldes iestāžu kopums.
krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis. Sarežģīts pārejas stāvoklis.
drava Biškopības vienība, kurā ietilpst bišu saimes, biškopības inventārs.
Bišu maize Bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
Bišu maize Bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
Darba bite Bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
šķirdēlis Bišu stropa sastāvdaļa - dēlis stropa iekštelpas ierobežošanai.
bite Bišveidīgo kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
bizantieši Bizantijas iedzīvotāji.
pārbizot Bizojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizbizot Bizojot attālināties. _imperf._ Bizot prom. Bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas. Šīs apakškārtas blaktis.
mīkstblaktis Blakšu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu. Šīs dzimtas kukaiņi.
peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld.
kaimiņos Blakus. Netālu. Tuvumā.
ūdeņains Blāvs, nespodrs (par krāsu, tās toni).
netīrs Blāvs, nespodrs, arī melni pelēcīgs (par krāsu, tās toni).
atblāzmojums Blāzmas, atstarotās gaismas radīts apgaismojums. Atblāzma.
pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (parasti grāmatā, žurnālā).
skrimslis Blīva, elastīga (piemēram, skeleta, dažu orgānu) sastāvdaļa.
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā.
rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
porcelāns Blīvs, balts, retāk ietonēts un plānās kārtās caurspīdīgs, keramisks materiāls.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
radioboja Boja ar raidītāju, kas raida radiosignālus.
bojā Bojā eja (retāk iešana) - nāve, miršana. Iznīkšana, izbeigšanās. Bojāeja.
kapracis Bojā ejas izraisītājs.
Miglas boja Boja, kas raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
sabrukums Bojāeja, pastāvēšanas izbeigšanās (valstij, sabiedriskajai iekārtai u. tml.).
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties - par trauku, tā daļu.
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
čūla Bojājums (ādā, gļotādā). Lēni dzīstoša, parasti strutojoša, brūce.
trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
tārpēda Bojājums, ko ēdot radījuši kukaiņu tārpveida kāpuri.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari. Bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
lūžņi Bojāti, lietošanai nederīgi (parasti metāla) priekšmeti.
bolīvieši Bolīvijas pamatiedzīvotāji.
Augu sistemātika Botānikas nozare, kas klasificē augus.
pomoloģija Botānikas nozare, kas pēli augļu koku un krūmu sugas un šķirnes.
algoloģija Botānikas nozare, kas pētī aļģes.
karpoloģija Botānikas nozare, kas pētī augu augļus un sēklas.
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
floristika Botānikas nozare, kas pētī kādas teritorijas floras sastāvu.
dendroloģija Botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā.
Augu embrioloģija Botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību.
mikoloģija Botānikas nozare, kas pētī sēnes.
palinoloģija Botānikas nozare, kas pētī ziedputekšņus un sporas.
botāniķis Botānikas speciālists.
dendrārijs Botāniskā dārza daļa vai speciāls dārzs, kurā kolekcijas veidā iestādīti kokaugi.
tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu.
ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties. _imperf._ Kuģot prom. Braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom. _imperf._ Braukt prom.
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem). Mētāt (2).
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārbraukt Braucot pārgādāt (transportlīdzekli mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.). Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem). Mētāties (3).
nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli.
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
nobraukāt Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nobraucīt Braukot (ko), atdalīt nost (no tā).
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā).
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
nobraukt Braukšus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
brazīlieši Brazīlijas pamatiedzīvotāji.
nobrāzties Brāžaties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
bretoņi Bretaņas pussalas pamatiedzīvotāji.
Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
pārbrist Brienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizbrist Brienot attālināties. _imperf._ Brist prom.
iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
nobrist Brienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības. Signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt.
Kompleksā brigāde Brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība.
brigadieris Brigādes (1) vadītājs.
lornete Brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā.).
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: iekšskats.
fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
ļaudis Brīvie cilvēki (parasti zemnieki) pretstatā dzimtcilvēkiem (feodālajā iekārtā).
Komunistiskie bataljoni Brīvprātīgi militāri grupējumi, viena no zemessardzes formām Lielā Tēvijas kara laikā (no 1941. gada līdz 1945. gadam).
volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
vaļa Brīvs laiks. Stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
trinitrofenols Brizanta sprāgstviela - gaišdzelteni kristāli. Pikrīnskābe.
bronhīts Bronhu gļotādas iekaisums.
jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā. Arī dūriens (2).
umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu. Attiecīgā krāsa.
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls.
komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks.
minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt (no kurienes, kur u. tml., parasti no ielenkuma).
izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt cauri (kam), caur (ko).
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
triekt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) virzās, pārvietojas noteiktā virzienā, parasti ātri.
pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka saglabājas (parasti brīvība, neatkarība).
pārlauzties Bruņotā cīņā pārklāt (pāri kam, pār ko).
veikt Bruņotā cīņā pārspēt, uzvarēt (kādu).
lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
sadot Bruņotā darbībā sadragāt, sašaut u. tml.
cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm). Arī kauja.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
Aktīvā armija Bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās
kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no mainīgā sastāva, ko iesauc dienestā uz noteiktu laiku).
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Bruņoto spēku veids Bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
Gaisa karaspēks Bruņoto spēku veids (sastāvdaļa), kura apbruņojumā ir lidaparāti.
manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, lai sagrābtu tās teritoriju, iznīcinātu vai ierobežotu tās neatkarību.
invāzija Bruņots iebrukums citā valstī.
mūrlata Brusa - nesošs būvkonstrukcijas elements, uz kā atbalstās koka konstrukcija.
bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
nirvāna Budismā - pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis.
lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
šautra Bultveida rādītājs (iekaltās, lencēs u. tml.).
Strīda bumba Bumbas izcīņa, piemēram, uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
aizzēģelēt Burājot attālināties. Burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
Latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
Līniju burtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līnijburtnīca.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līniju burtnīca.
monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
Krustvārdu mīkla Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā.
zavētājs Burvis, vārdotājs.
krunkot Burzīt, gumzīt (ko), tā ka veidojas krunkas (2).
izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
nacionālisms Buržuāzijas ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nacionālās nošķirtības, nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas izcelšanā pār citām.
Militārā diktatūra Buržuāziskā diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
Republikāņu partija Buržuāziska politiska partija, kas aizstāv republikānisku valsts iekārtu.
maltusisms Buržuāziska teorija, pēc kuras darbaļaužu nabadzība kapitālisma apstākļos izriet no absolūtās pārapdzīvotības likuma darbības.
plurālisms Buržuāziska teorija, pēc kuras ir nepieciešama vairāku pasaules uzskatu, politisku partiju u. tml. vienlaicīga pastāvēšana sabiedrībā.
elektors Buržuāziskajā divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
apelēt Buržuāziskajā tiesvedībā - pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
ekspropriēt Buržuāziskajās tiesībās - piespiedu kārtā atsavināt (īpašumu) - par valsti, valsts varu.
Pirmdzimtības tiesības Buržuāziskajās valstīs - tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
aizsargs Buržuāziskās Latvijas militāri fašistiskas organizācijas biedrs.
dekadence Buržuāziskās literatūras un mākslas krīzes parādību kopums imperiālisma laikmetā.
opārts Buržuāziskās mākslas modernisma virziens, kas pievēršas telpisku ilūziju radīšanai ar abstraktām līnijām un krāsu laukumiem.
modernisms Buržuāziskās mākslas virzienu kopums (imperiālisma laikmetā), kuriem raksturīga atteikšanās no reālisma tradīcijām.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
radikālisms Buržuāzisks politisks virziens, kura piekritēji savā programmā prasa daļējas reformas, kas neskar kapitālisma sociālekonomiskos pamatus.
liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
pacifisms Buržuāzisks sabiedriski politisks virziens, kam raksturīga nešķiriska pieeja kara cēloņu izpratnei, abstrakta miera sludināšana, atteikšanās atbalstīt jebkuras ar karu, militārismu saistītas darbības.
iznākt Būt (aprēķinu rezultātā).
dzīvot Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
karāties Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
piederēties Būt (kā) sastāvdaļai. Būt atbilstošam (kam).
atrasties Būt (kādā stāvokli, kādos apstākļos u. tml.).
pūst Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
klausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
paklausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
robežoties Būt (kam) līdzīgam, tuvam. Būt tādam, kas mijas viens ar otru.
valdīt Būt (kur) noteicējam, rīkotājam.
pavadīt Būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā).
pastāvēt Būt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos).
palikt Būt (vēl) kāda rīcībā (par laiku līdz kādam tā momentam).
dienēt Būt aktīvajā karadienestā.
ieslīgt Būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā).
Būt no cita kaula Būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem. Būt citā sabiedriskajā stāvoklī.
padoties Būt ar kādiem, parasti vēlamiem, laikapstākļiem (par laikposmu). Būt kādiem, parasti vēlamiem (par laikapstākļiem).
iet Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
peldēt Būt ar mainīgu augstumu atskaņotāja, magnetofona mehānisma defekta dēļ (par fonogrammas skanējumu). Arī detonēt.
nemiers Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita). Nebūt līdzīgam (citiem).
mācēt Būt ar tādām īpašībām, kas nodrošina (noteikta veida) izturēšanos (par dzīvniekiem).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.).
drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt). Būt tādam, kam ir atļauts.
Būt no viena kaula, retāk būt no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
Būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
Būt no viena kaula un miesas, biežāk būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula Būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem. Būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu (par dzejas rindu beigām).
saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām. Piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
pieklāties Būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem. Būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai.
palikt Būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā).
pacelties Būt augstākam (par apkārtējo).
ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni). Mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
Laistīties zeltā, sudrabā Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
gulšņāt Būt bezdarbībā, parasti guļus stāvoklī.
Karāties mata galā Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Karāties mata galā (retāk matā, arī zara galā, zobu galā) Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Karāties mata galā (retāk matā) Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Karāties zara (arī mata, zobu) galā Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
Karāties zobu (arī mata, zara) galā Būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
piegulēt Būt cieši piekļautam (pie kā) atbilstoši (tā) formai.
Būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt darba kartībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
rakstīt Būt derīgam, piemērotam grafisku zīmju veidošanai (piemēram, par rakstāmrīkiem).
starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
meklēties Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī (par dzīvniekiem).
celties Būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā). Piederēt (pie kādas šķiras, kārtas).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Būt uz grūtām kājām Būt grūtniecības stāvoklī.
Būt uz grūtām kājām Būt grūtniecības stāvoklī.
Būt mātes cerībās Būt grūtniecības stāvoklī.
Būt (mātes) cerībās Būt grūtniecības stāvoklī.
strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
pazīt Būt iepazinušām (kādu stāvokli, situāciju).
palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to), nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā).
iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā). Iegult.
skanēt Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
segt Būt izveidotam uz (kā) virsmas (par ornamentiem, rotājumu u. tml.).
vest Būt izveidotam, atrasties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.). Būt virzītam (uz kurieni) - par maršrutu, trasi u. tml.
ieturēt Būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā).
pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.). Būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
izvelties Būt izvirzītam no parasta stāvokļa (piemēram, uz ārpusi).
maksāt Būt kādā (naudas vienībās izteiktā) vērtībā, būt ar (kādu) cenu.
stāvēt Būt kādā (parasti ar kvalitāti saistītā) stāvoklī.
Ieņemt vietu Būt kādā amatā, postenī.
Ieņemt vietu Būt kādā amatā, postenī.
gribēt Būt kādā norisē, stāvoklī, būt ar noslieci uz kādu norisi, stāvokli.
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
sacīt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu). Būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām. Kvēlot (3).
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem). Karsēt (piemēram, par sauli).
tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās). Arī karst (2).
vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
Pieklauvēt pie durvīm (arī loga) Būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis. Veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
Būt tintē Būt kļūmīgā, sarežģītā situācijā.
tvīkt Būt košam, spilgtam (par krāsu, tās toni).
krēslot Būt krēslainam (parasti pēc saulrieta). Iestāties krēslai (1).
atdalīties Būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
izdalīties Būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
lutināt Būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām).
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
spīdēt Būt lādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
Neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
Būt līdz ūkai Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
Būt līdz kaklam Būt ļoti apnikušam. Būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
Būt (arī atrasties) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
Atrasties (arī būt) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
Būt (arī atrasties) bezdibeņa malā Būt ļoti grūtā situācijā.
tvīkt Būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
vārīties Būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli).
Degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij Būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī).
kaitināt Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
mutuļot Būt ļoti spēcīgam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
viļņot Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
viļņoties Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
liesmot Būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā.
knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Skopoties.
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
snaust Būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
urdīties Būt neatslābstošam, uzmācīgam (par psihisku stāvokli).
raustīties Būt nedrošam, arī baidīties. Būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam. Būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
noturēties Būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem).
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu). Tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
Būt murdā (iekšā) Būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
paslēpties Būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam (par ķermeņa daļu).
slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
izplūst Būt nesavaldīgam (psihiska stāvokļa izpausmē).
bālēt Būt neskaidri saskatāmam.
niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā. Mētāties (4).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
zust Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā). Saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
Noteikt toni Būt noteicējam, vadošajam (kādā situācija, kādos apstākļos).
apspurt Būt novalkātā, apdilušā apģērbā (par cilvēku).
palikt Būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem. Pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām.
Nākt pāri Būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam).
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
izvietot Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
izvietot Būt novietotam, atrasties kādā secībā (organismā, tā daļās).
apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, telpā).
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
Stāvēt augstāk Būt nozīmīgākam, attīstītākam.
Karāties gaisā Būt paceltā stāvoklī (parasti par rokām, pirkstiem).
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml. Būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī karst (1).
sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
krāšņot Būt par (kā) rotājuma elementu. Būt par cēloni tam, ka (kas) ir krāšņs.
ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā).
ietilpt Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu.
veidot Būt par (kā) uzbūves, struktūras elementu, sastāvdaļu (par vielām, materiāliem).
ierosināt Būt par (kādas darbības, darba paņēmiena u. tml.) izraisītāju, veicinātāju.
rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
mācīties Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
ierosināt Būt par cēloni (kādai parādībai), būt par (kādas parādības) izraisītāju.
kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam (parasti par smaržu).
dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
atļaut Būt par cēloni labvēlīgiem apstākļiem.
audzēt Būt par cēloni tam, ka (augi vai dzīvnieki) aug, attīstās.
nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) ļoti strauji aug, attīstās.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
suģestēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās.
padarīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju).
apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārmest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu.
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
Piesaistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
Saistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
Noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
Noguldīt (arī nolikt) gultā Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
Nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
iemācīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
atsviest Būt par cēloni tam, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur, kādā vietā). Atvest.
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kur cieši iesaistās, iekļaujas, ka rodas stipra aizrautība.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
novest Būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kur), iestājas (kur).
raut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli.
pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam. Panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
mīkstināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā). Mētāt (4).
raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādība dabā) izplatās kādā virzienā.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties. Būt par cēloni tam, ka īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
pārveidot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
mainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas, pārmainās.
pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
pārvērst Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par veļu.
nogāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt. Būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par veļu).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
padzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu.
saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga. Būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem.
izsēt Būt par cēloni tam, ka (parasti infekcija) izplatās organismā.
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
aizēnot Būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli).
sārtot Būt par cēloni tam, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums u. tml.
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot strauji sašūpojas, sazvalstās.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.). But par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
izdzīt Būt par cēloni tam, ka atstāj (kādu vietu).
pieblāzmot Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
piespīdēt Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
novilkt Būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
izgulsnēt Būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām).
velt Būt par cēloni tam, ka izplatās (smarža, parasti stipra).
mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
ievazāt Būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā.
iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
atnest Būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā.
Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
(Pār)vilkt krustu (pāri) Būt par cēloni tam, ka kas zūd, beidz pastāvēt.
šķelt Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
Lauzt gaismas staru (arī gaismu) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
Lauzt gaismu (arī gaismas staru) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
celt Būt par cēloni tam, ka palielinās (cilvēka) autoritāte, cieņa.
izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm).
veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
izveidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
iegāzt Būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par parādībām dabā.
nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
nest Būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.).
piemiglot Būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
sagrozīt Būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli).
samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
darīt Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju. Būt par noteicēju.
Pieņemt parādi Būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde.
sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu). Arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
pavadīt Būt pastāvīgi, ilgāku laiku (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
Turēt savu galvu Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
Turēt savu galvu Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
Stāvēt uz savām (arī paša) kājām Būt patstāvīgam.
Stāvēt uz savām (arī paša) kājām Būt patstāvīgam.
līst Būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem).
untumoties Būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā).
darboties Būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi).
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
piekrist Būt piemērotam, piestāvēt.
turēties Būt pieņemamā (fiziskā) stāvoklī.
kaist Būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē).
nostiept Būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
miegoties Būt pirmsmiega stāvoklī.
Būt aizņemtam Būt precētam. Būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
nervozēt Būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers.
stāvēt Būt rakstītam, iespiestam (kur). Būt iekļautam (tekstā).
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām). Būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
liesmot Būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu).
paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Paskopoties.
Jukt ārā (arī laukā) Būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem). Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
Būt uz sēkļa Būt sarežģītā, grūtā situācijā.
piestāvēt Būt saskaņotam (ar apģērbu, tā daļām), atbilst (apģērbam, tā daļām).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu.
aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
zīmēties Būt saskatāmam, parādīties. Arī veidoties, attēloties.
Gulēt uz gultas (arī slimības gultā) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
Gulēt uz gultas (arī slimības gulta) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
Gulēt uz slimības gultas (arī slimības gultā) Būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
murdēt Būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā).
cauraust Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām.
ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
vīties Būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju.
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
kaltēt Būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu.
nogulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
gulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu. Atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
Krist kopā (arī čupā sar.) Būt tādā stāvoklī, ka pamazām sabrūk.
paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
ierietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku).
rietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu.
Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi Būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi Būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu.
durt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu.
maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
nozīmēt Būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko).
patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
blāzmot Būt tādam, kad ir blāzma (par laika posmu).
puteņot Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
putināt Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
smaržot Būt tādam, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu).
sprēgāt Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare.
šņukstēt Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
spīdināt Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļā, sastāvdaļā) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
šūpot Būt tādam, kam (kas, piemēram, kāda sastāvdaļa, daļa) šūpojas (1) - parasti par augiem.
plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
stiept Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā. Pārzināt, vadīt (īpašumu).
mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
veidot Būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
siekaloties Būt tādam, kam ilgstoši, pastiprināti izdalās siekalas.
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
izstiept Būt tādam, kam ir garena forma.
interesēties Būt tādam, kam ir interese (par ko). Izjust interesi (par ko).
pārdzīvot Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
šaubīties Būt tādam, kam ir izraisījušās šaubas (par ko).
pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
sutināties Būt tādam, kam ir kaisti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
Būt (kā) pusē Būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
novelties Būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums.
uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
murgot Būt tādam, kam ir murgi (4).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības. Izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz "daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas virsmā.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
zināt Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
piederēt Būt tādam, kam ir tiesības (uz ko).
velvēties Būt tādam, kam ir velves (1) forma, veids.
zināt Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas (2).
klepot Būt tādam, kam izraisās klepus. Radīt klepum raksturīgas skaņas.
žagoties Būt tādam, kam izraisās žagas. Radīt žagām raksturīgas skaņas.
žāvāties Būt tādam, kam izraisās žāvas.
Būt pirmajā vietā Būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība.
turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā.
sliet Būt tādam, kam kāda daļa vai kādas daļas ir vērstas uz augšu.
turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
padoties Būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms.
atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
veikties Būt tādam, kam klājas labi. Būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
miglot Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
migloties Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
sapņot Būt tādam, kam miegā parādās sapnis.
vārguļot Būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
uzsmaidīt Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
Būt pēdējā vietā Būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
Būt pēdējā vietā Būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
briest Būt tādam, kam nogatavojas (augļi, sēklas u. tml.) - par augiem.
nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem.
mesties Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
oksidēties Būt tādam, kam palielinās oksidēšanas pakāpe.
pelnīt Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).
pelnīties Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums.
raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (par dzīvniekiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
degt Būt tādam, kam piemīt degtspēja.
redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
dziedāt Būt tādam, kam piemīt spēja ar balsi veidot muzikālas skaņas.
redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
gleznot Būt tādam, kam piemīt spēja radīt glezniecības darbus.
Būt ar (plašu) vērienu Būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana (2).
pabeigt Būt tādam, kam raksturīga pabeigtība (piemēram, par mākslas darbu, tā elementiem).
puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
magnetizēties Būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības. Tikt magnetizētam.
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanas pakāpe.
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
sekties Būt tādam, kam veicas (kāda darbība, darbs).
tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
plūksnoties Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnot.
plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1). Plūksnoties.
pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (1).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas. (3).
ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas.
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievēroļami, samazinās redzes asums (par acīm).
paresnināt Būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izsacīt (5).
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izteikt (5).
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas.
reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
Būt par piedauzību Būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas. Būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam.
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).
mīlēt Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko). Arī mēgt.
rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1). Būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
spēlēt Būt tādam, kas atskaņo (mūziku) - parasti par radiouztvērēju, skaņu ierakstu atskaņotāju.
reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
izvirzīt Būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem.
izvirzīties Būt tādam, kas augot stiepjas kādā virzienā (par augiem, to daļām).
skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
dalīties Būt tādam, kas dalāms bez atlikuma (par skaitli).
streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem. Būt tādam, kam ir traucējumi.
uzturēt Būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt taukos Būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
Peldēt pa virsu Būt tādam, kas dzīvē izveicīgi iekārtojas.
zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).
zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kūdu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst, arī būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
runāt Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
pazīt Būt tādam, kas ir izjutis (psihisku vai fizioloģisku stāvokli) un iegaumējis (to).
Būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām. Būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - par ķermeņa daļām.
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā.
nolemt Būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam). Būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
Stāvēt sakarā (ar kādu, ko) Būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
piesātināt Būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu).
skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
rotāt Būt tādam, kas izdaiļo (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
slāpēt Būt tādam, kas izjūt slāpes (1).
dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
vēdīt Būt tādam, kas izplata (smaržu, siltumu u. tml.).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni). Būt tādam, kas izraisa estētisku, arī emocionālu pārdzīvojumu.
skaust Būt tādam, kas izraisa (kādā) skaudību.
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
imponēt Būt tādam, kas izraisa cieņu, simpātijas (pret sevi).
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi (1). Saistīt, valdzināt.
vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
uzmundrināt Būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem.
sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām).
saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
sildīties Būt tādam, kas izstaro, izplata siltumu.
vīpsnāt Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
ost Būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu).
sagatavot Būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām.
paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
nošķirt Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
vainagot Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu.
pretoties Būt tādam, kas novērš slimību (par organismu).
nomaskēt Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
iedarboties Būt tādam, kas pārveido (ko).
zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
pārsniegt Būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu).
raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
Likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.
smērēties Būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus.
uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
derēt Būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli).
vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
vilkt Būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis).
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
pievilkt Būt tādam, kas saista, valdzina, izraisa interesi.
lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml. Būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem.
piesātināt Būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu).
panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
zināt Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
sadalīties Būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa.
pievilkt Būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu).
iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu. Ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
iespēt Būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā).
konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.
sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
pietrūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
velt Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
spiest Būt tādam, kas, tiekot satverts, arī skarts, rada (ķermeņa daļā) tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes.
krāsot Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai (3), notraipa (ko).
valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
pienākties Būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Saglabāties (arī būt, palikt u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
garšot Būt tādam, ko ar patiku ēd vai dzer.
ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu). Būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
Stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
Būt draugos Būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu). Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām). Savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā) - par priekšmetiem, arī par (kā) daudzumu.
ieiet Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā).
lasīties Būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā).
pildīt Būt tādam, ko veic (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi (par darbību, darbu).
sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
zelt Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu).
saņemties Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu.
nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
vagot Būt tādam, kur ir grumbas, rievas (par seju, tās daļu).
čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeņa daļām).
ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu. Mudžēt (2), čumēt (2).
viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni. Viļņoties (1).
vējot Būt tādam, kur ir, kur rodas gaisa plūsma (par vietu, vidi).
uzmest Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
izsisties Būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
ņirbēt Būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība.
tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
ziedēt Būt tādam, kur plaukumā ir ziedaugi, ziedi.
migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
miglot Būt tādam, kur rodas migla (1).
migloties Būt tādam, kur rodas migla (1). Miglot (1).
smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
svilpt Būt tādam, kur signālierīce rada augstu, samērā griezīgu skaņu (parasti par transportlīdzekļiem).
šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu). Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu). Dārdēt (6).
sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
sviest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuli u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
mest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
samiglot Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties.
samigloties Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla.
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
padoties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
pakļauties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
uztvert Būt tādam, kurā (kas) tiek satverts, aizturēts u. tml., (tam) krītot, plūstot u. tml.
velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm. Ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml. Radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
glabāt Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm.
kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem). Arī būt šādām (auga) daļām.
pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
izturēties Būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
patērēt Būt tādam, kura darbībai nepieciešam? kas (piemēram, viela, enerģija).
kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurēties.
kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurties.
pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
paātrināt Būt tādam, kura gaita kļūst ātrāka (par transportlīdzekli).
regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām).
līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu. Tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
vagot Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
dārdēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
dūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
dunēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
rūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
dalīties Būt tādam, kurā ir vairākas daļas. Būt tādam, ko iespējams dalīt (4).
nolīgoties Būt tādam, kurā Īsu brīdi izplatās spēcīga skaņa.
rādīt Būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem.
samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju). Būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ir grūti radīt (parasti par smaidu).
raudzīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
skatīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
smieties Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).
kaist Būt tādam, kurā izpaužas spēcīgi psihiski procesi.
pārmest Būt tādam, kurā izpaužas šāds nosodījums.
trīcēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
trīsēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1) - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda Būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
Turēties (arī stāvēt) uz goda vārda Būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
reaģēt Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām).
pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
uzturēties Būt tādam, kurā maz pamanāmas novecošanās pazīmes.
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process. Aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
notikt Būt tādam, kurā norisinās pārmaiņas, pārvērtības. Būt pakļautam pārmaiņām, pārvērtībām.
perturbēt Būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.).
vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem).
sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā). Būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
putot Būt tādam, kurā rodas daudz putu, kurš rada putas.
rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem). Atskanēt šādam troksnim.
urkšķēt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām). Atskanēt šādam troksnim.
spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
izdalīt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplūst (parasti kāda viela) - par organismu, orgāniem.
pārplūst Būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) - par seju.
skanēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
strutot Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
starot Būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju).
spoguļoties Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma. Tikt atstarotam (par gaismu).
norisināties Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Norisēt (1), noritēt (3).
noritēt Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Norisēt (1).
norisēt Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Noritēt (3).
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
kutēt Būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām).
trūkt Būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo.
saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
nodarboties Būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari).
plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.). Plandīt (2).
plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u.tml.). Plandēt.
mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (4).
spoguļot Būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu.
pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu. Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
spoguļot Būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
nobirdināt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (augu daļas) - par augiem.
nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem.
piegādāt Būt tādam, no kā iegūst (ko).
sacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
teikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
pasacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
pateikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
sijāt Būt tādam, no kā izplatās (kā) sīkas daļiņas.
putekšņot Būt tādam, no kā izplatās putekšņi (par augiem, ziediem).
nobirdināt Būt tādam, no kā rodas (nokrišņi) - piemēram, par mākoņiem.
veidot Būt tādam, no kā sastāv (kāds kopums, veselums).
runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
rādīt Būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt.
nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda). Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda. Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
sulot Būt tādam, no kā, parasti lēni, izdalās šķidrums.
pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
nogulsnēties Būt tādam, no kura izdalās nogulsnes.
pūžņot Būt tādam, no kura izdalās pūžņi. Strutot.
sveķot Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
vēdināt Būt tādam, no kura izplatās (smarža) - piemēram, par augiem. Vēdīt (2).
sēt Būt tādam, no kura izplatās (smarža).
sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
asiņot Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
lāsot Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
izplatīt Būt tādam, no kura plūst (smarža).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (par to, kurā kas deg).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām.
kūpēt Būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu).
laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem). Būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
tecēt Būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem).
reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu). Būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
kūpēt Būt tādam, no kura ziediem atdalās ziedputekšņi (par augiem).
sulot Būt tādam, no kura, parasti lēni, izdalās sula (1) - par augiem, to daļām.
novadīt Būt tādam, pa ko (transportlīdzekļi) novirzās sānis, garām (kam).
novest Būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Aizvest (3).
vest Būt tādam, pa ko var nokļūt (kur) - par durvīm, kāpnēm u. tml.
pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt gar (ko), garām (kam) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi). Plūst (2).
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
uzvest Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
Turēties cenā Būt tādam, par ko daudz jāmaksā.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
Noturēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt.
(No)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
Turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
uzņemt Būt tādam, uz kuru iedarbojas (kā spēks, slodze u. tml.).
draudēt Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, ļauns.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaiga (arī acīs) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve. Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
nopluskāt Būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā.
nopluskāties Būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā.
apdilt Būt tērptam apvalkātā apģērbā.
noplīst Būt tērptam ļoti novalkātā apģērbā, ļoti novalkātos apavos.
tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
Sēdēt augstā krēslā Būt vadošā, nozīmīgā amatā.
Sēdēt augstā krēslā Būt vadošā, nozīmīgā amatā.
derēt Būt vēlamam (piemēram, par darbību, stāvokli).
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko). Cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
silt Būt, arī kļūt tādam, no kura izplatās siltums (par gaismas, siltuma avotu).
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko). Būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
nostāvēt Būt, atrasties (kādā stāvokli, situācijā).
nosēdēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta).
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā. Iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā).
peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam).
Būt kā diega galā (biežāk kā diegā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvokli.
Būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
Būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam Būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
klāt Būt, augt viscaur (uz sejas, tās daļām) - par bārdu, ūsām.
segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
turēties Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī.
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam; būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
gulšņāt Būt, parasti viegli, saslimušam, tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
nostāvēt Būt, pastāvēt (visu laikposmu) - par laikapstākļiem.
turēties Būt, pastāvēt kādu laiku.
piejaukties Būt, pastāvēt kopā (ar ko cita, parasti lielāku, nozīmīgāku).
vasarot Būt, pastāvēt vasarai. Kļūt, būt vasarīgam.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) — par nepatīkamām sajūtām.
iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kruknēt.
kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kuknēt.
kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kruknēt, kuknēt.
aizstāt Būt, stāties kā vietā.
parādība Būtības izpausme, tās ārējā, empīriski uztveramā forma.
atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, neatņemama sastāvdaļa.
pavērsiens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā).
pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā). Pavērsiens (2).
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
sāls Būtiska, nepieciešama (kā) sastāvdaļa.
apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
Zemes darbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā. Zemesdarbs (1).
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
uzbūvēt Būvēt un pabeigt būvēt (celtni, būvi, tās daļu). Uzcelt (4).
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem. Attālums starp celtnes balstiem.
fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
Keramzīta oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
Keramzita oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
Akmens cauna Cauna ar baltu pakakli (parasti uzturas akmeņainās vietās).
Akmens cauna Cauna, kas parasti uzturas akmeņainās vietās.
Ceļotāja zivs Caurceļotāja zivs.
dūmcaurule Caurule siltuma pārnešanai no dūmgāzēm uz ūdeni vai gaisu (tvaika ģeneratoros, gaisa sildītājos).
snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātiem).
kausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē metālu.
tītava Celšanas mašīna, kas sastāv no veltņa (spoles) un virves, troses vai ķēdes, kura tinas uz tā.
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
nocietināt Celt aizstāvēšanās būves (kāda objekta) aizsardzībai.
nocietināties Celt aizstāvēšanās būves (sava novietojuma) aizsardzībai.
militarizēt Celt militārus objektus un izvietot apbruņojumu (kādā teritorijā).
bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
bozties Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu. Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstieptu roku, rīku izstieptā rokā).
stutēties Celties (no sēdus, guļus u. tml. stāvokļa).
slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
doks Celtne (ostā) kuģu pārbaudei un remontēšanai, arī būvēšanai.
labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai. Alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempju priekšā abās pusēs portālam.
klubs Celtne, kurā darbojas šāda organizācija, iestāde.
vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
mašīnmāja Celtne, kurā ir uzstādītas mašīnas.
radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas. Telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
Lejas stāvs Celtnes pirmais stāvs.
aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm).
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
Puspagraba stāvs Celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
būvdarbi Celtniecības darbi (piemēram, darbi celtniecības objektā).
Nulles cikls Celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
portākeltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir portāls.
strēle Celtņa sastāvdaļa - gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
ceļgals Ceļa priekšējā, visvairāk izvirzītā daļa. Arī celis.
būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā. Griežamais celtnis.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā). Apceļot.
apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās. Ceļojot aptvert (visu teritoriju).
noceļot Ceļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
aizcelt Ceļot aizvirzīt, attālināt. _imperf._ Celt prom. Ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
uzcelt Ceļot novietot stāvus.
ceļinieks Ceļotājs.
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Aleja.
aleja Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Gatve.
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās. Stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu. Ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
neceļš Ceļš, pa kuru nevar nokļūt vajadzīgajā vietā. Arī strupceļš.
portlandcements Cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
kurss Cena, par kādu pērk vai pārdod biržā vērtspapīrus, vekseļus, obligācijas (kapitālistiskajās valstīs).
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma). Gaiņāties (3).
likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli). Censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt. Slēpt.
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena). Censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā). Sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
labot Censties panākt, ka (iepriekšējais rezultāts) kvalitatīvi mainās, kļūst labāks.
mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
Ņemt nost Censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu).
Jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
Jaukt galvu (arī prātu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi. Mulsināt.
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
ideāls Centienu augstākais galamērķis.
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
sirds Centrālā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā, iekārtā, ierīcē), no kuras ir atkarīga (tās) darbība, pastāvēšana.
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā).
nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns.
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals.
piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu). Raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
Likt cerības (uz kādu, uz ko) Cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda). Cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko).
piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
kvadroatskaņotājs Cetrkanālu ierakstu atskaņotājs.
kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa.
ceturtdaļa Ceturtā daļa.
mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju.
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
bikvadrātvienādojums Ceturtās pakāpes vienādojums, kura normālforma satur nezināmo ceturtajā un otrajā pakāpē.
šeihs Ciema vecākais (dažām Tuvo un Vidējo Austrumu tautām).
ciemnieks Ciema, ciemata iedzīvotājs.
ciematnieks Ciemata iedzīvotājs.
zvejniekciems Ciems, kur vairums iedzīvotāju nodarbojas ar zveju, zivju apstrādi.
mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
draugs Cienītājs, mīļotājs.
Lancetiskā ciesa Ciesa ar šauri lineārām, gari un šauri nosmailotām lapām.
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Apdedzināt nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku, saistītā) pasākumā.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
Mirt badu Ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
izciest Ciest un pārstāt ciest.
asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
noslēgt Cieši aizdarīt. Būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli. Šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
iespiesties Cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
hermetizēt Cieši noslēgt (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums).
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai. Apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
iestāties Cieši piestāties (pie loga).
kopā Cieši saistīti (piemēram, vienos un tais pašos apstākļos, vienā un tai pašā dzīvesvietā).
pieķerties Cieši satvert, saņemt (ko ar rokām), lai turētos (pie tā).
spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
Ieurbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
(Ie)urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
Urbt skatienu (arī acis) Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
nobultēt Cieši, stingri aizbultēt, parasti ar vairākām bultām.
nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām.
pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts.
gazifikācija Cietā kurināmā (piemēram, akmeņogļu, deg akmens, kūdras) pārvēršana deggāzē.
precesija Cieta ķermeņa rotācijas ass kustība, kurā šī ass apraksta konisku virsmu.
puansons Cietā materiālā izgriezts reljefs, ar ko varā izveido matrici.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums. Viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība.
vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500.
gabalziepes Cietās ziepes gabalos.
jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem). Galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
cietmetāls Ciets metāls.
dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (dārgakmens).
plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts. Šī ieža gabals.
akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli).
akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
martensīts Cietu kristālisku ķermeņu struktūra.
cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums. Laika posms, kas pavadīts cietumā.
cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs.
Cik tālu acis sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedz (arī sniedzas) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz) Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz), arī cik tālu acis rāda Cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
Sonātes forma Cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
oklūzija Ciklona siltās un aukstās frontes saplūšana kopējā frontē.
mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu).
spole Cilindiveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin. Šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla, vielas) veidojums.
rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums. Rullis (1).
serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai).
muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
bruņutornis Cilindrveida aizsegs šaujamieročiem, novērošanas un vadības ierīcēm (piemēram, tankos, kara kuģos, aizstāvēšanās būvēs).
katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai).
boilers Cilindrveidīga ierīce ūdens sasildīšanai ar tvaiku, kas plūst pa cilindrā novietotām izlocītām caurulēm.
pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot prom.
ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās).
tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
Dzīves uztvere Cilvēka attieksme pret cilvēka dzīvi, tās izpratne.
Pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
Pasaules skatījums (arī uztvere, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
Pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
pasaule Cilvēka dzīves apstākļu, norišu kopums, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
pašattīstība Cilvēka galīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām.
ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai). Arī poza (1).
darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts. Veikums, paveiktais.
darbs Cilvēka mērķtiecīga darbība, kurā viņš noteiktā nolūkā pārveido dabas priekšmetus, kā arī sabiedriskās attiecības, uzskatus.
dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums. Vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem. Ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
kultūra Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija.
kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums).
apziņa Cilvēka smadzeņu funkcija - objektīvās realitātes augstākā atspoguļošanas forma.
iekāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
kāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
akcija Cilvēka stāvoklis, nozīmīgums.
raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kaitēkļus.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u.tml. pazīmes.
loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte).
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums.
parādība Cilvēka, tā personības izpausmju kopums.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz daba, tās norisēm.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
mūsciemieši Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo vienā ciemā.
Sabiedrības krējums Cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis.
Sabiedrības krējums Cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis.
viņciemieši Cilvēki, kas dzīvo citā, arī kaimiņu ciemā.
pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās).
mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
mežonis Cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis.
bocmanis Cilvēks (kuģa vadības sastāvā), kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa.
leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti. Leijerkastes spēlētājs.
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
dvēsele Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu. Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
jubilārs Cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja.
plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Zemas kārtas cilvēks.
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
sīkpilsonis Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
baltrocis Cilvēks ar baltām, nesastrādātām rokām.
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem (feodālismā vai kapitālismā).
pusmuļķis Cilvēks ar samērā vāji attīstītām prāta spējām.
pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām. Garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
tips Cilvēks ar spilgtām īpašībām.
Pazudis cilvēks Cilvēks bezizejas stāvoklī.
Pazudis cilvēks Cilvēks bezizejas stāvoklī. Morāli pagrimis, nelabojams cilvēks.
drellis Cilvēks Livonijā (13. - 15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu. Drellis [2].
rekonvalescents Cilvēks rekonvalescences stāvoklī.
pirmcilvēks Cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
darbabiedrs Cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā).
biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas u. tml. Cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
līdzbiedrs Cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
karabiedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos. Kara biedrs.
Kara biedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos. Karabiedrs.
Nelaimes biedrs Cilvēks, ar kuru saista līdzīga nelaime, vienādi smagi apstākļi.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku kopums, kas pārzina (kādu objekta), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
abonents Cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
pauperis Cilvēks, kam ilgstoši nav eksistences līdzekļu (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
lielmanis Cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā).
kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
zvaigzne Cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē).
dižmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā).
pīlārs Cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis.
pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā). Cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
uguns Cilvēks, kam ir raksturīga liela aizrautība, dedzība, rīcības, darbības aktivitāte.
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē).
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu. Šādu cilvēku grupa.
pārijs Cilvēks, kam ir viszemākais sociālais stāvoklis un visgrūtākie dzīves apstākļi.
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
nepraša Cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā).
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
apakšnomnieks Cilvēks, kam objekta nomātājs iznomājis šo objekta vai tā daļu.
recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda donora audus.
putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
analfabēts Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā nozarē).
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas. Apkopējs.
kaimiņš Cilvēks, kas (kādā situācijā, vietā) ir tieši blakus.
biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs.
oficiants Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
aģitators Cilvēks, kas aģitē (1), kas nodarbojas ar aģitāciju (1).
bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas. Grāmatu mīļotājs.
aizrunātājs Cilvēks, kas aizrunā (par kādu). Aizstāvis.
dublieris Cilvēks, kas aizstāj kādā epizodē lomas tēlotāju (parasti kinofilmā). Arī dublētais (2).
aizstājējs Cilvēks, kas aizstāj kādu.
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (1).
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (2).
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (3). Aktīvs piekritējs, atbalstītājs.
algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
āksts Cilvēks, kas ākstās (1).
kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi. Cīnītājs.
māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
farizejs Cilvēks, kas ārēji ievēro visas normas, bet pats tās neatzīst un slepeni pārkāpj.
kūrviesis Cilvēks, kas ārstējas vai atpūšas kūrortā.
atklīdenis Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
peldviesis Cilvēks, kas atpūšas pie jūras vai kūrortā.
stagnants Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī - stagnāts.
stagnāts Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī. Stagnants [2].
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos). Kompānijas (1) dalībnieks.
klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi). Pēdējās klases, kursa audzēknis. Abiturients. Cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi). Absolvents.
absolvents Cilvēks, kas beidzis mācību iestādi vai kursus.
bakalaurs Cilvēks, kas beidzis vidusskolu (Francijā un dažās citās valstīs).
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā.
volontieris Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā. Brīvprātīgais.
cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā.
Ieroču nesējs Cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses.
pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas izpildītājmākslā.
loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas tēlotājā vai dekoratīvi lietišķajā mākslā.
grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa. Grāmatu mīļotājs, grāmatu krājējs.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus). Cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
purvmalietis Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.). Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
viņpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo citā, arī kaimiņu pagastā.
krastinieks Cilvēks, kas dzīvo krastā. Cilvēks, kas atrodas krastā.
krastmalnieks Cilvēks, kas dzīvo krastā. Krastinieks.
tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas. Tuvumnieks.
tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas. Tālumnieks.
ārpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārpagastā.
laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspimtīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
klaidonis Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piemēram, iestādē).
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
ķekatnieks Cilvēks, kas iet ķekatās [1].
grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
vārgs Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
improvizators Cilvēks, kas improvizē (1). Cilvēks, kam ir spējas improvizēt (1). Improvizētājs.
inspirators Cilvēks, kas inspirē (1). Iedvesmotājs. Arī musinātājs.
kalps Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Arī pakalpiņš.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Kalps (2).
vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
Pirmā vijole Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību. Cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos. Cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai. Cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
Sirds pavēlnieks (pavēlniece) Cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē).
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi. Tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas. Rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
klients Cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
disertants Cilvēks, kas izstrādā disertāciju un publiski aizstāv to.
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoka lēcējs.
Puskoka lēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa. Cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis. Puskoklēcējs.
pavadonis Cilvēks, kas kādu (retāk ko) pavada (1).
eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti Iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu.
mantinieks Cilvēks, kas ko manto (3). Darba turpinātājs. Pēctecis.
komentētājs Cilvēks, kas komentē (1). Komentāru autors.
komentators Cilvēks, kas komentē (2). Komentētājs (1).
lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu). Cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
diktors Cilvēks, kas lasa (parasti dokumentālas) kinofilmas tekstu.
starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
aizbildnis Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
otrkursnieks Cilvēks, kas mācās mācību iestādes otrajā kursā.
niekvalodis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3). Arī tenkotājs.
ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas. Cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
bezdarbnieks Cilvēks, kas neatrod sev algotu darbu (kapitālistiskajās valstīs).
formālists Cilvēks, kas nekritiski ievēro formalitātes, ignorējot konkrētos apstākļus.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
krāsains Cilvēks, kas nepieder pie baltās rases.
nabags Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi. Arī gaļas tirgotājs.
uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar kolportāžu.
kalējs Cilvēks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu. Metālu kalšanas speciālists.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu. Pūšļotājs, vārdotājs.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Cilvēks, kas tirgojas ar precēm. Arī tirgotājs.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu. Riebējs, pūšļotājs.
gūsteknis Cilvēks, kas nokļuvis gūstā (1).
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (reakcionāro mantīgo šķiru pārstāvjiem).
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml. Cilvēks, kas piedalās (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā), kas veic (kāda darba) atsevišķu daļu.
patvērums Cilvēks, kas palīdz, aizstāv, glābj. Glābiņš, atbalsts.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu).
darbvedis Cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1).
didaktiķis Cilvēks, kas pastāvīgi pamāca (parasti klaji, uzmācīgi).
žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
apdzīvotājs Cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.).
nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
atpūtnieks Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu, atpūšas kūrortā, atpūtas namā u. tml.
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mālā, kūrortā u. tml.).
miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma sniedz kādu informāciju.
avantūrists Cilvēks, kas piedalās avantūrās. Dēku meklētājs.
cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā. Cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
disputants Cilvēks, kas piedalās disputā.
pārijs Cilvēks, kas pieder pie vienas no zemākajām Indijas kastām.
babulnieks Cilvēks, kas pieder pie zemākā bezzemnieku slāņa (feodālismā, kapitālisma sākuma posmā, parasti Austrumlatvijā). Trūcīgs bezzemnieks (kapitālismā).
apgādnieks Cilvēks, kas piegādā, sagādā ko vajadzīgu, - piegādātājs. Sagādnieks.
piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
popularizators Cilvēks, kas popularizē (1). Popularizētājs (1).
popularizators Cilvēks, kas popularizē (2). Popularizētājs (2).
oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
ceļvedis Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā. Pavadonis (ceļotājiem).
vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējagrābslis, gaisagrābslis.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējgrābslis, gaisagrābslis.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību. Kūdītājs. Arī dumpinieks.
peršinieks Cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus.
pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
slapstoņa Cilvēks, kas slapstās.
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu dzīvesvietu.
spitālīgs Cilvēks, kas slimo ar spitālību.
informators Cilvēks, kas sniedz informāciju. Informētājs.
instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
stostītājs Cilvēks, kas stostās (1).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Cilvēks, kas strādā par ierēdni.
pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu kapitālistiskā uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar rūpniecības uzņēmumu, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā (pret viņu gribu).
Kalnā kāpējs Cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
Kalnā kāpējs Cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
ideālists Cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt. Cilvēks, kas iedomājas, iztēlo ko labāku, nekā ir īstenībā. Arī sapņotājs.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
tulks Cilvēks, kas tulko tekstu citā valodā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tekstu tulkošanu citā valodā.
bruņinieks Cilvēks, kas uzņemas grūtības, ciešanas citu labā, kas uzupurējas, citus aizstāvēdams.
daiļlasītājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļlasīšanu. Daiļrunātājs.
daiļrunātājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļrunu. Daiļlasītājs.
runātājs Cilvēks, kas uzstājas ar runu (1).
veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus. Veģetārisma piekritējs.
boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs). Cilvēks, kam pieder uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
kaklakungs Cilvēks, kas varmācīgi piesavinās citu tiesības, citu darba augļus. Apspiedējs. Izmantotājs.
mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
sabotieris Cilvēks, kas veic sabotāžu.
sabotētājs Cilvēks, kas veic sabotāžu. Sabotieris.
gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā.
gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā. Gudrinieks.
tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
Aizmugures varonis Cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību. Cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
Aizmugures žurka Cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
miljonārs Cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās).
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu). Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
Garastāvokļa cilvēks Cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis.
Medicīnas darbinieks Cilvēks, kura specialitāte ir medicīniskās palīdzības sniegšana (cilvēkiem).
signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1): signalizētājs (2).
namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas, ko tas izmanto ekspluatācijas nolūkos.
eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem. Kādas cilvēku grupas pārstāvis.
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits. Aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
jauniesaucamais Cilvēks, kuru iesauc aktīvajā karadienestā.
donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam.
kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
roka Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā.
aģents Cilvēks, tos darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā. Pilnvarotais, pārstāvis.
zibeņnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
pasaule Cilvēku darbības nozare, arī rezultāts.
apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā.
kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
kolektīvs Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā.
miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
bloks Cilvēku grupa, kas uzstājas kopīgi, vienoti.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
izkārtojums Cilvēku izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē).
rinda Cilvēku kopums, kas ko gaida, saņem u. tml. noteiktā secībā cits pēc cita.
apmetne Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta.
pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām pazīmēm (parasti kādā laikposmā).
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā. Strīds.
kolektīvisms Cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisko interešu pakļautība sabiedriskajām (sociālistiskajā sabiedrībā).
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
komunārs Cīnītājs par komunistisko iekārtu.
kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
Ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Tvert (biežāk ņemt) šauteni (arī šķēpu, zobenu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
Ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) Cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā).
cinkogrāfs Cinkogrāfijas (1) speciālists - klišeju kodinātājs.
kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
cīniņš Cīņa (starp pretējām jūtām, tieksmēm u. tml.).
tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā.
konkurence Cīņa starp privātiem preču ražotājiem, starp atsevišķiem kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu.
Saknes rādītājs Cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes.
numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
žonglieris Cirka mākslinieks, kas uzstājas žonglēšanā.
līst Cirst (visus kokus, krūmus kādā vietā).
plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu. Literāra zādzība.
Literāra zādzība Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu. Plaģiāts.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji. Svešinieki. Arī precinieki.
vieta Cita stāvoklī, situācijā.
citur Citā vietā.
Kur citur, arī citur kur Citā vietā.
citviet Citā vietā. Citur.
tāljūra Cita, tālāka jūra, okeāns. Arī tāla vieta.
citādi Citādā veidā, ne tā.
Kā citādi, arī citādi kā Citādā veidā, ne tā.
savādāk Citādi (1).
cits Citāds, savādāks, atšķirīgs (parasti labāks).
citādāks Citāds.
savāds Citāds.
citzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs.
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs. Arī ārzemnieks.
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
ārnovads Cits novads (pretstatā savam novadam).
ārpagasts Cits pagasts (pretstatā savam pagastam).
pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo.
jauns Cits, atšķirīgs. Ne tāds kā iepriekš.
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais.
ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā.
civildienests Civilais valsts dienests (pretstatā karadienestam).
Mierīgie iedzīvotāji Civiliedzīvotāji.
Mierīgie iedzīvotāji Civiliedzīvotāji.
civilizators Civilizācijas izplatītājs.
Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
Mantošanas tiesības Civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi).
glikozīdi Cukuru esteri, kas viegli hidrolizējas sastāvdaļās.
aizčabēt Čabot attālināties.
piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pārčāpot Čāpojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju).
aizčaukstēt Čaukstot attālināties.
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
čehoslovaki Čehoslovakijas pamatiedzīvotāji - čehi un slovaki.
husīti Čehu reformatora, neatkarības cīnītāja Jana Husa piekritēji (15. gadsimtā).
zilpodze Čemurziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros.
četrkārt Četrām kārtām, četrkārtīgi.
sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa). Villaine.
romboīds Četrstūris, kas ir simetrisks attiecībā pret vienu no tā diagonālēm.
čīlieši Čīles pamatiedzīvotāji.
piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
sačukstēt Čukstus pastāstīt, parasti daudz.
nočurnēt Čurnēt (visu laikposmu) un pārstāt čurnēt.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
Dabas pārveidošana Dabas apstākļu izmainīšana, lai vairotu un pilnīgāk izmantotu dabas resursus, celtu zemes auglību un novērstu kaitīgos dabas procesus.
parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība).
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
ietekme Dabas parādību iedarbība uz dabu, tās norisēm.
ģeogrāfija Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas.
natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā).
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas.
stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām. Noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
Spirta laka Dabisku vai sintētisku sveķu šķīdums etilspirtā.
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
dadaists Dadaisma pārstāvis.
dagestāņi Dagestānas APSR pamatiedzīvotāji.
prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
intriga Daiļdarbā attēlotā darbība, kurai raksturīga spraiga norise.
monologs Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā.
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā).
Literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
deklamētājs Daiļlasītājs, daiļrunātājs.
lasītājs Daiļlasītājs, daiļrunātājs.
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
satīra Daiļliteratūras, tēlotājas mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids.
estēts Daiļuma cienītājs.
konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
kompanjons Dalībnieks (kapitālistiskā uzņēmumā).
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
drumstalot Dalīt atsevišķās sīkās sastāvdaļās. Pārvērst drumstalās.
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu. Kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām). Dalot, virzot līdzināt plānākā slānī.
kniedētājs Dalītājs --> kniedēt.
pārslēdzējs Dalītājs --> pārslēgt.
raksturotājs Dalītājs --> raksturot.
jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
slāņoties Dalīties slāņos (3). Kļūt tādam, kurā veidojas slāņi.
sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
ekspozīcija Daļa (daiļdarbā), kurā raksturoti apstākļi un personas līdz darbības, konflikta sākumam.
vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis. Vidusposms (1).
sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai). Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām).
posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbenis (2).
stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbrs (4).
posms Daļa (skaņdarbā), kam ir samērā patstāvīga muzikālā doma.
sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
Otrā puse Daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
Otrā puse Daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.
Pirmā puse Daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum.
Pirmā puse Daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum.
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
Feodālā zemes rente Daļa virsprodukta, ko rada tiešie ražotāji lauksaimniecībā un ko piesavinās feodāļi.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
kājgalis Daļa, gals (guļasvietai), kur gulētājs liek kājas.
fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
apārstēt Daļēji izārstēt. Ārstējot mazliet uzlabot veselības stāvokli.
pusizdzisis Daļēji izdzisis, tāds, kas vēl vāji deg, kvēlo.
pusmilitārs Daļēji militārs.
puspamests Daļēji pamests, daļēji atstāts bez uzraudzības.
akacis Daļēji pāraugusi vai vēl nepāraugusi vieta, dziļa ūdens bedre tādā purvā, kas radies no ezera.
pieslāpēt Daļēji pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku, stāvokli, tā izpausmi).
decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
pusslims Daļēji slims, tāds, kas nav pilnīgi vesels.
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli.
pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
Daļiņu izkliede Daļiņu (piemēram, fotona, elektrona, neitrona) kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
Daļiņu izkliede Daļiņu kustības virziena maiņa, kuru izraisa to mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo lauku.
Īsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
Īsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju. vai lielāks par to.
Daļskaitļa saīsināšana Daļskaitļa skaitītāja un saucēja dalīšana ar vienu un to pašu skaitli.
Daļskaitļa paplašināšana Daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli.
muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām.
Darba dabiskā dalīšana Darba dalīšana pēc tā veicēju dzimuma un vecuma.
Darba dabiskā dalīšana Darba dalīšana pēc tā veicēju dzimuma un vecuma.
darbarokas Darba darītāji.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
Darba kārtība Darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.). Pasākumi, apspriežamie jautājumi (kongresā, apspriedē u. tml.).
sekcija Darba grupa (sanāksmē, konferencē) speciālu jautājumu apspriešanai.
Darba disciplīna Darba kārtība (uzņēmumā vai iestādē), kas noteikta pēc likuma un obligāti jāievēro ikvienam darbiniekam.
virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika. Darbs, ko veic šajā laikā.
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
Pusdienas pārtraukums Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai.
Pusdienas pārtraukums Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai.
pusdienlaiks Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai. Pusdienas pārtraukums.
devums Darba produkts, rezultāts (ar sabiedrisku nozīmīgumu).
īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
grieznes Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru.
šķēres Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru. Grieznes.
Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
izpildkomiteja Darbaļaužu deputātu padomes koleģiāls izpildu un rīcības orgāns, kas koordinē un vada tai pakļauto iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību.
pauperisms Darbaļaužu masu ilgstoša nabadzība (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
pauperizācija Darbaļaužu masu nonākšana ilgstošā nabadzībā (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
maijs Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
Pirmais Maijs, retāk Maija svētki Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
Pirmais Maijs, retāk Maija svētki Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena.
internacionālisms Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes ideoloģija un politika, viens no marksisma-ļeņinisma teorijas un prakses pamatprincipiem.
ķeksis Darbarīks - stienis ar (parasti metāla) kāsi galā.
knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
marķieris Darbarīks līniju, rindu iezīmēšanai (piemēram, pirms sēšanas, stādīšanas).
kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) ir pastāvīgs darbinieks.
rotāšana Darbība --> rotāt.
aizkļūt Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam).
fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (1).
fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (2).
fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (3).
fiksācija Darbība, arī rezultāts --> fiksēt (4).
identifikācija Darbība, arī rezultāts --> identificēt.
ieskaite Darbība, arī rezultāts --> ieskaitīt (1)
internacionalizācija Darbība, arī rezultāts --> internacionalizēt.
izvēle Darbība, arī rezultāts --> izvēlēties (2).
konstatācija Darbība, arī rezultāts --> konstatēt.
norēķins Darbība, arī rezultāts --> norēķināties (1).
objektivizācija Darbība, arī rezultāts --> objektivizēt (1).
objektivizācija Darbība, arī rezultāts --> objektivizēt (2).
pārrēķins Darbība, arī rezultāts --> pārrēķināt (2).
pārrēķins Darbība, arī rezultāts --> pārrēķināt (3).
pasēja Darbība, arī rezultāts --> pasēt [1].
revīzija Darbība, arī rezultāts --> revidēt (2).
simulācija Darbība, arī rezultāts --> simulēt.
stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
rīcība Darbība, darbību kopums, ar ko reaģē uz noteiktu situāciju, noteiktos apstākļos.
gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
atbilde Darbība, izturēšanās, ar ko reaģē (uz jautājumu vai uz kādu darbību).
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
tuvdarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā mazā attālumā.
iedarbība Darbība, norise, kas (ko) pārveido. Šādas darbības, norises rezultāts.
iedarbība Darbība, norise, kas izraisa pārmaiņas sabiedrībā, apziņā. Šādas darbības, norises rezultāts.
plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
pārstāde Darbība, process --> pārstādīt (2). Pārstādīšana.
uzstāde Darbība, process --> uzstādīt (3).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (2). Arī izveidojums (2).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (3). Arī izveidojums (3).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (4).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (5).
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot (6).
izvēle Darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (i).
legalizācija Darbība, process, arī rezultāts --> legalizēt (1).
legalizācija Darbība, process, arī rezultāts --> legalizēt (2).
modifikācija Darbība, process, arī rezultāts --> modificēt. Arī paveids.
nostiepe Darbība, process, arī rezultāts --> nostiept (1).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (1). Novirzīties (1).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (2), novirzīties (2).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt (3), novirzīties (3).
ondulācija Darbība, process, arī rezultāts --> ondulēt.
orientācija Darbība, process, arī rezultāts --> orientēt (1), orientēties (1).
orientācija Darbība, process, arī rezultāts --> orientēt (2), orientēties (2).
ornamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> ornamentēt (1).
ornamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> ornamentēt (2).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (1).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (2).
parcelācija Darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (1).
parcelācija Darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (2).
pārorientācija Darbība, process, arī rezultāts --> pārorientēt, pārorientēties.
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1). Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (2).
pārveide Darbība, process, arī rezultāts --> pārveidot (2).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (2), pārvērsties (2).
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (3), pārvērsties (3).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (1), pārvirzīties (1).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts --> pārvirzīt (2), pārvirzīties (2).
piepilde Darbība, process, arī rezultāts --> piepildīt (6).
pigmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> pigmentēt (2). Krāsa, ko rada pigmenti (2).
politizācija Darbība, process, arī rezultāts --> politizēt (1).
reglamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reglamentēt (1).
reglamentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reglamentēt (2).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (1).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (2).
rekonstrukcija Darbība, process, arī rezultāts --> rekonstruēt (3).
reprezentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reprezentēt (1).
reprezentācija Darbība, process, arī rezultāts --> reprezentēt (3).
reprodukcija Darbība, process, arī rezultāts --> reproducēt (2).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (1).
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (2). Arī pilnīga sakāve.
sagrāve Darbība, process, arī rezultāts --> sagraut (3).
sašķiebe Darbība, process, arī rezultāts --> sašķiebt.
segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (1).
segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (2).
segmentācija Darbība, process, arī rezultāts --> segmentēt (3).
shematizācija Darbība, process, arī rezultāts --> shematizēt (1).
sinhronizācija Darbība, process, arī rezultāts --> sinhronizēt.
socializācija Darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (1), socializēties (1).
socializācija Darbība, process, arī rezultāts --> socializēt (2), --> socializēties (2). Arī nacionalizācija.
socioloģizācija Darbība, process, arī rezultāts --> socioloģizēt, socioloģizēties.
stilizācija Darbība, process, arī rezultāts --> stilizēt (1).
stilizācija Darbība, process, arī rezultāts --> stilizēt (2).
sūbe Darbība, process, arī rezultāts --> sūbēt.
subjektivizācija Darbība, process, arī rezultāts --> subjektivizēt.
transformācija Darbība, process, arī rezultāts --> transformēt, transformēties.
transplantācija Darbība, process, arī rezultāts --> transpirēt.
transpozīcija Darbība, process, arī rezultāts --> transponēt.
trūde Darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt.
trupe Darbība, process, arī rezultāts --> trupēt.
uzbūve Darbība, process, arī rezultāts --> uzbūvēt (1).
uzbūve Darbība, process, arī rezultāts --> uzbūvēt (2).
pārveide Darbība, process, arī rezultāts -> pārveidot (1).
shematizācija Darbība, process, arī rezultāts shematizēt (2).
pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
adaptācija Darbība, rezultāts --> adaptēt.
apsūdzība Darbība, rezultāts --> apsūdzēt (1).
apsūdzība Darbība, rezultāts --> apsūdzēt (2).
plaukums Darbība, rezultāts --> plaukt (1). Pumpuru raisīšanās laiks. Ziedēšanas laiks.
uzrāde Darbība, rezultāts --> uzrādīt (1).
uzrāde Darbība, rezultāts --> uzrādīt (2).
uzrāde Darbība, rezultāts --> uzrādīt (3).
uzrāde Darbība, rezultāts --> uzrādīt (4).
akcija Darbība, rīcība (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai.
apsardzība Darbība, stāvoklis --> apsargāt.
uzraudzība Darbība, stāvoklis --> uzraudzīt.
uzskaite Darbība, stāvoklis --> uzskaitīt (1).
uzskaite Darbība, stāvoklis --> uzskaitīt (2).
saskare Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu.
zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot).
sniegums Darbības attālums (parasti kravas celšanas mašīnām).
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
process Darbības kārtība (tiesu iestādēs): lietas izmeklēšana, izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē). Nonākt (4).
specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze.
Ciešamā kārta Darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
Atstāstījuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē). Nokļūt (2).
beidzot Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
pēdīgais Darbības, norises rezultātā. Pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
Pa starpām, retāk pa starpu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
Pa vidu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
Pa vidam Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā. Pa starpām, pa starpu.
bauda Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
norise Darbības, pasākuma u. tml. īstenošana, arī pastāvēšana (kādā veidā, ar kādu rezultātu).
dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā).
Šaurā vieta Darbības, tās organizēšanas posms, kas rada vai var radīt traucējumus visā darbības norisē.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem. Arī šablons (2).
palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
kulstītājtrumulis Darbīgā (kulstāmās mašīnas) daļa, kas atspaļo šķiedru.
taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu. Būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē). Biedri, biedru pamatsastāvs (kādā organizācijā).
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko). Cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt.
līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam).
kungs Darbinieks, ierēdnis (kādā iestādē).
pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
personāls Darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā).
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
zvanīt Darbinot (signālierīci), panākt, ka (tā) rada skaņas.
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.). Tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā. Šādas darbmašīnas krītošā daļa.
ateljē Darbnīca, kurā izgatavo (retāk labo) dažādus izstrādājumus pēc individuāliem pasūtījumiem.
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par lencēm, iekaltām u. tml.).
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādam troksnim.
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību.
noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni).
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām).
strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām). Funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
Vārīties savā sulā Darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
kalpot Darboties, pastāvēt (kādam mērķim, kā labā).
izdevums Darbs (parasti daiļdarbs), kas ir iespiests, izdots. Rezultāts --> izdot (3). Noteikta iespieddarba noteikts iespiestais veids.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
dienests Darbs valsts iestādē.
Sabiedriskais darbs Darbs, darbība, ko veic sabiedriskā kārtā.
paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai. Priekšzīmīgs darbs.
Laika darbs Darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma.
Sezonas darbs Darbs, ko parasti veic noteiktā gada daļā.
Virsstundu darbs Darbs, ko veic virs noteiktā darba laika.
pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā).
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
aizdārdēt Dārdot attālināties.
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
akmens Dārgakmens, arī tā imitācija.
raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās).
Tīra lieta Darījums, kas nav pretrunā ar pastāvošajiem likumiem.
metāldarinājums Darinājums, kas ir izgatavots no metāla. Metāla darinājums.
madarot Darināt (tekstilizstrādājumu), veidojot rotājumu uz auduma krāsošanas procesā.
pušķot Darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām).
vēstīt Darīt (ko) zināmu mutvārdiem. Ziņot, stāstīt.
ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
mēģināt Darīt (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
Iet parasto(s) ceļu(s) Darīt ko pierastā, ierastā veidā.
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
Laist grīstē Darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt. Būt par cēloni tam, ka ieilgst.
Slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī Darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
Izpirkt grēkus Darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
Izpirkt grēkus Darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
Staigāt (kā) pa diegu Darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
Staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām Darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
Rādīt (ko) no sliktās puses Darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
paust Darīt zināmu (ideju, pārdzīvojumu u. tml.) mākslas darbā, tā sastāvdaļās.
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka pret to ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu). Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ko (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
paust Darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē.
likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī.
Turēt doto vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
Turēt (doto, arī savu) vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
Turēt (doto, arī savu) vārdu Darīt, rīkoties tā, kā solīts.
rausējs Darītāja --> raust.
ārdītājs Darītājs --> ārdīt.
braucējs Darītājs --> braukt.
cēlējs Darītājs --> celt.
cirtējs Darītājs --> cirst.
dalītājs Darītājs --> dalīt.
dīdītājs Darītājs --> dīdīt.
domātājs Darītājs --> domāt.
devējs Darītājs --> dot.
drupinātājs Darītājs --> drupināt.
dublētājs Darītājs --> dublēt.
dūrējs Darītājs --> durt.
dzinējs Darītājs --> dzīt [1].
grāvējs Darītājs --> graut [1].
grauzējs Darītājs --> grauzt.
griezējs Darītājs --> griezt [2].
grozītājs Darītājs --> grozīt.
grūdējs Darītājs --> grūst.
gubotājs Darītājs --> gubot.
iebraucējs Darītājs --> iebraukt.
iegaismotājs Darītājs --> iegaismot.
iekarotājs Darītājs --> iekarot.
iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
iemetējs Darītājs --> iemest.
ienācējs Darītājs --> ienākt.
ierādītājs Darītājs --> ierādīt.
ierāvējs Darītājs --> ieraut.
ierosinātājs Darītājs --> ierosināt.
iesācējs Darītājs --> iesākt.
iestādītājs Darītājs --> iestādīt.
irdinātājs Darītājs --> irdināt.
izcēlējs Darītājs --> izcelt.
izcirtējs Darītājs --> izcirst.
izgudrotājs Darītājs --> izgudrot.
izkaisītājs Darītājs --> izkaisīt.
izkliedētājs Darītājs --> izkliedēt.
izkrāvējs Darītājs --> izkraut.
izšķīrējs Darītājs --> izķirt.
izlēcējs Darītājs --> izlēkt.
izlīdzinātājs Darītājs --> izlīdzināt.
izlīdzējs Darītājs --> izlīgt.
izmēģinātājs Darītājs --> izmēģināt.
izmeklētājs Darītājs --> izmeklēt.
izmetējs Darītājs --> izmest.
iznēsātājs Darītājs --> iznēsāt.
iznīcinātājs Darītājs --> iznīcināt.
izpildītājs Darītājs --> izpildīt.
izpūtējs Darītājs --> izpūst.
izsaucējs Darītājs --> izsaukt.
izspiedējs Darītājs --> izspiest.
izsūcējs Darītājs --> izsūkt.
izsviedējs Darītājs --> izsviest.
izteicējs Darītājs --> izteikt.
izvadītājs Darītājs --> izvadīt.
jaucējs Darītājs --> jaukt.
kairinātājs Darītājs --> kairināt.
kaitētājs Darītājs --> kaitēt [1].
kāpelētājs Darītājs --> kāpelēt.
kāpinātājs Darītājs --> kāpināt.
kāpējs Darītājs --> kāpt.
kāvējs Darītājs --> kaut.
klejotājs Darītājs --> klejot.
klusinātājs Darītājs --> klusināt.
kodinātājs Darītājs --> kodināt [1] (1).
kompostrētājs Darītājs --> kompostrēt.
kondicionētājs Darītājs --> kondicionēt.
kopētājs Darītājs --> kopēt.
kopējs Darītājs --> kopt.
krāsotājs Darītājs --> krāsot.
kratītājs Darītājs --> kratīt.
krāvējs Darītājs --> kraut.
kritizētājs Darītājs --> kritizēt.
kulstītājs Darītājs --> kulstīt.
kurinātājs Darītājs --> kurināt.
kūrējs Darītājs --> kurt.
ķērājs Darītājs --> ķert.
lāpītājs Darītājs --> lāpīt.
lasītājs Darītājs --> lasīt [1].
lauzējs Darītājs --> lauzt.
lēcējs Darītājs --> lēkt.
lēmējs Darītājs --> lemt.
lidotājs Darītājs --> lidot.
lējējs Darītājs --> liet.
lietētājs Darītājs --> lietēt.
licējs Darītājs --> likt [1].
lingotājs Darītājs --> lingot.
līdējs Darītājs --> līst [1].
lobītājs Darītājs --> lobīt.
locītājs Darītājs --> locīt [1].
maisītājs Darītājs --> maisīt.
mazgātājs Darītājs --> mazgāt.
mazinātājs Darītājs --> mazināt.
meklētājs Darītājs --> meklēt.
mērītājs Darītājs --> mērīt.
mērotājs Darītājs --> mērot.
metējs Darītājs --> mest.
miecētājs Darītājs --> miecēt.
miglotājs Darītājs --> miglot.
mīkstinātājs Darītājs --> mīkstināt.
mīlētājs Darītājs --> mīlēt.
mijējs Darītājs --> mīt [2].
mitrinātājs Darītājs --> mitrināt.
modelētājs Darītājs --> modelēt.
modinātājs Darītājs --> modināt.
nēsātājs Darītājs --> nēsāt.
nesējs Darītājs --> nest.
nirējs Darītājs --> nirt.
nodevējs Darītājs --> nodot.
noņēmējs Darītājs --> noņemt.
noteicējs Darītājs --> noteikt.
novācējs Darītājs --> novākt.
ņēmējs Darītājs --> ņemt.
oksidētājs Darītājs --> oksidēt.
paātrinātājs Darītājs --> paātrināt.
pacēlējs Darītājs --> pacelt.
padevējs Darītājs --> padot.
padziļinātājs Darītājs --> padziļināt.
pagarinātājs Darītājs --> pagarināt.
palaidējs Darītājs --> palaist.
palēninātājs Darītājs --> palēlināt.
papildinātājs Darītājs --> papildināt.
pārcēlējs Darītājs --> pārcelt.
pārrakstītājs Darītājs --> pārrakstīt.
pārtraucējs Darītājs --> pārtraukt.
pārtvērējs Darītājs --> pārtvert.
pasniedzējs Darītājs --> pasniegt.
pastiprinātājs Darītājs --> pastiprināt.
patērētājs Darītājs --> patērēt.
pavadītājs Darītājs --> pavadīt.
pavedējs Darītājs --> pavest.
pazinējs Darītājs --> pazīt.
peldētājs Darītājs --> peldēt.
pelnītājs Darītājs --> pelnīt.
percipients Darītājs --> percipēt.
perētājs Darītājs --> perēt.
pestītājs Darītājs --> pestīt (2).
piedzīvotājs Darītājs --> piedzīvot
piegriezējs Darītājs --> piegriezt [2].
piekritējs Darītājs --> piekrist [3].
pielīdējs Darītājs --> pielīst.
piesēdētājs Darītājs --> piesēdēt.
piespiedējs Darītājs --> piespiest.
pildītājs Darītājs --> pildīt.
pilinātājs Darītājs --> pilināt.
pinējs Darītājs --> pīt.
planētājs Darītājs --> planēt [2].
plānotājs Darītājs --> plānot
plēsējs Darītājs --> plēst.
prasītājs Darītājs --> prasīt.
preparētājs Darītājs --> preparēt.
pūtējs Darītājs --> pūst.
putotājs Darītājs --> putot.
raidītājs Darītājs --> raidīt.
rakstītājs Darītājs --> rakstīt.
racējs Darītājs --> rakt.
rasētājs Darītājs --> rasēt.
rāvējs Darītājs --> raut.
ravētājs Darītājs --> ravēt.
ražotājs Darītājs --> ražot.
reducētājs Darītājs --> reducēt.
regulētājs Darītājs --> regulēt (1).
reizinātājs Darītājs --> reizinātnāt.
remontētājs Darītājs --> remontēt.
retinātājs Darītājs --> retināt.
rikšotājs Darītājs --> rikšot.
rosinātājs Darītājs --> rosināt.
rubrikators Darītājs --> rubricēt.
rūcējs Darītājs --> rūkt.
runātājs Darītājs --> runāt.
rušinātājs Darītājs --> rušināt.
sacītājs Darītājs --> sacīt.
sadalītājs Darītājs --> sadalīt.
saiņotājs Darītājs --> saiņot.
saņēmējs Darītājs --> saņemt.
satvērējs Darītājs --> satvert (1).
saucējs Darītājs --> saukt.
savācējs Darītājs --> savākt.
savienotājs Darītājs --> savienot.
savilcējs Darītājs --> savilkt.
sekotājs Darītājs --> sekot.
sējējs Darītājs --> sēt.
sējējs Darītājs --> siet.
signalizētājs Darītājs --> signalizēt.
sijātājs Darītājs --> sijāt.
sildītājs Darītājs --> sildīt.
sirotājs Darītājs --> sirot.
sitējs Darītājs --> sist.
skaitītājs Darītājs --> skaitīt.
skaitļotājs Darītājs --> skaitļot.
skalotājs Darītājs --> skalot.
skatītājs Darītājs --> skatīt, skatīties.
skolotājs Darītājs --> skolot (1).
skrējējs Darītājs --> skriet.
slāpētājs Darītājs --> slāpēt.
slaucējs Darītājs --> slaukt.
slēdzējs Darītājs --> slēgt.
slēpotājs Darītājs --> slēpot.
slidotājs Darītājs --> slidot.
sludinātājs Darītājs --> sludināt.
smalcinātājs Darītājs --> smalcināt.
smēlējs Darītājs --> smelt.
smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
smējējs Darītājs --> smieties.
soļotājs Darītājs --> soļot.
spodrinātājs Darītājs --> spodrināt.
spolētājs Darītājs --> spolēt.
spridzinātājs Darītājs --> spridzināt.
spriegotājs Darītājs --> spriegot.
spriedējs Darītājs --> spriest.
sprīžotājs Darītājs --> sprīžot.
staigātājs Darītājs --> staigāt.
stīgotājs Darītājs --> stīgot.
strēbējs Darītājs --> strēbt.
strīdnieks Darītājs --> strīdēties. Cilvēks, kas bieži strīdas.
stūmējs Darītājs --> stumt.
sūcējs Darītājs --> sūkt.
svērējs Darītājs --> svērt.
šāvējs Darītājs --> šaut.
šķīdinātājs Darītājs --> šķīdināt.
šķirotājs Darītājs --> šķirot.
šķīvotājs Darītājs --> šķīvot.
šuvējs Darītājs --> šūt.
taurētājs Darītājs --> taurēt.
tecinātājs Darītājs --> tecināt [1].
teicējs Darītājs --> teikt.
tēlotājs Darītājs --> tēlot.
tīrītājs Darītājs --> tīrīt.
tinējs Darītājs --> tīt.
tulkotājs Darītājs --> tulkot.
turētājs Darītājs --> turēt.
tvērējs Darītājs --> tvert.
urbējs Darītājs --> urbt.
uzbrucējs Darītājs --> uzbrukt.
uzņēmējs Darītājs --> uzņemt.
uzsitējs Darītājs --> uzsist.
uztvērējs Darītājs --> uztvert (1).
vadātājs Darītājs --> vadāt.
vadītājs Darītājs --> vadīt.
vagotājs Darītājs --> vagot.
vajātājs Darītājs --> vajāt.
valdītājs Darītājs --> valdīt.
vālotājs Darītājs --> vālot.
vārdotājs Darītājs --> vārdot (2).
vārītājs Darītājs --> vārīt.
vaskotājs Darītājs --> vaskot.
veidotājs Darītājs --> veidot.
vēmējs Darītājs --> vemt.
vērpējs Darītājs --> vērpt.
vedējs Darītājs --> vest.
vēstītājs Darītājs --> vēstīt.
vilcējs Darītājs --> vilkt.
vingrotājs Darītājs --> vingrot.
virpotājs Darītājs --> virpot.
voltižētājs Darītājs --> voltižēt.
ziemotājs Darītājs → ziemot.
zilinātājs Darītājs → zilināt.
žāvētājs Darītājs → žāvēt.
žņaudzējs Darītājs → žņaugt.
rādītājs Darīttājs --> rādīt.
parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
dārzeņkopība Dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam. Attiecīgā dārzkopības nozare.
Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
Arhitektoniskais dārzs Dārzs, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli.
rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to.
rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
bestsellers Daudz pieprasīta, lielā metienā izdota grāmata (kapitālistiskajās valstīs).
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
divkāršs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
divkārtējs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
iedaudzināt Daudz un plaši iestāstīt.
sacelties Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu). Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sacirsties Daudz, arī ilgāku laiku cirst. Daudz, arī ilgāku laiku cirst tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
daudzkārt Daudzām kārtām, daudzkārtīgi.
daudzviet Daudzās vietās.
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai! šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
doņi Daudzgadīgi, arī viengadīgi lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug slapjās vai mitrās vietās).
grīšļi Daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās.
kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
skabioza Daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās.
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
māllēpe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
staģe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
pelašķis Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos.
pīpene Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem.
vilkakūla Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni.
zeltauzīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā.
misiņsmilga Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi.
kāpukvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpu kvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
Kāpu kvieši Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos). Kāpukvieši.
kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros.
velnakrēsls Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Krauklene.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros. Parastie velnakrēsli.
sētvija Daudzgadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām.
kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
cirvene Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug ūdenī vai mitrās vietās.
ceļteka Daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
tulpe Daudzgadīgs liliju dzimtas augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā. Šī auga zieds ar stublāju.
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros. Lauztā sirds.
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
mātere Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
mētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem.
sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās.
kreimule Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem.
rasene Daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām. Daudzposmu sīpols.
tauksakne Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos.
kalme Daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās).
strelīcija Daudzgadīgs tropu lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas.
ūdenszieds Daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
gundega Daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem).
recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
pavedienaļģe Daudzšūnu aļģe ar vienā rindā pavedienveidigi novietotām šūnām.
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla.
gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos). Gājiens (3).
Masu psihoze Daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
Krāteru jūra Daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
miljards Daudzums, skaits 1 000 000 000. Kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 vienībām.
miljons Daudzums, skaits 1 000 000. Kopa, kas sastāv no 1 000 000 vienībām.
tūkstotis Daudzums, skaits 1000. Kopa, kas sastāv no 1000 vienībām.
samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā).
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju.
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
sālsmaize Dāvana, ko kādam pasniedz, apciemojot viņu jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
dažviet Dažā vietā, dažās vietās. Vietumis.
pildenis Dažāda izmēra metāla taisnstūris iespiežamo formu starpu pildīšanai.
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
Koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā.
veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.).
pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai.
konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas).
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā. Nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
adata Dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem).
raibs Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu).
politonalitāte Dažādu (parasti divu) tonalitāšu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
valcis Dažādu darbmašīnu daļa - spiede, kas sastāv no diviem vai vairākiem rotējošiem cilindriem.
svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem.
Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība (kapitālistiskajās valstīs).
Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
lāpsta Dažās mašīnās - metāla plātnei līdzīgs elements (piemēram, grābšanai, maisīšanai).
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
Pa starpām Dažās vietās.
vietām Dažās vietās. Dažviet.
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa. Tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
piens Dažu augu šūnsula baltā krāsā.
kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
kazlēns Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis.
Ziemas (arī vasaras) miegs Dažu dzīvnieku pilnīgs miera stāvoklis ziemā (vasarā).
ģenerālsekretārs Dažu komunistisko un strādnieku partiju vadītājs.
imunitāte Dažu likumu neattiecināšana (uz personām, kam ir īpašs stāvoklis valstī).
govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
rektors Dažu reliģisko iestāžu vadītājs.
Jāņu zāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai. Jāņzāles, jāņuzāles.
peldvabole Dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos.
Debess velve Debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas. Debess kupols.
Debess kupols Debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas. Debess velve.
pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā.
zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu.
nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību.
rādiusvektors Debess ķermeņa attālums līdz pavadonim, kas ap to riņķo.
perturbācija Debess ķermeņa novirze no tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā.
Debess velve Debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes. Debess kupols.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā.
zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts. Nadīram pretējais debess sfēras punkts.
komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam.
disks Debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam.
librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
Periodiskais daļskaitlis Decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas.
siloģisms Deduktīvs slēdziens, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
sirsnība Dedzība, aizrautība. Arī (darbības) intensitāte.
debates Dedzīgas, dzīvas (savstarpējas) pārrunas, arī strīds (par kādu jautājumu).
Stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) Dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko).
Ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
Ar sirdi un dvēseli Dedzīgi, aizrautīgi. Ar visu būtni, ar visām jūtām un domām.
debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
apustulis Dedzīgs aizstāvis, propagandētājs.
temperamentīgs Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku).
temperaments Dedzīgums, arī vitalitāte.
nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā. Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu. Arī kvēlot (1).
iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
rinīts Deguna dobuma gļotādas iekaisums.
rinoplastika Deguna ķirurģiska atjaunošana vai tā formas koriģēšana.
degustators Degustācijas speciālists.
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs.
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī. Šīs dejas mūzika.
aizdejot Dejojot attālināties. Dejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā. Neveikli, nemākulīgi dejot.
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju izpildīšanai.
deklamators Deklamētājs.
Gleznu gobelēns Dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekorativitāte.
akmeņdārzs Dekoratīvi (klinšu) augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
greznojums Dekoratīvi rotājuma priekšmeti.
pundurvista Dekoratīvo vistu veids, kura pārstāvjiem ir neliels augums. Šī veida vistas.
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
kāršroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs. Kokroze.
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
zebrīna Dekoratīvs, daudzgadīgs telpu augs ar svītrainām lapām, ložņājošiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas.
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs. Cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
delikvents Delikta izdarītājs.
demokrāts Demokrātiskās partijas biedrs (kapitālistiskajās valstīs).
rotācisms Dentālas (alveolāras) skaņas (parasti «s») pārvēršanās par «r».
denunciants Denuncētājs.
radiometrija Derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes metode, kas pamatota uz radioaktivitātes mērījumiem.
asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
desmitkārt Desmit kārtām, desmitkārtīgi.
desmitdaļa Desmitā daļa.
autokrātija Despotiska pārvaldes sistēma valstī, kur vienai personai pieder neierobežota augstākā vara. Patvaldība, vienvaldība, absolūtisms.
Stādāmais materiāls Dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai.
pārdestilēt Destilējot pārvietot citā traukā.
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību).
desinieks Desu gatavotājs. Desu tirgotājs.
cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
izkritizēt Detalizētā izvērtējumā nopelt.
Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
skala Detaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.) ar iedaļām.
parocis Detaļa (krēslam), uz kā sēdētājs atbalsta roku.
apskava Detaļa (mašīnā, iekārtā), ar ko aptverot savieno, nostiprina, piestiprina.
dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) kopā sastiprinātiem zariem.
spiedze Detaļa (piemēram, flautai, stabulei) gaisa strāvas virzīšanai uz (tās) iekšējo virsmu.
rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā nostiprina stīgas nekustīgā stāvoklī.
puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību.
metāldetaļa Detaļa, kas ir izgatavota no metāla. Metāla detaļa.
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz iekārtas dzenošajiem riteņiem.
orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
kurpes Detaļas, kurās kas balstās.
privātdetektīvs Detektīvs, kas darbojas privāti, individuāli. Detektīvs, kas strādā kapitālistiskā privātā komerciālā firmā.
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā. Dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
deviņkārt Deviņām kārtām, deviņkārtīgi.
nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
devītdaļa Devītā daļa.
sērot Dezinficēt ar sēru, tā savienojumiem.
sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
vējroze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.).
Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze (1). Vēji, kas dažādās vietās pūš dažādos virzienos. Vējroze (2).
Vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze.
Mīkstinājuma zīme Diakritiska zīme, retāk burts, ko izmanto mīkstinātu vai mīkstu līdzskaņu apzīmēšanai.
kalibrs Diametrs (piemēram, stieplei). Biezums (piemēram, metāla plāksnei).
reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
Likt pamatus Dibināt (iestādi, organizāciju u. tml.).
Likt pamatus Dibināt (iestādi, organizāciju u. tml.).
organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu).
tēvs Dibinātājs, pamatlicējs. Arī vadītājs, organizators.
piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
šķērsdiegs Diegs, kas, piemēram, audumā, ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
piroelektriķis Dielektriķis, kurā eksistē spontānā elektriskā polarizācija, kas ir atkarīga no temperatūras maiņas.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta.
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm. Dienasvidus (1).
dienasvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm. Dienvidus (1).
uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi.
uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēt (1).
uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēties (1).
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku uzpirkšana, piekukuļošana. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku pērkamība.
dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
nodienēt Dienēt (aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt.
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
darbadiena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā). Darba diena.
diena Diennakts kā noteikta nedēļas septītā daļa.
tumsa Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
Dīgšanas ilgums Dienu skaits no sēklas diedzēšanas sākuma līdz tās izdīgšanai.
dienvidslāvi Dienvidslāvijas pamatiedzīvotāji.
slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā).
dienvidnieki Dienvidu zemju iedzīvotāji.
teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
pravietis Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs. Arī reliģiski eksaltēts cilvēks.
svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
madonna Dievmātes nosaukums (parasti Itālijā). Dievmātes attēls (tēlotājā mākslā).
Zināmā mērā Diezgan (1). Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
asns Dīgļi, kas attīstījušies no sēklām, tās diedzējot.
uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām). Dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
dzejdaris Diletantisku, nemākulīgu dzejoļu sacerētājs.
aizdimdināt Dimdinot attālināties.
piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
aizdimdēt Dimdot attālināties.
puazs Dinamiskās viskozitātes mērvienība.
aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem). _imperf._ Dipināt prom. Dipinot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
pārstāvis Diplomātiska ranga amatpersona, kas īsteno (savas valsts) diplomātiskās attiecības (ar kādu valsti, starptautisku organizāciju). Amatpersona, kas (tajā) aizstāv (savas valsts un tās pilsoņu) intereses, uztur (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai starptautisku organizāciju).
rezidents Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par sūtni.
Pilnvarotais lietvedis Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
Lietu pilnvarotais Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku.
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis).
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
Diplomātiskie rangi Diplomātisko darbinieku atšķirības pakāpes pēc amata vai stāvokļa.
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā to rezidences valstī. Visas diplomātiskās pārstāvniecības amatpersonas.
Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā valstī, arī visas diplomātisko pārstāvniecību amatpersonas.
izdīrāt Dīrājot (ādu), izgriezt (daļu no tās).
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori).
nodirnēt Dirnēt (visu laikposmu) un pārstāt dirnēt.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
parkūrs Distance ar mākslīgiem šķēršļiem (jāšanas sportā). Sacensības šādā distancē.
divkārt Divām kārtām, divkārtīgi.
Stūra dīvāns Dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas (parasti taisnā) leņķī.
Galvas smadzeņu lielās puslodes (arī lielās puslodes, arī smadzeņu puslodes) Divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas, kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
Galvas smadzeņu lielās puslodes (arī smadzeņu puslodes, arī lielās puslodes) Divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas, kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Divkāršā zvaigzne.
Divkāršā zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
Divkāršā (arī dvīņu) zvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru. Dubultzvaigzne.
Zem četrām acīm Divatā.
apdzīvots Divd. --> apdzīvot, tāds, kur dzīvo cilvēki.
stādāms Divd. --> stādīt.
stāvošs Divd. --> stāvēt.
Nāciju salūts Divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
mirte Divdīgļlapju dzimta, kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām (piemēram, eikalipts, parastā mirte).
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags.
platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
puravs Divgadīgs sīpolu dzimtas garšaugs ar platām, plakanām lapām.
kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām.
sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
zeltdadzis Divgadīgs, retāk daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem.
pastinaks Divgadīgs, retāk viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni.
burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
Pa divi, arī pa diviem Divi (cilvēki) kopā. Divatā.
pāris Divi dejotāji - vīrietis un sieviete.
slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Poleris.
poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Slīdrags.
Savstarpēji pirmskaitļi Divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju (piemēram, 8 un 5).
Savstarpēji pirmskaitļi Divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piemēram, 8 un 5).
dubultšāviens Divi šāvieni viens pēc otra no viena un tā paša stobra.
diptihs Divi tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas) uz vienotas pamatnes, divi, saturā savstarpēji saistīti, tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas).
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
tačanka Divjūga atsperrati ar tajos uzstādītu balsta ložmetēju (pilsoņu karā Krievijā no 1918. līdz 1920. gadam).
sekundants Divkaujas dalībnieka pārstāvis un palīgs.
grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala. Četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
antresols Divos pusstāvos sadalītas telpas augšējā daļa.
iekavas Divpusēja izdalītājpieturzīme: (), [] vai {}.
kāpurmuša Divspārņu kārtas kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros).
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
kaulmuša Divspārņu kārtas zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis.
locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru.
antipods Divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji.
dialogs Divu frāžu mija, kad tās it kā atbild viena otrai.
piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
kopulācija Divu indivīdu savienošanās dzimumaktā.
Mierīga līdzāspastāvēšana Divu pretēju sociālo sistēmu valstu vienlaicīga pastāvēšana.
Mierīga līdzāspastāvēšana Divu pretēju sociālo sistēmu valstu vienlaicīga pastāvēšana.
šahs Divu pretinieku galda spēle ar 16 baltām un 16 melnām figūrām uz 64 lauciņu galdiņa.
hibridizācija Divu vai vairāku dažādu ierīču, iekārtu, ietaišu apvienošana noteiktā sistēmā.
summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts. Izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise. Divu vai vairāku apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
piekļāvums Divu valodas vienību (parasti vārdu) saistījums bez īpašiem formāliem saistījuma rādītājiem.
kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
dvīņkristāli Divu viendabīgu kristālu saaugums pēc noteiktiem likumiem.
pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā). Liela sabiedriska celtne (Itālijā).
madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre. Dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
stenoze Doba orgāna vai tā atveres sašaurināšanās, arī sašaurinājums.
paklājdobe Dobe (apstādījumos), kuras veidošanai izmantoti paklājaugi.
pūslis Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Šāda priekšmeta saturs.
asējums Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā: zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Oforts.
oforts Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā. Zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana. Asējums.
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
docentūra Docentu kopums augstākajā mācību iestādē.
izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī.
virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
kinoapraksts Dokumentāla (parasti informatīvi publicistiska) īsfilma.
kultūrfilma Dokumentāla kinofilma ar izglītojošu saturu.
kultūrfilma Dokumentāla kinofilma par kultūras tematiem.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
kinodokuments Dokumentāli kinokadri. Dokumentāla kinofilma.
patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
arhīvs Dokumentālu materiālu kopums, krājums.
portretfilma Dokumentāra filma, reportāža par kādu cilvēku vai cilvēku grupu.
licence Dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt).
licence Dokumentāri apstiprināta atļauja realizēt un izmantot patentētu izgudrojumu.
pierakstīt Dokumentāri nokārtot transportlīdzekļa (parasti kuģa) piederību.
civillieta Dokumenti, kas attiecas uz tiesā iesniegtu prasību un tās tālāko gaitu (civiltiesiskajā procesā).
čeks Dokuments - rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina.
kartīte Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos.
Gatavības apliecība Dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
Akreditēšanās raksts Dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
Akreditēšanās raksts Dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, apstākli, tiesības.
Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
Darba grāmatiņa Dokuments, kas apstiprina strādnieku un kalpotāju darba stāžu.
liecība Dokuments, kas atspoguļo vispārizglītojošas skolas audzēkņa sekmes par mācību gadu, tā ceturkšņiem.
patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu.
pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu).
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu. Slimības lapa.
Slimības lapa, arī darba nespējas lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
Komerciālais akts Dokuments, kuru sastāda, ja dzelzceļa, upju, jūras vai gaisa kravu pārvadājumos atklāj trūkumus vai bojājumus.
aktis Dokumentu kopums (par kādu, parasti juridisku, jautājumu).
lietvedība Dokumentu, arī sarakstes sagatavošana un kārtošana (piemēram, iestādē, uzņēmumā, organizācijā).
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (kādā lietā vai jautājumā). Mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
pieļāvums Doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos).
abstrakcija Doma, secinājums, kas atrauti no reālās dzīves, no konkrētajiem apstākļiem. Bezjēdzīgs teorētisks spriedelējums.
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
aizdomāties Domājot un fantazējot pilnīgi iejusties, iedziļināties (citos, tālos apstākļos).
sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko). Pabeigt domāt, risināt (domu).
rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu).
atrast Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.).
gudrot Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to). Prātot, domāt.
idealizēt Domāšanas aktā veidot abstraktus objektus, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
izgudrot Domāšanas rezultātā radīt (jaunu ideju, domu u. tml.). Izdomāt (2).
doma Domāšanas rezultāts (atziņa, spriedums, ideja, pieņēmums).
atrisināt Domāšanas, pētīšanas rezultātā atrast atbildi.
kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
dominikāņi Dominikas pamatiedzīvotāji.
skraps Domnas, teraudkausēšanas cehos, rūpniecība radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti.
saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāja (kādā vai kādos jautājumos).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
rupors Domu, ideju u. tml. paudējs, izplatītājs.
gājiens Došanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
tālākdošanās Došanās tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko). Dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē). Tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
nodot Dot (ko) tā, ka otrs paņem, saņem (rokās). Iedot (1).
barot Dot barību (dzīvniekiem) tā, lai strauji palielinātos ķermeņa svars.
pieņemt Dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā.
atlaist Dot iespēju, ļaut atgriezties agrākajā vietā.
Ar acīm (pa)mest Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
Ar acīm mest Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
Pamest ar acīm Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
pārkreditēt Dot pārāk lielu kredītu, ko tā saņēmējs nespēj atmaksāt.
Likt pretī (arī pretim) Dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu).
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
saukt Dot, parasti pastāvīgu, nosaukumu, vārdu. Runāt ar kādu vai par kādu, izmantojot šādu nosaukumu, vārdu.
iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā).
vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
pavadīt Doties (kādam) līdzi visu ceļu vai daļa no tā (par dzīvniekiem).
aiziet Doties (kur noteiktā nolūkā).
iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
izklīst Doties (parasti pa vienam) uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
izbraukt Doties (piemēram, atpūtā, ekskursijā, viesos).
Iet pie mācītāja Doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
pamest Doties prom (no kādas vietas). Atstāt (3).
bēgt Doties prom (piemēram, no ieslodzījuma) bīstamos apstākļos, pārvarot šķēršļus, grūtības.
aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar visām mantām). _imperf._ Vākties prom.
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām). Izkravāties (2).
nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
Turpināt ceļu Doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
Iet tālu ceļu Doties tālu prom.
Iet tālu ceļu Doties tālu prom.
izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu). Doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
pazust Doties uz nezināmu vietu, atrasties nezināmā vietā un tāpēc nebūt sastopamam samērā ilgāku laiku.
iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Braukt, skriet, ātri iet.
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
aizdelverēt Draiskuļojot attālināties, aizklīst.
Likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Draudēt nogalināt. Panākt, ka kāds nokļūst ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums. Izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
brālība Draudzība, vienprātība (parasti starp tautām).
susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
savācējdrena Drenu sistēmas novadošās daļas elements, kas uzņem susinātājdrenu ūdeņus; arī kolektors (1).
dīdītājs Dresētājs.
argonauti Drosmīgi ceļotāji. Dēku meklētāji.
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs. Arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
drošība Droši, veselībai nekaitīgi apstākļi.
Pamats zem kājām Drošs, stabils stāvoklis (piemēram, rīcībā, darbībā).
Pamats zem kājām Drošs, stabils stāvoklis.
(Cieta) zeme (arī pamats) zem kājām Drošs, stabils stāvoklis.
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu.
mutuļot Drūzmēties, mudžēt. Būt tādam, kur kas drūzmējas, mudž.
dublants Dublētājs (2).
aizducināt Ducinot attālināties.
pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem). Dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
dūdinieks Dūdas vai somu dūdu spēlētājs.
piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
duknājs Dūkstājs.
dūksnājs Dūkstājs.
pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
dumbrājs Dumbraina, purvaina vieta. Purvājs. Dūkstājs.
piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
iedungot Dungojot panākt, ka skaņa izplatās (kur iekšā).
aizdunēt Dunot attālināties (par dobju troksni).
pīķis Duramais ierocis - garā kātā nostiprināts smails asmens.
rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā).
portjē Durvju sargs. Kalpotājs (viesnīcā), kas saņem apmeklētājus.
izdusmoties Dusmoties un pārstāt dusmoties.
Dvīņu kristāli, arī kristālu dvīņi Dvīņkristāli.
Dvīņu kristāli (arī kristālu dvīņi.) Dvīņkristāli.
atdzejotājs Dzejas darbu tulkotājs.
rondo Dzejas forma (rondeles variants), karā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu. Atsevišķa rinda dzejolī.
gazele Dzejolis, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā.
monorims Dzejolis, kurā atkārtojas viena un tā pati atskaņa.
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B 2 vitamīns).
pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (parasti par dzīvnieku, tā apmatojumu).
topāzs Dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
palss Dzeltens, parasti ar pelēcīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
rutils Dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu.
rivanols Dzeltens, smalku kristālu pulveris (antiseptisks līdzeklis), kas šķīst ūdenī. Etakridīns.
rutīns Dzeltenzaļš, sīkkristālisks pulveris bez smakas un garšas (P vitamīna preparāts).
stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai. Vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1 - 3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
tamburs Dzelzceļa vagona slēgtā priekštelpa.
Melnie metāli Dzelzs un tās sakausējumi.
Melnie metāli Dzelzs un tās sakausējumi.
izdzenāt Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.
aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
nodzenāt Dzenāt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzenāt.
jādināt Dzenāt (zirgu), jājot (uz tā).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā. Dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
aizdzīt Dzenot panākt, ka attālinās. _imperf._ Dzīt prom.
padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu). Aizdzīt.
kafija Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta vai tā surogāta.
miestiņš Dzēriens, ko gatavo no daļēji iztecinātām vai pilnām bišu šūnām un kas satur nedaudz alkohola.
slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
izdzert Dzerot izlietot visus, parasti alkoholiskus, dzērienus (kādā vietā).
nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu).
izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu).
atdzerties Dzerot remdēt slāpes. Padzerties tā, ka vairs negribas.
nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt.
sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni. Arī lēni dzert.
padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka vairāk negribas dzert.
sīga Dzērvjveidīgo kārtas putns ar blīvām, gludām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu, mazu galvu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
dzesinātājs Dzesētājs.
dzēšlapa Dzēšpapīra lapa, ko lieto ar tinti uzrakstītā nosusināšanai.
iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem).
terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu - skuju koku sveķu sastāvdaļa.
pūst Dziedāt ar gari stieptām skaņām (par putniem).
gavilēt Dziedāt ar ilgi izturētām skaņām dziesmas vidū vai beigās.
spiegt Dziedāt augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī.
rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu «rotā».
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
nodziedāt Dziedāt un pārstāt dziedāt (par putniem).
jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
primadonna Dziedātāja (operā, operetē), kas izpilda galvenās lomas. Aktrise (teātrī), kas izpilda galvenās lomas.
locītājs Dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu.
strofa Dziedātājputnu dziesmas daļa, kas atkārtojas.
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Saucējs (2).
saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Teicējs (2).
Dziedātājs strazds Dziedātājstrazds.
Dziedātājs strazds Dziedātājstrazds.
kapela Dziedātāju (parasti augsti kvalificētu) ansamblis. Izcils kora kolektīvs.
pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
iedziedāt Dziedot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
Iekšējās sekrēcijas dziedzeri Dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
jodlers Dziesma ar jodlerējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām). Arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
Dziesmu (retāk pasaku) kamols Dziesmu (retāk pasaku) kopums, ko kāds zina.
kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
nopūta Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis.
kanjons Dziļa ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm un samērā šauru dibenu.
selga Dziļa vieta (parasti jūrā) tālu no krasta.
nopūsties Dziļi ieelpot un intensīvi, parasti skaļi, izelpot (parasti aiz negatīva emocionāla stāvokļa).
patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Neviltots.
koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar smadzeņu darbības traucējumiem.
sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, nelaime, vilšanās, aizvainojums).
aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos).
Tēva sēta Dzimtā māja.
Tēva sēta Dzimtā māja.
Dzimtā puse Dzimtā vieta.
māja Dzimtā vieta. Dzimtene.
ciltskoks Dzimtas (retāk cilts, tautas) cilme un radniecības attiecības to vēsturiskajā attīstībā. Šo attiecību grafisks attēlojums.
orgasms Dzimumaktā - apmierinājuma izjūta.
dzemde Dzimumorgāns, kurā noris apaugļotās šūnas (dīgļa) attīstība.
riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
pazarīte Dzinums, kas attīstās galvenā stublāja vai sāndzinumu lapu žāklēs.
skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert. Padzirdīt.
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdīt (2).
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
Papīra dzirnavas Dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus.
papīrdzirnavas Dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus. Papīra dzirnavas.
nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai. Dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
temperatūra Dzīvas būtnes organisma sasilšanas pakāpe (parasti kādā laikposmā, fizioloģiskā stāvokli).
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
labklājība Dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība.
Dabiskā izlase Dzīves apstākļiem labāk pielāgoto indivīdu izdzīvošana un vairošanās un sliktāk pielāgoto indivīdu bojāeja.
bonvivāns Dzīves baudītājs, uzdzīvotājs.
sārtoties Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem).
sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem). Sārtoties (1).
transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās.
tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai.
izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās). Attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās.
audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
kaklinieks Dzīvniekam ap kaklu liekama (piemēram, ādas, metāla) saite.
iedzīvotāji Dzīvnieki, kas dzīvo (noteiktā vietā).
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
ūdensdzīvnieki Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
nepārnadži Dzīvnieki, kuru kājām visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, kur ir lokalizēta ekstremitāte. Attiecīgā dzīvnieku kārta.
vienšūņi Dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas.
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai. Dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
mutācija Dzīvnieks, augs, kas radies šādu pārmaiņu rezultātā.
tetrapods Dzīvnieks, kam ir četras kājas, ekstremitātes (parasti zīdītājs, rāpulis, abinieks).
tārps Dzīvnieks, kam ir raksturīgs tārpveida ķermenis.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem).
vasarnieks Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā.
Krēslas dzīvnieks Dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī.
sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
Dzīvnieku valsts Dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū. Fauna.
ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas.
pieplūdums Dzīvnieku skaita palielinājums (noteiktos apstākļos).
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa, ko izmanto par materiālu, izejvielu.
zoocenoze Dzīvnieku sugu kopums, kas dzīvo konkrētā biotopā.
hordaiņi Dzīvnieku tips, kura pārstāvjiem attīstās horda.
protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka.
vide Dzīvo organismu eksistences apstākļu kopums.
nams Dzīvojamā (parasti liela, daudzstāvu) māja (parasti pilsētā).
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir šādas tiesības un ko (tas) izmanto ekspluatācijas nolūkos.
kibitka Dzīvojamā telts (klejotāju tautām).
mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras galvenais elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
Neražošanas pamatlīdzekļi Dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta.
iedzīvot Dzīvojot (kādā vietā), pierast (pie tās).
kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
Namu pārvalde Dzīvokļu pārvaldes ekspluatācijas nodaļa.
Namu pārvalde Dzīvokļu pārvaldes ekspluatācijas nodaļa.
Apdzīvojamā platība Dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
(Ap)dzīvojamā platība Dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
mist Dzīvot (kādos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
mājot Dzīvot (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem. Mist.
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās). Dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
Just līdzi Dzīvot līdzi (kam), pārdzīvot (kāda cita stāvokli).
Dzīvot saules mūžu Dzīvot ļoti ilgi. Pastāvēt mūžīgi.
sisties Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to.
Dzīvot uz akmeņiem Dzīvot pilsētā.
Dzīvot uz akmeņiem Dzīvot pilsētā.
piemājot Dzīvot, atrasties (kur, kādā vietā).
iztikt Dzīvot, pastāvēt (bez kā).
mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem.
slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās). Arī bēguļot.
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
kustība Dzīvu būtņu ķermeņa, tā daļu stāvokļa maiņa.
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras. Džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
garnējums Ēdiena rotājums (īpaši sagatavota masa, augļi, zaļumi u. tml.).
kotlete Ēdiens - cepts, retāk sautēts, parasti saplacināti ieapaļš, veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
piekoda Ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam.
suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst.
piedot Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus.
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
piedot Ēdinot (dzīvnieku), pievienot (tā) barībai (ko) papildus.
noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu). Izēdināt.
ieēdināt Ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
Piebāzt vaigus Ēdot (ko), piepildīt muti (ar to) tā, ka izspiežas vaigi.
izēst Ēdot izlietot visu ēdamo (kādā vietā).
noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
grauzt Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem).
mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs.
ehogrāfs Eholote, kas reģistrē mērījumu rezultātus.
iekalums Eikta darbība, rezultāts --> iekalt (2).
iekalums Eikta darbība, rezultāts --> iekalt (3).
Vecais kontinents Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai).
Vecais kontinents Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai).
simbolisms Eiropas mākslas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam pamatā bija ideālisma principi un intuīcija un kas plaši izmantoja mākslas simbolus.
eiropieši Eiropas pamatiedzīvotāji.
pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aiziet Ejot attālināties. _imperf._ Iet prom.
aizkājot Ejot attālināties. Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.). Ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, izkļūt (uz tās).
iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā). Ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku. Paiet (1).
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
Apstāties (arī sastingt) pussolī Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
Sastingt (arī apstāties) pussoli Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu). Iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
noiet Ejot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
dzirnavas Ēka, kurā uzstādīta šāda ierīce.
augša Ēkas augšējā stāvā vai stāvos.
vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi. Katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
beletāža Ēkas stāvs virs puspagraba vai pirmā stāva, kuru izmanto palīgtelpām.
plēsējērces Ekoloģiska ērču grupa, kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji. Šīs grupas ērces.
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
ūdensvaboles Ekoloģiska vaboļu grupa, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei ūdenī. Šīs grupas vaboles.
Pašdarbīgie iedzīvotāji Ekonomiski patstāvīgie iedzīvotāji.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starp tautiskajās attiecībās.
protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
Pieņemt eksāmenu Eksāmenā uzklausīt pārbaudāmās personas atbildi un dot oficiālu novērtējumu zināšanām (kādā mācību priekšmetā).
Gala eksāmeni (arī pārbaudījumi) Eksāmeni, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
Kandidāta eksāmens Eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena. Eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā).
eksaminators Eksaminētājs.
noriets Eksistences, pastāvēšanas izbeigšanās, beigas.
klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - par personības, rakstura, psihes īpašībām, psihiskiem stāvokļiem.
mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
būt Eksistēt, pastāvēt.
ekskavatorists Ekskavatora vadītājs.
Soļojošais ekskavators Ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanos atgādina soļošanu.
psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
eksperimentators Eksperimentētājs.
pašeksperiments Eksperiments, kurā pētījamais objekts ir eksperimentētājs pats.
pikrīnskābe Eksplozīva, indīga viela - dzelteni kristāli.
kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
ekspresionists Ekspresionisma pārstāvis.
pirksts Ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem).
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
sars Elastīgs, samērā tievs kāda materiāla elements (parasti sukā, otā).
mats Elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
Indukcijas krāsns Elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas.
Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības.
Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas elektromagnētiskās svārstības.
jupiters Elektriskā loka lampa, ko izmanto, filmējot mākslīgā vai kombinētā apgaismojumā.
papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām.
Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
virpuļstrāva Elektriskā strāva, kas rodas masīvā vadītājā, ja mainās ar to saķēdētā magnētiskā plūsma.
korķis Elektriskais drošinātājs.
ietvere Elektriskās ierīces daļa, kurā ieskrūvē spuldzi vai iestiprina indikatoru vai drošinātāju.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
rezistors Elektriskās ķēdes elements, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai un rada iespēju regulēt strāvas spriegumu vai tās vērtību.
kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
indukcija Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni). Izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kas rodas, piemēram, elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu.
pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
elektromontāža Elektrisko iekārtu montāža.
strāva Elektrisko lādiņa orientēta kustība noteiktā virzienā. Elektriskā strāva.
Elektriskā strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā.
Elektrostatiskā indukcija Elektrisko lādiņu pārbīdes process vadītājos un dielektriķos ārējā elektriskajā laukā.
videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
elektroizolācija Elektrisko vadu un dažādu iekārtu izolācija elektriskās strāvas vadītāja norobežošanai.
Vilces elektrodzinējs Elektrodzinējs ritošā sastāva riteņu pāru iedarbināšanai (elektrotransportā u. tml.).
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai.
siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām. Siltumstaroļums.
starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
vibropārveidotājs Elektromehāniska ierīce zema sprieguma līdzstrāvas pārveidošanai augstāka sprieguma līdzstrāvā.
tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
reģistrs Elektroniskā skaitļotāja atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
skaitļotājsistēma Elektroniskais skaitļotājs, kurā ietilpst vairāki procesori.
kompjūters Elektroniskais skaitļotājs.
terminālis Elektroniskās skaitļošanas mašīnas gala iekārta operatīvai datu ievadei un izvadei no attāluma.
fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā.
rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
Autonoma elektrostacija Elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu svara daļu ūdeņraža vai to aizstāj.
šūna Elementāra dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvās matērijas galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība). Organisma pamatstruktūra, kas ir visu organismu attīstības, uzbūves un darbības pamatā.
triplets Elementāra ģenētiskā koda vienība, kas sastāv no triju nukleotīdu kombinācijas.
Teikuma loceklis Elementārākā sintaktiskā vienība teikumā (vārds vai vārdu savienojums).
Teikuma loceklis Elementārākā sintaktiskā vienība teikumā.
asinsaina Elementārāko asins analīžu rezultāti, to kopums.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
pozitrons Elementārdaļiņa - elektronam atbilstošā antidaļiņ.
mikrodaļiņa Elementārdaļiņa, atoma kodols, atoms vai molekula.
fotons Elementārdaļiņa, kas atbilst elektromagnētiskā lauka korpuskulārai struktūrai.
Lādēta daļiņa Elementārdaļiņa, kurai ir pozitīvs vai negatīvs lādiņš.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturojumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
leptoni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst elektroni, pozitroni, neitrīno, antineitrīno, mioni. Šīs grupas elementārdaļiņas.
barioni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst nukloni un hiperoni.
nukloni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst protoni un neitroni.
spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
anihilācija Elementārdaļiņu pārvēršanās citās elementārdaļiņās.
analfabētisms Elementāru zināšanu trūkums.
slīdnis Elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas ir paredzēts (kā) virzīšanai slīdes kustībā.
kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne. Plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
rokrats Elements (vārpstai, skrūvei) ērtākai (tās) pagriešanai ar roku.
sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
palīgelements Elements, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno elementu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
nesējelements Elements, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
traheīts Elpvada gļotādas iekaisums.
Zemes krāsas Eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst organiskie pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
Zemes krāsas Eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst zemes pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
mumijs Eļļas krāsu un gruntskrāsu pigments, kura galvenā sastāvdaļa ir dzelzs oksīds.
ektoģenēze Embrija attīstība mākslīgos apstākļos.
garastāvoklis Emocionālais stāvoklis (dzīvniekiem).
garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā).
lādiņš Emocionāls ierosinātājs. Iekšējais spriegums (piemēram, psihē).
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko).
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
nebēda Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
gaidas Emocionāls stāvoklis, kas izraisās gaidot, ilgojoties.
bēdas Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piemēram, nelaime, zaudējums.
derdzība Emocionāls stāvoklis, kuru izraisa kas pretīgs, riebīgs.
ēnojums Ēnas attēlojums tēlotājas mākslas darbā.
siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā. Siltumenerģētika.
pašenerģija Enerģija, kas piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa enerģija.
kumulācija Enerģijas koncentrēšanās noteiktā virzienā.
elektronvolts Enerģijas mērvienība atomfizikā, kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā.
ķerubs Eņģelis - paradīzes apsargātājs.
konsistorija Eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde.
virsmiziņa Epiderma (2). Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
biļina Episka krievu tautas dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem. Šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa.
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (telpas, celtnes) iekārtojums.
ungurs Ērzeļu, arī citu dzīvnieku tēviņu kastrētājs.
monāde Esamības struktūras, substances vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
pārēsties Ēst pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), saslimt.
paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
kankāns Estrādes deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā. Šīs dejas mūzika.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
Uztura režīms Ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
hedonisms Ētikas mācība, kas baudu uzskata par dzīves augstāko mērķi...
etiopieši Etiopijas pamatiedzīvotāji.
konfūcisms Ētiski politisku uzskatu un tradīciju sistēma (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija mācība.
nometnieki Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā. Šis etniskās vienības piederīgie.
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
līnis Ezeros vai lēni tekošās upēs dzīvojoša karpveidīgo zivju kārtas zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, aizsprostojuma rezultātā.
robežeža Eža, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai uz tās.
bukstiņš Fabrikā austa vilnas drāna (pretstatā lauku vadmalai).
papīrfabrika Fabrika, kurā ražo papīru un tā izstrādājumus.
atbilde Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
Fiziskais arums Faktiski apartā zeme (laukuma mērvienībās).
Fiziskais arums Faktiski apartā zeme (laukuma mērvienībās).
liecība Fakts, apstāklis, arī priekšmets, kas ko apstiprina, pierāda.
kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
dekāns Fakultātes vadītājs.
utopija Fantāzija, izdomājums, nepiepildāms sapnis, nerealizējama vēlēšanās.
neofašisms Fašisms, kas ir restaurēts pēc Otrā pasaules kara un pielāgots pēckara vēsturiskajiem apstākļiem.
fatālistisks Fatāls.
teriofauns Faunas daļa, kurā ietilpst zīdītāji.
lirastis Fazānam līdzīgs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns (Austrālijā).
pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās.
muižniecība Feodālās sabiedrības kārta. Feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
bajs Feodālis, bagātnieks, tirgotājs, lielsaimnieks (Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā, Kaukāzā).
senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāļiem vai pilsētām. Senjorijas īpašnieks.
soģis Feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks. Arī fogts.
brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām.
vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija. Arī pagasts (1).
sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam.
grāfiste Feodālisma laikmetā - grāfa zemes valdījums.
Skrandu proletariāts Feodālismā, kapitālismā - viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kas nepiedalās sabiedriskās ražošanas procesā un kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu.
barons Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā.
fermeris Fermas īpašnieks (kapitālistiskajās valstīs).
pepsīns Ferments, kas atrodas kuņģa sulas sastāvā un skābā vidē sašķeļ olbaltumvielas.
papaīns Ferments, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
rakstīt Fiksēt (informāciju) ar grafiskām zīmēm (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
filipīnieši Filipīnu salu pamatiedzīvotāji.
šaurfilma Filma, kuras kadra platāms nav lielāks par 16 milimetriem.
tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas.
Kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas. Buržuāziskās filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20. un 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
monisms Filozofiska mācība, kas atzīst, ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
piesātinājums Fizikāla lieluma maksimālā vērtība, ko pieļauj dotie apstākļi.
mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
Dispersa sistēma Fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā).
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
Fizikālais vakuums Fizikālais, viszemākais kvantu lauka enerģijas stāvoklis.
uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, ja tos plastiski deformē aukstā stāvoklī.
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju.
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
Izotopiskais efekts Fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem.
kairinātājs Fizikālo vai ķīmisko parametru pārmaiņas organisma, tā daļas vidē.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
masa Fizikāls lielums, ar ko raksturo ķermeņa inerci un spēju reaģēt uz gravitācijas lauku vai to radīt.
spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
elektrodzinējspēks Fizikāls lielums, kas rada un uztur elektrisko strāvu noslēgtā elektriskā ķēdē.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
magnetizācija Fizikāls lielums, kas raksturo magnētiķa stāvokli.
Spēka moments Fizikāls lielums, kas raksturo spēka spēju izraisīt ķermeņa rotācijas kustību.
Elektriskā pretestība Fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
Leņķiskais ātrums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma raksturošanai.
Leņķiskais paātrinājums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības paātrinājuma raksturošanai.
Leņķiskais paātrinājums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības paātrinājuma raksturošanai.
viskozimetrija Fizikas nozare, kas nodarbojas ar gāzu un šķidrumu viskozitātes mērīšanas metodēm.
elektrība Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, pastāvēšanu, kustību, mijiedarbību.
kristālfizika Fizikas nozare, kas pētī kristālu īpašības.
mehānika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
metālfizika Fizikas nozare, kas pētī metālu un to sakausējumu atomāro uzbūvi un fizikālās īpašības.
magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī sistēmu stāvokli un īpašības dažādos siltuma procesos.
radiofizika Fizikas nozare, kas pētī, kā rodas, izstarojas, izplatās, absorbējas un atstarojas radioviļņi.
ražot Fizioloģiskā procesā radīt (vielas) - par organismu, tā daļām.
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
grūtniecība Fizioloģisks process sievietes organismā, kura rezultātā no apaugļotās olšūnas attīstās auglis.
Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir nepatvaļīga vēlēšanās vemt.
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemas guļa.
Ziemas guļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemguļa.
sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem). Kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
Ķīlas devējs Fiziska persona, kas ieķīlā savu īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml. Ieķīlātājs.
subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
pārpūle Fiziskās un psihiskās darbības spēju samazinājums, izsīkums, piemēram, pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā.
nogurums Fiziskās un psihiskās darbības spēju, fiziskā spēka samazinājums, izsīkums (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no pagājušajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem.
piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums. Ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš.
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā). Fizisko, garīgo spēku patēriņš.
flandrieši Flandrijas iedzīvotāji.
admiralitāte Flotes pārvaldes iestāde (Anglijā, pirmsrevolūcijas Krievijā).
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot tā vainagu.
satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas (parasti imperiālistiskas) valsts. Satelītvalsts.
satelītvalsts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no kādas citas (parasti imperiālistiskai) valsts. Satelīts (2).
puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļa, notikumu) būtība.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļu, notikumu) būtībā.
ceremonija Formalitāte.
frencis Formas tērpa svārki ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām.
uniforma Formas tērps (dažu civilo profesiju pārstāvjiem).
fosforīti Fosfātu grupas nogulumu ieži, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija fosfāti (lieto superfosfāta ražošanai).
pirofosforskābe Fosforskābe, kas mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
metafosforskābe Fosforskābes paveids - balta kristāliska masa.
tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu.
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Skatu meklētājs.
pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
bezgalība Fotogrāfijā - objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai.
ģīmetne Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls.
portrets Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls. Ģīmetne (1).
Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
kartēzietis Francijā 11. gadsimtā dibinātā mūku ordeņa loceklis.
Preciozā literatūra Franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
frankists Franko vadītās fašistiskās kustības piekritējs, dalībnieks (Spānijā).
epigrāfs Frāze vai citāts (daiļdarba vai kādas tā daļas sākumā) temata vai temata risinājuma raksturošanai.
replika Frāzes atkārtojums citā balsī vai citā toņkārtā.
ātrfrēzētājs Frēzētājs, kas strādā ar ātrfrēzēšanas frēzi.
intermēdija Fūgas posms starp tēmu un tās atkārtojumu.
Režģa funkcija Funkcija, kas ir definēta diskrētām argumenta vērtībām.
eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājā.
pirmintegrālis Funkcija, kuras kreisā puse pie jebkura atrisinājuma saglabā pastāvīgu nozīmi, tomēr nav identiska konstante.
pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām.
metālfurnitūra Furnitūra, kas ir izgatavota no metāla. Metāla furnitūra.
futūrists Futūrisma pārstāvis.
futurologs Futuroloģijas speciālists. Nākotnes pētītājs, prognozētājs.
Akadēmiskais gads Gada daļa, kad notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
Mācību gads Gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
Mācību gads Gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā nosaules stāvokļa ekliptikā ir raksturīgi noteikti laika apstākļi.
Akadēmiskais gads Gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
dzimstība Gada laikā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem.
mirstība Gada laikā mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem.
vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. septembra līdz 22. decembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kas) notiek (parasti noteiktā laikā).
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam. Veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu notikumu. Laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms). Gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
nogaidīt Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.).
aizgainīt Gainot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gainīt prom. Gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizgaiņāt. Aizdzīt.
aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gaiņāt prom. Gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Aizgainīt.
nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem.
mikroklimats Gaisa stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (telpā).
inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
noslāpt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām).
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt.
velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.).
Izkliedētā gaisma Gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
Baltā gaisma Gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
Baltā gaisma Gaisma, kuras spektrā nepārtrauktā secībā ir visu garumu viļņi.
Polarizēta gaisma Gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
Gaismas laušana Gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no kādas vides citā.
rūsa Gaismas parādība virs horizonta - īslaicīgs, plašs tāla zibens atspīdums.
spoguļreflektors Gaismas reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements. Spoguļatstarotājs.
dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
Acs refrakcija Gaismas staru refrakcijas spēja acī fizioloģiska miera stāvoklī.
lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā nostiprināta degoša materiāla.
emulsija Gaismjutīga kārtiņa, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītiem gaismjutīgiem kristāliņiem.
nūjiņa Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
vālīte Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
fotoemulsija Gaismjutīgu sudraba bromīda mikrokristāliņu suspensija želatīna šķīdumā (izmanto fotogrāfijā).
blāvs Gaiss, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā).
glejs Gaišas krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību (sastopams kūdrainās, purvainās vietās).
liparīts Gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam.
markazīts Gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu - sēra un dzelzs savienojums.
pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām.
špats Gaišs, caurspīdīgs vai puscaurspīdīgs nemetāliskais minerāls ar labu skaldību.
pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās).
reiss Gājiens, brauciens pa noteiktu maršrutu, noteiktā virzienā, noteiktā nolūkā.
apmeklējums Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
Lāpu gājiens Gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.).
starpceļojums Gājputnu ceļojuma posms, kurā tie uz laiku apmetas kādā vietā, lai atpūstos, barotos.
videoterminālis Gala ierīce, kas sastāv no vadības pults un ekrāna un ko izmanto, piemēram, attēlu analizēšanai.
atbilde Gala rezultāts (parasti matemātikas uzdevuma risinājumam).
metālgalantērija Galantērija, kas ir izgatavota no metāla. Metāla galantērija.
ričuračs Galda spēle ar metamo kauliņu un vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
tālers Galds ar metāla plāksni metāla salikuma sagatavošanai, matricēšanai vai iespiešanai.
galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe. Ļoti spilgts pretstats.
sabrukums Galējs (piemēram, pozitīvu psihisku stāvokļu) pārtraukums, zudums.
nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramātiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
galvgalis Gals, daļa (guļvietai), kur gulētājs liek galvu.
Pliks pauris Galva, tās daļa, kurā ir izkrituši mati.
paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits. Slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm.
Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, vēžiem, gliemjiem, dažiem tārpiem).
metropole Galvaspilsēta. Arī liela kādas teritorijas pilsēta (attiecībā pret citām pilsētām).
pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
dramaturgs Galvenā režisora palīgs repertuāra jautājumos (teātrī).
mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
ķermenis Galvenā sastāvdaļa (piemēram, orgānam), kurai pievienotas citas daļas.
žultsskābes Galvenā žults sastāvdaļa - holesterīna derivāti.
pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda vielas daudzuma, apjoma) sastāvdaļa.
pamatkodols Galvenā, nozīmīgākā (kā) satura sastāvdaļa. Arī kodols (9).
pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (priekšmetu kopuma) sastāva daļa.
pamatmotīvs Galvenā, nozīmīgākā (skaņdarba, tā daļas) tēma, vadmotīvs.
pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (vielas, organisma) sastāva daļa.
pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī ideja (4).
pamatspecialitāte Galvenā, nozīmīgākā specialitāte.
pamatsastāvdaļa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā sastāvdaļa.
pamatgrupa Galvenā, nozīmīgākā, arī pastāvīgākā grupa.
pamatvienība Galvenā, nozīmīgākā, parasti tālāk nedalāmā, vienība (piemēram, kādā sistēmā).
altāris Galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās.
ģenerāllīnija Galvenā, vadošā, arī obligātā nostādne (parasti politikā).
maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām).
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji. Arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
tranzītmaģisirāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
šefredaktors Galvenais, atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors. Izdevniecības redakcijas vadītājs.
ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (parasti lielā uzņēmumā vai organizācijā).
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (darbības, rīcības) rosinātājs, izraisītājs. Galvenais, nozīmīgākais (domas, idejas, uzskata u. tml.) pamatojums, pierādījums.
pamatdarbs Galvenais, nozīmīgākais radošās darbības rezultāts, parasti kādā nozarē.
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml. Arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais tālāk nedalāmais elements, galvenā, nozīmīgākā tālāk nedalāmā sastāvdaļa (mākslas darbā). Arī galvenais, nozīmīgākais temats, pamatdoma (mākslas darbā).
Caurviju attīstība Galvenās domas, galveno muzikālo tēlu attīstība visa skaņdarba gaitā līdz nobeigumam.
pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības. Tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs).
kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai.
skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums.
varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā). Vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
spīles Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm).
mīkstums Gaļīgā daļa (augam, tā daļām).
Kāpjošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
torbasi Gan briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām).
pusstāvus Gandrīz stāvus. Tā ka ir mazliet noliecies, noliekts.
noganīt Ganot pa nākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīv nieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai, apstaigājot dievlūdzēju rindas baznīcā.
sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne.
sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim.
tālpeldējums Garās distances peldējums (parasti rekorda uzstādīšanai).
ilgas Garastāvoklis, noskaņojums, kam raksturīgs nemiers, skumjas, arī tieksme pēc kā nezināma vai tikko nojaušama.
jutoņa Garastāvoklis, noskaņojums.
dūša Garastāvoklis.
oma Garastāvoklis.
garderobists Garderobes kalpotājs.
pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei). Sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām daļām.
sile Garena, samērā šaura ietaise ar paaugstinātām malām (kā) pārvietošanai, virzīšanai.
stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu. Priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
caurule Garens cilindra (retāk konusa) formas veidojums ar tukšu vidu.
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tirku, slāvu tautām).
konvents Garīdznieku, arī draudžu pārstāvju sapulce.
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums. Sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
risināt Garīgā darbībā veidot (domu, atzinumu), censties rast atbildi (uz, parasti sarežģītu, jautājumu).
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
kimono Garš, ar jostu apjožams tērps ar platām piedurknēm (parasti Japānā).
Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
Gaismas gads Garuma mērvienība - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (aptuveni 9460 miljardus kilometru).
Astronomiskā vienība Garuma mērvienība - Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
Astronomiskā vienība Garuma mērvienība - Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149600000 kilometru).
ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad augu produktam ir vislielākā vērtība.
vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
adīt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašām adatām saistot to ciešos valdziņos.
knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi. Ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
lemt Gatavot lēmuma pieņemšanu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
Gatavot stundu Gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku).
piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nogaudot Gaudot (visu laikposmu) un pārstāt gaudot (parasti par suni, vilku).
aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties. _imperf._ Čāpot prom. Gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
cēlgāze Gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus.
aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties. Gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
vakuums Gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu. Arī telpa, kurā nav vielas.
elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi. Gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums.
korona Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam.
parciālspiediens Gāzu maisījuma kopējā spiediena daļa, kuru izraisa dotā gāze.
oklūzija Gāzu šķīšana metālos, to sakausējumos.
sorbcija Gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā.
gāzveidā Gāzveida agregātstāvoklī.
gaiss Gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru.
nogāzt Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.).
atplaucēt Glabājot, turot ūdenī siltā vietā, panākt, ka atveras (pumpuri, ziedi).
Aizslēgt (ar) deviņām atslēgām Glabāt tā, ka citi nevar piekļūt.
Aizslēgt (ar) deviņām atslēgām Glabāt tā, ka citi nevar piekļūt. Glabāt lielā slepenībā.
Glābšanas stacija Glābšanas dienesta iestāde, kas darbojas noteiktā teritorijā.
ķemmēt Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
panno Glezna vai cilnis uz norobežota sienas laukuma, siena, kas ir rotāta ar šādu gleznu vai cilni.
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, metāla plāksni noklājot ar stikla pulveri un piededzinot.
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot.
animālists Gleznotājs, grafiķis, skulptors, kas strādā animālistiskajā žanrā.
tonālists Gleznotājs, kura darbos dominē krāsu tonālās attiecības.
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir kolorīts.
pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles.
urbējgliemene Gliemene, kuras ķermenis ir tārpveidīgs, čaula reducējusies un kura izalo jūrā esošus koka priekšmetus.
sirsniņgliemenes Gliemeņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula. Šīs dzimtas dzīvnieki.
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ir ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki. Šīs dzimtas gliemenes.
plaušgliemeži Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem ir plaušas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
priekšžauņi Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij. Šīs apakšklases dzīvnieki.
spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē. Šīs dzimtas dzīvnieki.
perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās.
galvkāji Gliemju klase, kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli. Šīs klases dzīvnieki.
sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
monotipija Gludspieduma tehnika - attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
ļengans Gļēvs, slābs (par cilvēku vai dzīvnieku kustībām, stāvokli).
konjunktīva Gļotāda, kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu alveolāros izaugumus un zobu kakliņus.
jēlums Gļotādas bojājums. Čūla.
erozija Gļotādas čūla.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
Komercijas padomnieks Goda tituls, ko kapitālistiskajās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
kārtīgs Godīgs, krietns, ar augstām morālām īpašībām. Arī tikumīgs.
gondoljers Gondolas airētājs, laivinieks.
tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
skujiņa Govju mehanizētās slaukšanas agregāts.
Govs stāv (arī ir) ciet Govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ faktācijas periods ir ilgāks par gadu.
rekordgovs Govs, no kuras iegūst visaugstāko izslaukumu.
sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
aizgrabēt Grabot attālināties. Grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
nogrābstīt Grābstoties skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
Slīdošais grafiks Grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas.
pierakstīt Grafiski, ar pieņemtām zīmēm, arī ar fizikāliem paņēmieniem fiksēt (ko).
hieroglifs Grafisks simbols, kas apzīmē jēdzienu, vārdu vai skaņu grupu, retāk atsevišķu skaņu.
Mācību grāmata Grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai. Mācībgrāmata.
mācībgrāmata Grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai. Mācību grāmata.
foliants Grāmata pusloksnes formātā. Bieza, liela formāta grāmata.
publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
Veida attieksme Gramatiska attieksme, kas raksturo darbības, stāvokļa veidu.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
Decimālā klasifikācija Grāmatu klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
kolportāža Grāmatu pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām.
konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei.
rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei. Konts.
debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
kredīts Grāmatvedības grāmatā - konta labā lappuse, kurā ieraksta izmaksātās summas.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists. Darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas.
grandiozums Grandiozitāte.
pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām.
meduszāle Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā.
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
rīss Graudzāļu dzimtas labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem. Arī šādu augu kopums.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
matgrauzis Grauzējutu kārtas kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem.
nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
Aprimusi grava Grava, kas tālāk vairs neveidojas.
vecgrava Gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci.
susinātājgrāvis Grāvis augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
gravitēt Gravitācijas ietekmē tiekties kādā virzienā.
smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
savācējgrāvis Grāvju sistēmas novadošās daļas grāvis, kas uzņem susinātājdrenu, susinātājgrāvju ūdeņus.
Galeniskais grebums Grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē.
pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī.
skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
greiderists Greidera vadītājs.
smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piemēram, trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piemēram, trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
Siekalu dziedzeri Gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā.
grenlandieši Grenlandes iedzīvotāji.
pozamenti Greznas auklas, lentes, bārkstis, pušķi u. tml. (kā, parasti tērpu, karogu, mīksto mēbeļu) rotāšanai.
post Greznot, rotāt (piemēram, priekšmetu, telpas).
dekorēt Greznot, rotāt (telpu, vietu).
pucēties Greznoties (ar rotām, skaistu tērpu).
paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu). Ļoti skaists, harmonisks.
plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu, piemēram, aitām, kazām).
griezt Griezt pirkstā.
ņemt Griezt, šķelt (par rīku, tā elementu).
izgriezties Griezties (parasti dejā) noteiktā veidā.
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, ka (šīs iekārtas, ierīces stāvoklis) realizējas.
sagriezt Griežot (ko), izmainīt (tā) stāvokli, virzienu.
pārgriezt Griežot (ko), pārsniegt (tā) izturības robežu.
griezums Griežot atdalītā daļa.
iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni.
izgriezt Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
izgriezt Griežot un spiežot (parasti slapjas drēbes), atbrīvot (tās no ūdens).
nogriezt Griežot un spiežot, parasti slapjas drēbes, atdalīt (ūdeni no tām).
aizgriezties Griežoties apkārt (parasti dejā), attālināties.
sagriezties Griežoties, tiekot grieztam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
aizgrīļoties Grīļojoties attālināties. _imperf._ Grīļoties prom. Grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
papirusniedre Grīšļu dzimtas lakstaugs (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
spilve Grīšļu dzimtas purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu.
Grīšļu pūslītis bot Grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu.
sagrozīt Grozot (ko), panākt, ka (tas) novietojas, nokļūst kādā, parasti vēlamā, stāvoklī.
iegrozīt Grozot uz vienu un otru pusi, nolikt, novietot (kur, pie kā, uz kā) vēlamā stāvoklī.
aizgrozīties Grozoties attālināties. Grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
izgrozīties Grozoties izkustēties no normālā stāvokļa (piemēram, par mehānismiem, to daļām).
iegrozīties Grozoties uz vienu un otru pusi, novietoties (vēlamā stāvoklī).
vagojums Grumbojums, rievojums (sejā, tās daļā).
sasalumgrunts Grunts, kuras fizisko stāvokli nosaka negatīva temperatūra.
drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas). Pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
kopa Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piemēram, ražojumus, produkciju) pēc (to) kvalitātes.
sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm. Arī saklasificēt.
klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem. Sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
drausmīgs Grūti paciešams (par sajūtām, pārdzīvojumiem).
grūtības Grūti, smagi apstākļi, sarežģījumi.
Ar bērnu zem sirds Grūtniecības stāvoklī.
gaidības Grūtniecības stāvoklis.
aborts Grūtniecības stāvokļa priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
zemums Grūts, sarežģīts, arī necils stāvoklis. Situācija, kurā rodas šāds stāvoklis.
nedienas Grūtu, smagu apstākļu kopums.
kahetieši Gruzīns - Kahetijas iedzīvotājs.
adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas APSR pamatiedzīvotāji.
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
pagrūst Grūžot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Grūst nelielu attālumu.
izmesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām.
izsviesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām. Izmesties (3).
izgulēt Gulēt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur). Gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
vārtīties Gulšņāt, gulēt (netīrā vietā), parasti tā, ka kļūst netīrs.
līst Gulties (guļasvietā), doties gulēt. Gulties (zem segas).
laisties Gulties, novietoties guļus stāvoklī.
slīdgultnis Gultnis, kura virsmas saskares pamatā ar otra ķermeņa virsmu ir slīde.
iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
nogulties Guļot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Valstīties.
valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).
viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).
zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
dzēšamgumija Gumija uzrakstītā izdzēšanai.
silpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru.
aizgurkstēt Gurkstot attālināties.
lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst. Gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst.
tikt Gūt (zināšanas, iemaņas u. tml.). Kļūt tādam, kam izraisās (kāds psihisks stāvoklis), veidolos attieksmes (piemēram, ar citiem cilvēkiem).
kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piemēram, pārmainoties cilvēka attieksmei) - par priekšmetiem, parādībām.
mācīties Gūt informāciju (par ko) tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās.
remdēties Gūt mierinājumu, kļūt mierīgam (pēc, parasti nevēlama, fizioloģiska vai psihiska stāvokļa).
Kāpt (arī tikt) uz augšu Gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli.
Tikt (arī kāpt) uz augšu Gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli.
Tikt pie kāda gala, retāk tikt pie gala Gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā). Tikt skaidrībā (par ko).
gvinejieši Gvinejas pamatiedzīvotāji.
mutaģenēze Ģenētikas nozare, kas pētī mutāciju (1) rašanās procesu.
radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
ģeobotāniķis Ģeobotānikas speciālists.
tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
menzula Ģeodēzisks instruments, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa un ko izmanto apvidus uzmērīšanai.
meteoroloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī atmosfēru un tās fizikālos procesus.
seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
Fiziskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas dabaszinātnisko nozaru kopums, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā sastāvdaļas un teritoriālos dabas kompleksus.
Ekonomiskā ģeogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas izvietojumu, tās attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un rajonos.
kartogramma Ģeogrāfiskā karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) parādīti statistiski dati (par kādu parādību) noteiktā teritorijā.
petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības.
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
stratifikācija Ģeoloģisko veidojumu daļu stāvoklis vertikālā griezumā.
riņķis Ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli.
tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to. Veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
Smaguma centrs Ģeometrisks punkts, kurš atrodas ķermenī vai ārpus tā un caur kuru visos ķermeņa stāvokļos iet smaguma spēka darbības taisne.
mesties Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā.
posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
angļi Ģermāņu cilts, kas 5. gadsimtā pārcēlās uz Angliju.
holandieši Ģermāņu tauta, Holandes pamatiedzīvotāji.
Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
Ģimens pavards Ģimenes dzīves apstākļu kopums: ģimenes miteklis.
Humanitārā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
Humanitārā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
Klasiskā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem.
klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām). Radinieku ģints vai grupa.
patriarhs Ģints galva. Ciltstēvs (parasti patriarhātā).
priekšhalle Halle, kas atrodas priekšā citām telpām (parasti baznīcās, pilīs). Priekšējā halle.
karnalīts Halogēnu grupas minerāls, no kura iegūst kālija un magnija sāļus, kā arī metālisko magniju.
Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
Zelta griezums Harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa, attiecas pret otru, mazāko daļu, tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
havajieši Havaju salu arhipelāga pamatiedzīvotāji.
hēgelisms Hēgeļa filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas, virzieni.
skābsiens Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēta zāle.
skābgraudi Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēti graudi.
emulsija Heterogēna sistēma, kas sastāv no sīkiem šķidruma pilieniem, kuri iejaukti kādā citā šķidrumā.
spiedienaugstums Hidraulikā - lielums, ar ko raksturo šķidruma plūsmas īpatnējo (pret masas vienību attiecināto) enerģiju kādā punktā.
slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
hidrolizēties Hidrolīze (1) sadalīties sastāvdaļās.
ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve neizmantotā ūdens aizvadīšanai.
dambis Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Aizsprosts.
aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai. Dambis.
ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā.
hidromezgls Hidrotehnisku iekārtu sakopojums vienā vietā.
Mata higrometrs Higrometrs, kura darbības pamatā ir attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarā no gaisa mitruma.
Mata higrometrs Higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
raports Hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
pamatvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās. Kopvaloda, pamatvaloda.
kopvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās. Pirmvaloda, pamatvaloda.
vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
hitlerisms Hitlera fašistiskās diktatūras režīms, tā atsevišķa izpausme. Šīs diktatūras ideoloģija.
geto Hitleriskās Vācijas un tās okupēto teritoriju ebreju nometināšanas un iznīcināšanas nometne.
homonīmija Homonīmu pastāvēšana un to savstarpējās attieksmes.
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips. Šī apakštipa dzīvnieki.
svīta Horeogrāfijā - kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
deja Horeogrāfiskās mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir ķermeņa harmoniskas kustības, kas ritmiski izkārtotas noteiktā kompozīcijā, tempā, dinamikā.
tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums. Arī dejotāja apgrieziens.
Klasiskā deja Horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums.
Abscisu ass Horizontālā koordināšu ass.
Abscisu ass Horizontālā koordinātu ass.
spārnesis Horizontāla sija, uz kuras balstās jumta spāres.
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
līmenis Horizontāla virsma, kas rāda attālumu augstumā (no kā). Horizontāla virsma, ko izmanto (kā) augstuma raksturošanai.
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida. Šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
sistava Horizontālo aužamo stāvu detaļa - ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts koks, pie kura piestiprina priekšburas.
klājs Horizontāls vienlaidu segums (kuģa vai jahtas korpusā).
maģistrs Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos).
kriticisms I. Kanta filozofija (tās izveidotajā terminoloģijā), kuras galvenais mērķis ir izziņas spējas kritika.
plurālisms Ideālistiska koncepcija, pēc kuras viss esošais sastāv no daudzām viennozīmīgām būtībām, kas nav reducējamas uz vienu principu.
metafizika Ideālistiskajā filozofijā - mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
introspekcija Ideālistiskajā filozofijā - savas apziņas stāvokļu tieša novērošana.
iracionālisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas ierobežo vai noliedz racionālas izziņas iespējas un aizstāj to, piemēram, ar intuīciju, instinktu, ticību.
enerģētisms Ideālistisks filozofijas novirziens, kas apgalvo, ka kustība pastāv bez matērijas, un kas visas dabas parādības reducē uz enerģiju, kurai nav materiālas bāzes.
deisms Ideālistisks filozofisks uzskats (17. un 18. gadsimtā), kas dievu vai dievišķu spēku atzīst par pasaules pirmcēloni, bet noliedz dievu kā personību un viņa iejaukšanos dabā un sabiedrībā.
personālisms Ideālistisks mūsdienu filozofijas virziens, kas pasauli uzskata par garīgu būtņu kopumu, kuru vada augstāka dievišķa persona.
pedoloģija Ideālistisks psiholoģijas un pedagoģijas virziens (izveidojies 19. un 20. gadsimta mijā), kas centās mehāniski apvienot bērna psihiskās attīstības psiholoģisko, anatomiski fizioloģisko, bioloģisko un socioloģisko izpratni.
dinamisms Ideālistisks uzskats par spēku kā patstāvīgu elementu.
skandināvisms Idejiski politisks strāvojums (Skandināvijas zemēs 19. gadsimtā), kas propagandēja idejas par Skandināvijas zemju apvienošanos.
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
Pabāzt zem ūdens Iebāzt (ko ūdenī) tā, ka (ūdens to) nosedz, pārklāj.
iespraust Iebāzt (spraugā, šaurā vietā).
apstrīdēt Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
kāpnes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
trepes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem. Kāpnes (1).
sacelt Iecelt (amatā vairākus, daudzus).
nolikt Iecelt (amatā), norīkot (kādai darbībai).
uzcelt Iecelt (amatā), uzdot veikt kādu pienākumu.
kooptēt Iecelt (jaunu locekli vai tā kandidātu) vēlētos orgānos ar šo orgānu lēmumu (bez papildu vēlēšanām).
iesēdināt Iecelt, iekārtot (kādu amatā).
uzlikt Iecelt, norīkot amatā (parasti uz kuģa).
imigrēt Ieceļot (citā valstī, lai tur apmestos uz pastāvīgu dzīvi) - par ārvalstnieku.
imigrants Ieceļotājs ārvalstnieks, kas apmetas citā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
līgava Iecerētā.
tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos).
iecirtums Iecirstā vietā. Cērtot ieveidotais, radītais robs.
iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
departaments Iedalījums (parasti augstākais) buržuāzisko valstu administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs.
iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā.
kvalifikācija Iedalīšana noteiktā grupā, kategorijā, veidā.
iekārtot Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā.
sildīt Iedarbinot (ierīci, iekārtu u. tml.), panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk.
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.). Kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka (no tā) izdalās šķidrums.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Gāzt zemē (arī no kājām, nost) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jā atrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļās, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) daļās, parasti divās, daļās. Šādā veidā Iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
kairināt Iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml.).
atūdeņot Iedarboties tā, ka (organisms) atbrīvojas no liekā, nevēlamā ūdens daudzuma (par dažādām vielām).
izdēstīt Iedēstīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu).
atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā.
pārdēstīt Iedēstīt citā vietā. Dēstīt vēlreiz, no jauna.
pakāpiens Iedobums, robs (parasti mākslīgs) slīpā vai stāvā virsmā.
Mūžīgais dzinējs Iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi.
Skatiena (arī skata) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
Skata (arī skatiena) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
pasniegt Iedot (ko) par apbalvojumu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
pasniegt Iedot (ko) par dāvanu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
apdurstīt Iedurt, sadurstīt (vairākās vietās vai visapkārt).
nodzelt Iedzelt (daudzās vai vairākās vietās) - par kukaiņiem.
noēst Iedzelt, iekost (daudzās vietās) - parasti par kukaiņiem.
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
ieklunkšķināt Iedzert tā, ka noklunkšķ.
apcere Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās). Apcerēšana, pārdomāšana.
pašiedziļināšanās Iedziļināšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā.
ieurbties Iedziļināties (apstākļos, notikumos, parādībās).
rakties Iedziļināties (kādā jautājumā, problēmā), pētīt ko.
iezīsties Iedziļināties, iegrimt (kādā darbā, grāmatā u. tml.).
Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
Aktīvā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomu).
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Sliecība (2), nosliece (3).
sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Slieksme (2), nosliece (3).
kurlmēmums Iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli.
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas. Pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās.
māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības. Arī pirmiedzīvotāji.
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū. Iezemieši, pirmiedzīvotāji.
pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū. Pirmiedzīvotāji.
Darbaspēka resursi Iedzīvotāji, kurus var izmantot ražošanas procesā.
Darbaspēka resursi Iedzīvotāji, kurus var izmantot ražošanas procesā.
iemītnieks Iedzīvotājs (dzīvoklī, celtnē).
pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml. Iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
dzīvotājs Iedzīvotājs. Iemītnieks.
Kartīšu sistēma Iedzīvotāju apgādes tiešas regulēšanas veids, kad preces pārdod to normētas sadales sistēmas apstākļos pret kartīšu taloniem.
aparteids Iedzīvotāju dalīšana pēc rases pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecības darbu. Process --> dispanserizēt.
Iedzīvotāju mehāniskā kustība Iedzīvotāju migrācija.
migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums Iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
Iedzīvotāju etniskais sastāvs Iedzīvotāju sastāvs pēc tautībām.
Apdzīvotības blīvums Iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
Apdzīvotības blīvums Iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, ko nosaka dzimstība.
Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums Iedzīvotāju skaita pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
Iedzīvotāju dabiskā kustība Iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas sakarā ar dzimstību un mirstību.
apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā.
raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās. Pilsētu attīstība, to nozīmes palielināšanās sabiedrības dzīvē.
saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokļa statistisks rādītājs - gada laikā saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
Iejusties (arī ielīst) kāda ādā Iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
ieiet Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos).
ieplūde Ieeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās.
skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
apmērcēt Iegremdējot (ko sasmalcinātā, pulverveida vielā), panākt, ka daļēji pārklājas (ar šo vielu).
pašiegremdēšanās Iegremdēšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā.
pagremdēt Iegremdēt (ko šķidrumā) tā, ka (tas to) nosedz, pārņem.
Nolaist dibenā Iegremdēt ūdenstilpē līdz tās dibenam.
Pabāzt zem ūdens Iegremdēt, ievirzīt (ko) ūdenī tā, ka ūdens (to) nosedz, pārklāj.
rise Iegriezta svītra (priekšmetā).
iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nosedz, pārņem.
Paiet zem ūdens Iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem. Arī noslīkt.
iestigt Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - par priekšmetiem.
Paiet zem ūdens Iegrimt ūdenī, parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem. Arī noslīkt.
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā (parasti ārzemēs).
pieņemt Iegūt (citādu izskatu, veidu, formu u. tml.). Kļūt citādam (pēc izskata, veida, formas u. tml.).
samesties Iegūt (kādas īpašības), nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
samesties Iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
ieņemt Iegūt (kādu teritoriju, objektu, parasti kara darbības rezultātā). Arī iekarot (1).
uzvarēt Iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu.
izcīnīt Iegūt (labu) rezultātu (sporta sacensībās).
izsist Iegūt (piemēram, peļņu, kapitālu u. tml.).
pārtautoties Iegūt citas tautas, tautības piederīgā iezīmes (piemēram, dzimto valodu aizstājot ar šīs tautas, tautības valodu).
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (par emocionālu stāvokli).
pagūt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
paspēt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku). Izvirzīties uzmanības centrā.
izlietot Iegūt labumu, atbalstu (no apstākļiem, situācijas) kādā darbībā.
pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
Augt (kāda) acīs Iegūt lielāku autoritāti (kāda vērtējumā).
Uzkāpt slavas augstumos Iegūt lielu svaru, slavas augstāko pakāpi.
piesmakt Iegūt nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā).
nofraktēt Iegūt nomā (kuģi vai tā daļu) kravas pārvadāšanai.
Uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli. Sākt darboties.
Uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli. Sākt darboties.
aiziet Iegūt noteiktu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, nodibināt šķirisku diktatūru, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
Pārņemt varu Iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
ienākt Iegūt vietu, stāvokli (dzīvē, kādā nozarē, arī kādā vietā).
sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā). Plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
izcīnīt Iegūt, sasniegt (bruņotā cīņā, karā).
izkarot Iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli) bruņotā cīņā, karā.
sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk.
pārģērbt Ieģērbt (kādu) citās, piemērotākās drēbēs, apģērbā.
iesoļot Ieiet, ienākt (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
Lēkt starpā Iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju).
ieprasīties Iejautāties.
ietaujāties Iejautāties.
ievaicāties Iejautāties.
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
apdzīvoties Iejusties (jaunā vietā, jaunos apstākļos). Iedzīvoties.
attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos).
Ielīst (arī iejusties) kāda ādā Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
Kāda ādā būt (arī atrasties, iejusties) Iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
aizsmakt Iekaist tā, ka balss zūd pilnīgi vai daļēji (par kaklu, rīkli).
iesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.).
piesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli).
augt Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām).
Neīstais krups Iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
Neīstais krups Iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
izkarot Iekarot (kādu vietu) bruņotā cīņā, karā.
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
ievadiekārta Iekārta (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju.
gāzģenerators Iekārta cietā kurināmā pārvēršanai gāzveida kurināmajā.
apakšstacija Iekārta elektriskās strāvas sprieguma pārveidošanai ceļā no elektrostacijas uz patērētājiem.
skretele Iekārta materiālu (piemēram, kokmateriālu) pacelšanai un netālai transportēšanai.
centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
radiogoniometrs Iekārta raidstacijas atrašanās virziena noteikšanai, izmantojot uztverto signālu stiprumu atkarā no uztverošās antenas orientācijas telpā.
Vagonu apgāzējs Iekārta vagona izkraušanai, to sagāžot tā, lai krava izbirtu.
kondensators Iekārta vielu pārvēršanai no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai kristāliskā stāvoklī.
manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības.
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē. Absorbētājs.
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
savāktuve Iekārta, ierīce u. tml., tās detaļa (kā) savākšanai. Arī savācējs (2).
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu.
slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
bortiekārta Iekārta, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
Daļiņu paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina lādētās daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko vai magnētisko lauku.
superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
viļņvads Iekārta, pa kuru izplatās elektromagnētiskie viļņi.
turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
ielikt Iekārtot (piemēram, darbā), ievietot (piemēram, iestādē).
instrumentēt Iekārtot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
ieriest Iekārtot auduma pamatni (stāvos, stellēs).
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
teleficēt Iekārtot, izveidot televīzijas pārraižu sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
iesēsties Iekārtoties (darbā, amatā).
izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākli.
Izmest enkuru (arī noenkuroties) mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
Noenkuroties mierīgos ūdeņos Iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi.
ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku).
kravāties Iekārtoties, novietoties transportlīdzeklī (ar mantām).
ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī).
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
piedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā.
iedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā. Piedzīt.
ieplūdināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam).
nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā). Izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
pastarpināt Iekļaut (kādā sistēmā, norisē u. tml.) elementu, sastāvdaļu, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs.
iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
pievienot Iekļaut (ko) kādā kopumā, sastāvā, to papildinot.
ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
ieslēpt Iekļaut (piemēram, tekstā kādu saturu) tā, ka neizpaužas tieši.
sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
ievadīt Iekļaut (vielu kā sastāvā), pievienot (vielu kādam sastāvam).
ierēķināt Iekļaut aprēķinā, skaitā, daudzumā. Ieskaitīt.
ietilpināt Iekļaut kā sastāvdaļu, daļu (kur).
iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā). Pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu.
sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet.
skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
iepīt Iekļaut, iestarpināt (piemēram, vārdu tekstā).
izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
ieprojektēt Iekļaut, paredzēt projektā.
ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
nostāties Iekļauties kādā sistēmā noteiktās attieksmēs ar citiem tās elementiem.
iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
ietaisīties Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī). Iekārtojoties kļūt (par ko). Arī iekārtoties, iedzīvoties.
ietapt Iekļūt (piemēram, kādā stāvoklī).
ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā).
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
iekšpuse Iekšējā vide, uzbūve, sastāvs.
iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
gliemezis Iekšējās auss sastāvdaļa - plēvjains, spirālveida kanāls, - gliemežnīca (2).
perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
iekurs Iekurināmais materiāls (piemēram, sausi skali, skaidas, tāsis).
iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties.
līnija Iela, arī ielas viena puse, retāk ceļš.
iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
aizlocīt Ielokot (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.), iezīmēt (kādu lappusi).
klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī).
apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.).
depozīts Iemaksa tiesu iestāžu vai administratīvo iestāžu kontā.
noguldīt Iemaksāt uzglabāšanai (naudu krājkasē, bankā) un saņemt ienākumu (no tās).
iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē.
piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
dzenulis Iemesls, apstāklis, kas mudina darboties. Dzinulis.
Nelaimīgi iemīlēties Iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību. Iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
sirdspuķīte Iemīļotā.
katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai).
iedomāties Ienākt prātā (piemēram, domai, jautājumam).
iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu. Procenti.
peļņa Ienākums, ko, izmantojot kapitālu, gūst kapitālists.
tikt Ieņemt (citādu ķermeņa stāvokli).
Augstu kāpt Ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli, iegūt lielu materiālu nodrošinātību.
Augstu uzkāpt Ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli.
Kāpt zirgam mugurā Ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
Kāpt zirgam mugurā Ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
Sēsties kāda (arī kādā) krēslā Ieņemt kāda amatu. Stāties kādā amatā.
ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
nostāties Ieņemt noteiktu stāju, stāvokli.
turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā.
iekārtoties Ieņemt vēlamo stāvokli, novietoties (kur).
izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā.
zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
paredzēt Ieplānot, iekļaut (projektā, plānojumā u. tml.).
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm). Būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
smelties Ieplūstot (priekšmetā), pildīt (to), parasti nevēlami (par ko šķidru).
fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā.
aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko).
nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta. Neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
Vārda robeža Iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
Vārda robeža Iepriekšējā vārda beigas un nākamā vārda sākums (tekstā).
atpakaļ Iepriekšējā vietā, stāvoklī.
vakarrīt Iepriekšējās, pagājušās dienas rītā.
izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu).
Kultūras mantojums Iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
pārvietot Ierādot (citas telpas, citu atrašanās vietu), likt iekārtot (tur iestādi, uzņēmumu u. tml.).
imatrikulācija Ierakstīšana augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml.).
imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
Atvērt kontu Ierakstīt (uzņēmuma, iestādes) pirmo operāciju kontā.
datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē). Noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu.
debetēt Ierakstīt debetā.
iegrāmatot Ierakstīt grāmatvedības grāmatā.
Atvērt kontu Ierakstīt iepriekšējā gada konta slēguma atlikumu (saldo) jauna gada kontā.
pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā; tikt pierakstītam oficiālā sarakstā. Oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
kreditēt Ierakstīt summu konta kredītā.
izpildīt Ierakstīt visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.).
uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus). Reģistrēt (1).
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus). Būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
ielabot Ierakstīt, ielīmēt u. tml. labojumu, grozījumu (kādā tekstā).
metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā. Arī dzimšanas apliecība.
pārrakt Ierakt citā vietā.
atnākt Ierasties (parasti jaunā dzīves vietā, darbā).
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
sanākt Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
apmeklēt Ierasties, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija (kapitālistiskajās valstīs).
komisārs Ierēdnis, kas izpilda policista funkcijas (pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam un kapitālistiskajās valstīs).
ģenerators Ierīce (arī parādība dabā), kas pārveido kādu enerģijas veidu citā.
ekrāns Ierīce (elektronu, rentgena u. tml. aparātā), uz kuras veidojas attēls.
stopkrāns Ierīce (kā, parasti vilciena) apstādināšanai ārkārtējos gadījumos.
steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
kompendijs Ierīce (kinoaparātā), piemēram, filtru, blendes nostiprināšanai.
pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
kompilators Ierīce (skaitļotājā), kas kompilē (2).
nostādinātājierīce Ierīce (šķidruma, tā vielas daļiņu) nostādināšanai.
dzenskrūve Ierīce (ūdens transportlīdzekļos), kas sastāv no lāpstiņām un rumbas.
pārmija Ierīce ar pārstatāmiem sliežu elementiem, kas braucošu sastāvu, lokomotīvi, vagonu novirza pa citu sliežu ceļu.
pantogrāfs Ierīce attēlu kopiju izgatavošanai, parasti citādā mērogā.
megafons Ierīce cilvēka balss skaņu pastiprināšanai un to koncentrēšanai noteiktā virzienā.
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
kriotrons Ierīce elektriskās pretestības maiņai, izmantojot strāvas radīto magnētisko lauku un supravadītāju fizikālās īpašības.
žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
apmiglotājs Ierīce koku, krūmu u. tml. apmiglošanai. Miglotājs.
vēderaizsargs Ierīce ķermeņa vidukļa aizsargāšanai (parasti darba procesā, sportā).
lodlampa Ierīce lodēšanai ar noteiktā virzienā vērstu liesmu.
masmetrs Ierīce masas mērīšanai bezsvara stāvoklī.
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
linete Ierīce metālgriešanas darbmašīnās garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam.
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
pasete Ierīce pavedienu ievēršanai šķietā.
tahometrs Ierīce rotācijas frekvences mērīšanai.
Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm).
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru.
areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, karu var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā. Detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai (piemēram, vibromašīnas piedziņai). Vadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, uztveršanai vai atstarošanai (piemēram, antenā).
viskozimetrs Ierīce viskozitātes noteikšanai.
kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai. Aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
spintariskops Ierīce, ar ko vizuāli novēro un reģistrē radioaktīvo elementu izsviestās alfa daļiņas, izmantojot to radīto luminiscenci.
pieslēgs Ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja.
regulators Ierīce, elements, detaļa u. tml., ko izmanto (piemēram, mašīnas, iekārtas) vēlamā darba režīma uzturēšanai, vēlamā darbības rezultāta iegūšanai.
slazds Ierīce, iekārta (kā, piemēram, elementārdaļiņu) uztveršanai, apturēšanai.
termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piemēram, pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
translators Ierīce, iekārta, kas uztver elektriskos signālus un automātiski pārraida tos tālāk.
vācele Ierīce, iekārta, tās daļa (kā, parasti gāzu, eļļas, sīku vielas daļiņu) savākšanai, arī uztveršanai. Arī savācējs (2).
protēze Ierīce, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošu ķermeņa daļu.
aritmogrāfs Ierīce, kas mehāniski veic aritmētiskās darbības un automātiski reģistrē apstrādājamos skaitļus un darbību rezultātus.
pēdvilcis Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona). Marķieris 2 (2).
marķieris Ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona). Pēdvilcis.
rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālu zīmju pierakstā.
Sadales skapis Ierīce, kas sadala, piemēram, elektriskās strāvas piegādi. Sadalītājs (2).
reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
kondensators Ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē kapacitātes iegūšanai.
variometrs Ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē, lai laideni mainītu tās induktivitāti.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
režģierīce Ierīce, kuras sastāvdaļa, elements ir režģis.
spīles Ierīce, līks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī. Rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
devējs Ierīces daļa, kas uztver kādus procesus, signālus un pārraida tos citām ierīces daļām.
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā. Telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
bortsistēma Ierīču, aparātu sistēma (kuģī, lidaparātā).
pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
līnija Ierinda (piemēram, pionieriem, skolēniem). Ierindā nostādīto (piemēram, pionieru, skolēnu) kopīga darbība.
Slēgta ierinda (arī rinda) Ierinda (rinda), kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazs attālums.
kolonna Ierinda, kurā apakšvienības vai karavīri stāv cits aiz cita.
Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
Izvērstā ierinda Ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
ieziepēt Ierīvēt ar ziepēm, pārklāt ar ziepju putām.
Pataisīt rāmu Ierobežot, apvaldīt (kā) agresivitāti.
niecīgs Ierobežots, neizkopts (piemēram, par psihi, tās īpašībām).
helebarde Ierocis - pusmēness veida cirvis garā kātā.
liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā ar degoša šķidruma strūklu.
numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
apbruņojums Ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts.
impulss Ierosas vilnis, kas ātri izplatās pa nervu šķiedru.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus (piemēram, kādā priekšmetā, ķermenī, vielā).
aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
iekurt Ierosināt, izraisīt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi).
ābecnieks Iesācējs kādā darbā. Cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
piestāties Iesaistīties darbā. Piestāt (5).
piestāt Iesaistīties darbā. Piestāties (4).
Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt sivēnu (arī cūku, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Iet rotaļās (retāk rotaļu) Īesaistīties rotaļās, izdarīt tajās paredzētās darbības.
ieauroties Iesākt aurot un tūlīt pārstāt.
ieblarkšķēties Iesākt blarkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieblaukšķēties Iesākt blaukšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrāzmoties Iesākt blāzmot un tūlīt pārstāt.
iebrakšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
iebrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
aizbrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt. Iebrikšķēties (biežāk).
aizbrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt. Iebrikšķēties (biežāk).
iebūkšķēties Iesākt būkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieburbuļoties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
ieburkšķēties Iesākt burkšķēt (1) un tūlīt pārstāt.
iečabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt.
aizčabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečabēties.
iečabināties Iesākt čabināties un tūlīt pārstāt.
iečakstēties Iesākt čakstēt un tūlīt pārstāt (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko).
iečakstināties Iesākt čakstināt (1) un tūlīt pārstāt.
iečaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt.
aizčaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečaukstēties.
iečīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt.
aizčīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečīkstēties.
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
aizčirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečirkstēties.
iečūkstēties Iesākt čūkstēt un tūlīt pārstāt.
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas).
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par šķidrumu).
uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
iedīkties Iesākt dīkt un tūlīt pārstāt (par dažiem kukaiņiem).
iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām). Ietrīcēties.
aizdrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iedrebēties.
ieducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt.
aizducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieducināties.
iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem). Iesākt dūkt un tūlīt pārstāt.
aizdunēties Iesākt dunēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iedunēties.
iedžinkstēties Iesākt džinkstēt un tūlīt pārstāt.
ieelsties Iesākt elst. Iesākt elst un tūlīt pārstāt.
iegrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt.
aizgrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iegrabēties.
iegrabināties Iesākt grabināties un tūlīt pārstāt.
iegrandēties Iesākt grandīt un tūlīt pārstāt.
iegrauties Iesākt graut [2] (1) un tūlīt pārstāt.
ieguldzēties Iesākt guldzēt un tūlīt pārstāt.
iegulgoties Iesākt gulgot un tūlīt pārstāt.
iegurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
aizgurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iegurkstēties.
ieskanēties Iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli.
ierunāties Iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem).
uzliesmot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
uzgaismot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu. Arī uzliesmot (2).
aizkāsēties Iesākt kāsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekāsēties.
ieklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt.
aizklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabēties.
ieklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt.
aizklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabināties.
ieklakstēties Iesākt klakstēt un tūlīt pārstāt.
ieklakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
aizkrakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakšķēties.
ieklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt.
aizklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklaudzēties.
ieklauvēties Iesākt klauvēt un tūlīt pārstāt.
ieklepoties Iesākt klepot un tūlīt pārstāt.
ieklinkšķēties Iesākt klinkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt.
aizknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakstēties.
ieknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
aizknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakšķēties.
ieknaukstēties Iesākt knaukstēt un tūlīt pārstāt.
ieknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt.
aizknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknaukšķēties.
ieknikstēties Iesākt knikstēt un tūlīt pārstāt.
ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
aizknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknikšķēties.
iekņudēties Iesākt kņudēt un tūlīt pārstāt.
iekrakstēties Iesākt krāksiet un tūlīt pārstāt.
aizkrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakstēties.
iekrakšķēties Iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
aizkrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrākties.
iekraukāties Iesākt kraukāt un tūlīt pārstāt.
iekraukstēties Iesākt kraukstēt un tūlīt pārstāt.
iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrekstēties Iesākt krekstēt un tūlīt pārstāt.
iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt.
iekrekšķināties Iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt.
iekrikstēties Iesākt krikstēt un tūlīt pārstāt.
iekrikšķēties Iesākt krikšķēt un tūlīt pārstāt.
iekustēties Iesākt kustēties (par priekšmetiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
iekutēties Iesākt kutēt un tūlīt pārstāt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
iemirkšķināties Iesākt mirkšķināties un tūlīt pārstāt.
iemurkšķēties Iesākt murkšķēt un tūlīt pārstāt.
iemurmināties Iesākt murmināt un tūlīt pārstāt.
iemurmuļoties Iesākt murmuļot un tūlīt pārstāt.
aizņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieņerkstēties.
ieņirgties Iesākt ņirgt un tūlīt pārstāt.
ieņirkstēties Iesākt ņirkstēt un tūlīt pārstāt.
ieņirkšķēties Iesākt ņirkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepakšķēties Iesākt pakšķēt un tūlīt pārstāt.
ieparkšķēties Iesākt parkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieparkšķināties Iesākt parkšķināt un tūlīt pārstāt.
uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt. Uzplaiksnīties.
ieplarkšķēties Iesākt plarkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplerkšķēties Iesākt plerkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplīkšķēties Iesākt plīkšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplinkšķēties Iesākt plinkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepliukšķēties Iesākt pliukšķēt un tūlīt pārstāt.
ieplunkšķēties Iesākt plunkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepļerkšķēties Iesākt pļerkšķēt un tūlīt pārstāt.
iepukšķēties Iesākt pukšķēt un tūlīt pārstāt.
iepakšķināties Iesākt pukšķināt un tūlīt pārstāt.
iepūst Iesākt pūst (noteiktā virzienā) - par vēju.
iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
ieraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt.
aizraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieraudāties.
ierībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt.
aizrībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ierībēties.
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
aizrūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ierūkties.
ieskanēties Iesākt skanēt. Iesākt skanēt un tūlīt pārstāt.
aizskanēties Iesākt skanēt. Iesākt skanēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieskanēties.
ieskrabēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
ieskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt.
aizskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieskrabināties.
ieskrapstēties Iesākt skrapstēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapstināties Iesākt skrapstināties un tūlīt pārstāt.
ieskrapšķēties Iesākt skrapšķēt un tūlīt pārstāt.
ieskrapšķināties Iesākt skrapšķināties un tūlīt pārstāt.
ieskribināties Iesākt skribināties un tūlīt pārstāt.
ieskrubināties Iesākt skrubināties un tūlīt pārstāt.
iesmieties Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
iesmīnēties Iesākt smīnēt un tūlīt pārstāt.
iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un tūlīt pārstāt.
iespindzēties Iesākt spindzēt un tūlīt pārstāt.
iesprakstēties Iesākt sprakstēt un tūlīt pārstāt.
iesprakšķēties Iesākt sprakšķēt un tūlīt pārstāt.
iesprausloties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
iesprikstēties Iesākt sprikstēt un tūlīt pārstāt.
iespurkšķēties Iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt.
iestāties Iesākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
iestrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt.
aizstrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iestrinkšķēties.
iesvilpoties Iesākt svilpot un tūlīt pārstāt (par putniem).
iesvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
aizsvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iesvilpties.
iešalkties Iesākt šalkt. Iesākt šalkt un tūlīt pārstāt.
aizšalkties Iesākt šalkt. Iesākt šalkt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešalkties.
iešķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt.
aizšķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešķindēties.
iešļakstēties Iesākt šļāksiet un tūlīt pārstāt.
iešmīkstēties Iesākt šmīkstēt un tūlīt pārstāt.
iešņakstēties Iesākt šņakstēt un tūlīt pārstāt.
iešņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem).
aizšņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešņākties.
iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un tūlīt pārstāt.
iešņukstēties Iesākt šņukstēt un tūlīt pārstāt.
iešvīkstēties Iesākt švīkstēt un tūlīt pārstāt.
iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt.
aizšvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešvirkstēties.
ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
aiztarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietarkšķēties.
ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
ietikšķēties Iesākt tikšķēt un tūlīt pārstāt.
ietinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt.
aiztinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietinkšķēties.
ietirkšķēties Iesākt tirkšķēt un tūlīt pārstāt.
ietrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
aiztrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīcēties.
ietrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
aiztrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīsēties. Aiztrīcēties, ietrīcēties.
ietrīsuļoties Iesākt trīsuļot un tūlīt pārstāt.
ietrizuļoties Iesākt trizuļot un tūlīt pārstāt.
ietrokšņoties Iesākt trokšņot un tūlīt pārstāt.
ietusnīties Iesākt tusnīt un tūlīt pārstāt.
ievīpsnāties Iesākt vīpsnāt un tūlīt pārstāt.
ievirmoties Iesākt virmot un tūlīt pārstāt.
aizvizēties Iesākt vizēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ievizēties.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt.
aizzibsnīties Iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iezibsnīties.
iezuzēties Iesākt zuzēt un tūlīt pārstāt.
iezvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt.
aizzvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iezvanīties.
iežagoties Iesākt žagoties un tūlīt pārstāt.
iežvadzēties Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
iežvarkstēties Iesākt žvarkstēt un tūlīt pārstāt.
iežvikstēties Iesākt žvikstēt un tūlīt pārstāt.
iežvīkstēties Iesākt žvīkstēt un tūlīt pārstāt.
atnākt Iesākties (par pārdzīvojumiem, izjūtām u. tml.).
iestāties Iesākties un turpināties (par stāvokli, norisi, parasti dabā, piemēram, par salu, tumsu).
pienākt Iesākties, iestāties (par laikposmu).
uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu). Kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
uzaust Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu).
paņemt Iesaukt (aktīvajā karadienestā).
mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
noņemt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā). Ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā). Ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā. Iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no jauna.
skābputra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā.
Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
Skābā putra Ieskābēta miežu putraimu putra, kas lietojama aukstā veidā. Skābputra.
pārskaitīt Ieskaitīt citā kontā, ieskaitīt citam adresātam (uzņēmumam, organizācijai, personai).
pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā). Nolīgt (kāda darba veikšanai).
iespēlēt Ieskaņot (instrumentālu skaņdarbu).
dublēt Ieskaņot (kinofilmas lomas) tekstu citā valodā.
iedublēt Ieskaņot (kinofilmas vai kinofilmas lomas tekstu) citā valodā.
dublēt Ieskaņot (kinofilmas) tekstu citā valodā.
Ieskaņot kinofilmu Ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas).
iestatīt Iesliet, ievietot, parasti stāvus (kur iekšā).
startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa. Sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos). Varbūtējs.
tipometrija Iespied darbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums.
cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos).
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu. Iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
lasāmība Iespieddarbu skaits, kuri gada laikā izsniegti vidēji katram bibliotēkas lasītājam.
tīģelis Iespiedmašīnas metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas. Arī attiecīgā iespiedmašīna.
augstspiedums Iespieduma veids, kurā papīru vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
merkurogrāfija Iespiedums no metāla plātnēm, kas nesavienojas ar dzīvsudrabu.
ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums.
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām.
Liriskās atvirzes (arī atkāpes) Iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju.
pārspraust Iespraust citā vietā. Spraust vēlreiz, no jauna.
Bērnu istaba Iestāde (namu pārvalžu pārziņā), kas rūpējas par bērnu audzināšanu viņu dzīvesvietās.
birojs Iestāde (parasti neliela). Nodaļa (iestādē, uzņēmumā).
Bāriņu tiesa Iestāde (pirmspadomju Latvijā), kas ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai.
orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozare.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos).
emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
apdrošinātājs Iestāde vai uzņēmums, kas veic apdrošināšanas operācijas.
videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai. Arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu. Speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, kuģiem vai lidaparātiem.
dienests Iestāde, institūts, arī to kopums (speciālam uzdevumam). Pasākumu kopums (speciāla uzdevuma veikšanai).
Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
Telefona centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus. Iekārta, kas savieno telefona līnijas.
nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes orgāna vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā). Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
lombards Iestāde, kas dod aizdevumu pret ieķīlātu mantu. Šāda iestāde, kurā var arī nodot mantas glabāšanā.
kredītiestāde Iestāde, kas dod kredītu (1) (piemēram, PSRS Valsts banka, Valsts darba krājkase).
Bāriņu tiesa Iestāde, kas iecēla aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzraudzīja viņu darbību.
izpildorgāns Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
kuratorija Iestāde, kas nodrošina aizbildnību, aizgādnību.
filharmonija Iestāde, kas organizē koncertus.
kinodirekcija Iestāde, kas organizē un pārzina kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
kapituls Iestāde, kas pirmsrevolūcijas Krievijā pārzināja ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu.
serumstacija Iestāde, kas ražo un kontrolē bioloģiskos preparātus medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām.
meteostacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli. Meteoroloģiskā stacija.
Meteoroloģiskā stacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli. Meteostacija.
Meteoroloģiskā stacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli. Meteostacija.
Darba birža Iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp strādniekiem un uzņēmējiem, noslēdzot darba līgumus.
Darba birža Iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp strādniekiem un uzņēmējiem, noslēdzot darba līgumus.
Seismiskā stacija Iestāde, kas reģistrē Zemes garozas svārstības un veic zemestrīču seismisko pierakstu primāro apstrādi.
kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām.
Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
aģentūra Iestāde, kas vāc informāciju un sniedz to (presei, radio, televīzijai).
Piena virtuve Iestāde, kas zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
birža Iestāde, kur pērk un pārdod vērtspapīrus, kā arī noslēdz vairumtirdzniecības darījumus Arī ēka, kurā atrodas šī iestāde.
Adrešu birojs (arī galds) Iestāde, kur reģistrētas kādā administratīvā teritorijā dzīvojošo pilsoņu adreses.
Atpūtas nams Iestāde, kur var pavadīt atvaļinājumu labvēlīgos klimatiskos un higiēniskos apstākļos.
Piena virtuve Iestāde, kur zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
kombināts Iestāde, kurā apmāca kādas profesijas speciālistus vai ceļ kādas nozares strādnieku kvalifikāciju. Starpskolu mācību, ražošanas un skolēnu profesionālās orientācijas iestāde.
ambulatorijs Iestāde, kurā apskata un ārstē dzīvniekus.
Nespējnieku nams (arī māja), arī nespējnieku patversme Iestāde, kurā uztur un kopj vecus, darba nespējīgus cilvēkus.
Nespējnieku patversme, arī nespējnieku nams (arī māja) Iestāde, kurā uztur un kopj vecus, darba nespējīgus cilvēkus.
komisariāts Iestāde, kuru vada komisārs.
bāze Iestāde, noliktava, darbnīca u. tml., kas apkalpo kādu nozari, pasākumu.
mašīna Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem).
mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem). Mašīna.
pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noleiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas.
popularizētājs Iestāde, organizācija, kas nodarbojas ar (kā) popularizēšanu.
šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
kontrole Iestāde, personas, kas pārbauda (piemēram, citas iestādes vai kādas atbildīgas personas darbu).
stacionārs Iestāde, uzņēmums u. tml., kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās.
cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos.
studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā. Celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
Juridiska persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
Juridiskā persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
līgumorganizācija Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas slēdz līgumu (ar ko), kam ir līgumsaistības (ar ko).
iestādījums Iestāde, valsts institūts, organizācija. Arī pasākums.
galds Iestādes nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas nodarbojas ar speciāliem jautājumiem.
kredītrīkotājs Iestādes vai organizācijas vadītājs, kam ir tiesības rīkoties ar budžetā apstiprinātajiem asignējumiem.
šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
Kadru daļa (arī nodaļa) Iestādes, uzņēmuma daļa (nodaļa), kas pārzina darbinieku pieņemšanu, atlaišanu, kārto attiecīgo dokumentāciju.
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus. Speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem.
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
sagādnieks Iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi (2).
revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude.
aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums. Organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums.
aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
apstādīt Iestādīt (ap ko, kam apkārt).
izstādīt Iestādīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
sastādīt Iestādīt (ko) lielākā daudzumā. Iestādīt (kā lielāku daudzumu).
piestādīt Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piestādīt Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu).
uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
piestādīt Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pārstādīt Iestādīt citā vietā. Stādīt vēlreiz, no jauna.
iecentrēt Iestādīt vai ieregulēt noteiktā attiecībā pret centru.
apstādīt Iestādot (ko), aizņemt (kādu platību).
ieklāstīt Iestāstīt (izklāstot, izskaidrojot). Ieskaidrot.
iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
Iepūst: miglu acīs Iestāstīt izdomājumus, aplamības.
Iepūst miglu acīs Iestāstīt izdomājumus, aplamības.
iepaust Iestāstīt.
ieteikt Iestāstīt.
iestāt Iestāties (1).
iestāt Iestāties (2).
iestāt Iestāties (3).
ienākt Iestāties (kādā vietā) - par parādībām dabā, piemēram, par gadalaikiem, diennakts daļām.
klāties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru.
segties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru.
nogulties Iestāties (kur) - parasti par vakaru, nakti.
atnākt Iestāties (par norisēm dabā).
sastingt Iestāties (par pilnīgu klusumu, mieru).
mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru).
iekārtoties Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā).
pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
Laiks (arī dzīve, gadi u. tml.) pagriežas atpakaļ Iestāties atkal (par kādu bijušo laika, dzīves posmu).
atsalt Iestāties atkal salam (pēc atkušņa). Atkal sasalt.
pāriet Iestāties citā darbavietā, parasti iepriekšējam līdzīgā darbā, amatā.
pāriet Iestāties citā mācību iestādē, citā mācību iestādes nodaļā.
aptumst Iestāties krēslai vai tumsai. Satumst.
izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā. Nebūt vairs spēkā.
izbeigties Iestāties nobeigumam (laika posmā).
iegulties Iestāties un kļūt redzamam (kur)- par tumsu, krēslu.
uzgulties Iestāties visapkārt (kam) - piemēram, par nakti.
pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu).
ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu). Sākt aust (par gaismu).
atnākt Iestāties, iesākties (piemēram, par laika posmu) Pienākt.
samesties Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu).
uznākt Iestāties, sākties (par laiku, laikposmu).
Resoru arhīvi Iestāžu arhīvi, kuros glabājas attiecīgā uzņēmuma vai viena resora iestāžu grupas dokumentālie materiāli.
korpuss Iestāžu kopums, kurām ir vienas un tās pašas (parasti likumdošanas) funkcijas.
izglītība Iestāžu un pasākumu kopums bērnu, jaunatnes un pieaugušo mācīšanai un audzināšanai. Izglītošana, mācīšana, izglītošanās.
aparāts Iestāžu, uzņēmumu kopums, kas apkalpo kādu pārvaldes vai saimniecības nozari.
iekalt Iestiprināt izkaltā robā, caurumā (piemēram, siju).
ieveidot Iestrādāt (priekšmetā, materiālā).
ielobīt Iestrādāt ar lobītāju (augsnē).
iesprūst Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
aizspriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā). Iespriesties (parasti rīklē).
iespriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā). Iestrēgt (parasti rīklē).
garīdzniecība Iesvētīto reliģiskā kulta kalpotāju kopums. Īpaša garīgā kārta hierarhiskās baznīcās.
garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs. Arī mācītājs.
iešķēlums Iešķeltā vieta.
uzpolsterēt Iešūt (apģērbā, tā daļā) polsteri.
Samaksāt ar (savu) dzīvību Iet bojā (savas rīcības rezultātā).
brukt Iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī (par celtnēm).
meimurot Iet grīļīgā gaitā, streipuļojot.
soļot Iet ierindā noteiktā ritmā.
Iet soļos (arī soļiem) Iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
Iet pēc azimuta Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet aiz arkla Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet pēc azimuta Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet soļiem (arī soļos) Iet samērā lēnā gaitā (parasti par zirgu).
Vilkt kājas Iet šļūcošā gaitā.
šļūkāt Iet šļūcošā gaitā. Šļūkt (2).
iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
maršēt Iet vienmērīgā, noteiktā ritmā. Arī iet, staigāt.
mērīt Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu). Mērīt (2).
maisīties Iet, braukt (tālu, pa dažādām vietām).
plāt Iet, doties (uz noteiktu vietu, noteiktā virzienā u. tml.).
zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem.
tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem).
lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem).
velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
pārslēgs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai. Ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā.
pārslēdzējs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai. Ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā. Pārslēgs.
statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
ieminēties Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.). Arī iejautāties.
reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju (kapitālistiskajās valstīs).
lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne.
lejastece Ietekai tuvākā (upes) daļa. Beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne. Lejtece.
pēcietekme Ietekme, kas sākas, pastāv pēc kādas iedarbības, kāda faktora izbeigšanās.
balss Ietekme, ko rada kāda parādība, psihisks stāvoklis.
iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas.
apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres. Dot praktisku pieredzi.
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības.
vest Ietekmēt (kādu, ko) tā, ka (tam) rodas vērstība (piemēram, darboties, attīstīties, sasniegt kādu mērķi). Panākt, būt par cēloni, ka (kas) attīstās, īstenojas, pārveidojas līdz kādai pakāpei, kādam stāvoklim.
turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādam) pozitīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to (piemēram, par izteikumu, tekstu).
Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas), parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
mācīt Ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības.
Spiest pie zemes Ietekmēt (kādu) tā, ka tas, parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī.
skart Ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
karalis Ietekmīga persona (piemēram, kādā nozarē). Izcila personība (piemēram, kādā specialitātē).
dūzis Ietekmīga, augsta persona (kādā nozarē), arī augsta amatpersona, slavena, nozīmīga persona (piemēram, mākslā, sportā).
pārtērpt Ietērpt Citā tērpā.
pārtērpties Ietērpties citā tērpā.
vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
ievietoties Ietilpt, saiet (kādā vietā, telpā).
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
nest Ietvert (sevī) kā organisku sastāvdaļu.
saturēt Ietvert sevī, savā sastāvā.
un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu.
tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu.
preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā. Tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
uzlādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko enerģiju.
pielādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko lādiņa. Uzlādēt.
pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
iešļircināt Ievadīt (piemēram, ar dzeloni šķidrumu koduma, dūruma vietā) - par dzīvniekiem.
Izlīdzināt kursu Ievadīt transportlīdzekli paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
Izlīdzināt kursu Ievadīt, piemēram, lidaparātu, kuģi, paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju. Padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
iekaukties Ievaimanāties spalgā, stieptā balsī.
sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
izlūkot Ievākt ziņas (piemēram, par pretinieku, apvidu, kaujas darbības rajona iedzīvotājiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem).
ievadāties Ievākties, iekravāties (jaunā dzīvesvietā).
ielasīt Ieveidot rotājumu, ielokot pavedienu audumā.
apakšnams Ievēlējamā palāta Anglijas parlamentā. Pārstāvju palāta.
apakšpalāta Ievēlējamā palāta divpalātu parlamentā.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
Biedru tiesa Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs).
ģenerālsekretārs Ievēlēts vai iecelts galvenais kārtējā darba vadītājs (kādā organizācijā, apvienībā, iestādē).
saaugt Ievērojami palielināties kādā vietā, vidē (par parādībām dabā).
sabojāt Ievērojami pasliktināt (piemēram, attiecības, psihisku stāvokli).
sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu.
leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums. Tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus).
iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
ieraudzīt Ievērot, uztvert (psihisku stāvokli, rakstura, personības īpašības).
introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu).
importēt Ievest (preces, kapitālu) no ārzemēm.
ievazāt Ievest līdz ar sevi vai līdz ar ko citu (kur, piemēram, infekcijas slimību ierosinātājus).
kibernetizēt Ieviest kibernētiskas ierīces (piemēram, uzņēmumā, tā daļā).
nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību. Rezultāts --> ieslodzīt (2).
iemest Ievietot (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
iespīlēt Ievietot (mazā, šaurā vietā).
sēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aplokā) tā, ka netiek laukā.
dot Ievietot (piemēram, kādā tekstā).
hospitalizēt Ievietot (slimnieku) stacionārā ārstniecības iestādē.
iesprostot Ievietot (sprostā, iežogojumā u. tml.) tā, ka netiek laukā.
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu. Ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
ielikt Ievietot (tekstu, attēlu, materiālu par ko, parasti laikrakstā, žurnālā).
ieguldīt Ievietot horizontāli (kur iekšā priekšmetu).
ieslāņot Ievietot kārtām, slāņiem (kur iekšā).
iepaust Ievietot, iekļaut (kādā tekstā).
iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus). Ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus. Ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iedziļināt Ievietot, izveidot noteiktā dziļumā (parasti celtni, tās daļas).
ieslieties Ievietoties stāvus (kur iekšā) - par cilvēku.
saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā. Ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
ielaist Ievirzīt (piemēram, izcilni iedobumā) tā, ka cieši iekļaujas.
iegremdēt Ievirzīt (piemēram, smiltīs, graudos) tā, ka (tie) apklāj.
iegremdēt Ievirzīt dziļumā uz leju tā, ka nav redzams. Ievietot, izbūvēt dziļumā (zem kā).
Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu).
Iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu. pasākumu).
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
iestrēgt Ievirzīties (kur iekšā) un nevirzīties tālāk, neizvirzīties cauri (piemēram, par izšautu lodi).
iegrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam.
nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam. Kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
ieplakt Ievirzīties uz iekšu (parasti par seju, tās daļām).
gars Iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.). Arī ievirze.
ievilkt Iezīmēt (ģeometrisku figūru kādā citā ģeometriskā figūrā).
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot. Vulkanīts.
dolomītmerģelis Iezis, kas sastāv no dolomīta (2) un māla maisījuma.
ģipšakmens Iezis, kas sastāv no minerāla ģipša, bieži ar dažādiem piemaisījumiem.
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli.
Bioloģiskā (arī organiskā) dēdēšana Iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā.
plagioklazi Iežu veidotāji minerāli - nātrija un kalcija laukšpati.
proza Ikdienišķu, parastu apstākļu kopums. Arī ikdienība.
paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
Bēgļu gaitas Ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
sagulēt Ilgāku laiku atrasties guļus tā, ka nonāk (kādā stāvoklī), rodas (kāds stāvoklis).
izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
izdienēties Ilgāku laiku dienēt (aktīvajā karadienestā).
izdienēties Ilgāku laiku dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
izdraudzēties Ilgāku laiku draudzēties un pārstāt draudzēties.
izgulēties Ilgāku laiku gulēt (kur) miegā. Ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
sagulēties Ilgāku laiku gulēt tā, ka kļūst gurdens, apātisks u. tml.
nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvokli, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
iesēdēt Ilgāku laiku izmantot sēdēšanai. Ilgāku, laiku sēdēt (kādā vietā ko darot).
izkarsēties Ilgāku laiku karsēties, tā ka kļūst ļoti karsti.
nomākt Ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
izmīlēties Ilgāku laiku mīlēt vienam otru un pārstāt mīlēt.
pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā (par psihisku stāvokli).
nomākt Ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
atstāt Ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu).
pavadīt Ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu.
iesakņoties Ilgāku laiku palikt kādā (dzīves vai darba) vietā un pierast pie tās.
spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem. Arī mākt (2).
spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli. Arī mākt (1).
mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
nosēdēt Ilgāku laiku sēžot vienā un tai pašā stāvoklī, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa. Bieži mainīt uzturēšanās vietu.
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru).
uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī. Ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim).
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos. Ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī. Ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim).
sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu). Ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
noslimoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās).
nostāstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāstīt.
nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam).
novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā). Novārtīties (2).
novāļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā).
novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā). Novalstīties (1).
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim).
nomaisīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā).
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
izjautāties Ilgāku laiku, daudz jautāt.
izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot (karā, bruņotā cīņā).
izmētāties Ilgāku laiku, daudz mētāties.
sasmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt. Ilgāku laiku, daudz smēķēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
nospēlēt Ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti.
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā).
izmeloties Ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus.
izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties. Izmētāties (1).
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sabraukties Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt. Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to). Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri, skriet. Ilgāku laiku, parasti ātri, skriet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
nēsāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus).
valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā). Ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt. Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
nocepināties Ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
saieties Ilgāku, laiku, parasti ātri, iet. Ilgāku laiku, parasti ātri, iet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
nostalģija Ilgas pēc kā pagājuša, parasti idealizēta. Vēlēšanās atgriezties, parasti idealizētā, pagātnē.
klimats Ilggadējs laika apstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
Dabas kalendārs Ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos.
sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām). Sastāvēties.
atgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
izgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
čūlot Ilgi nedzīt. Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
gulšņāt Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī.
dots Ilglaicīgs (ložmetēju, artilērijas) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujā.
pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties per ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
Pasīvā (arī piespiedu) smēķēšana Ilgstoša uzturēšanās piesmēķētā telpā.
izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu). Izdomāt (1).
iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
nīkuļot Ilgstoši būt atstātam bez gādības. Ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
nīkt Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma. Ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem. Būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, virs kā virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
grauzties Ilgstoši pastāvot, nomākt (parasti par psihisku stāvokli).
grauzt Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).
maisīties Ilgstoši uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās).
piekopt Ilgstoši, pastāvīgi veikt, izpildīt (piemēram, reliģiskus rituālus).
tonuss Ilgstošs nervu centru ierosas stāvoklis vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.
vējavas Ilgstošs vējš. Laikapstākļi, kad ir ilgstošs vējš.
pieturēties Ilgt, turpināties (par stāvokli, apstākļiem).
bilde Ilustratīvs attēls (parasti bērnu grāmatā). Ilustrācija.
kantisms Imanuela Kanta filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni.
metropole Imperiālistiska valsts, kas ir iekarojusi un pakļāvusi savai ekspluatācijai citu tautu teritorijas un attieksmē pret tām ir augstākā vara.
marīnisms Imperiālistiskas valsts militāra politika, kuras mērķis ir panākt hegemoniju uz jūras.
Psiholoģiskais karš Imperiālistisko valstu pasākumu sistēma, kas vērsta pret citām valstīm ar mērķi iedragāt to iedzīvotāju morāli politisko un psihisko noskaņojumu.
koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
impresionists Impresionisma pārstāvis.
Pasīvā imunitāte Imunitāte, ko organisms iegūst pēc antivielas ievadīšanas.
Aktīvā imunitāte Imunitāte, ko rada pats organisms.
bajadera Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās.
Asaru gāze Indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu.
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
padille Indīgs čemurziežu dzimtas augs, kam ir dobs, zarains stumbrs, divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas un kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši.
skolopendra Indīgs, līdz 30 centimetriem garš daudzkāju klases dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
indieši Indijas republikas pamatiedzīvotāji.
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām. Katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
Puķu valoda Indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
Zemnieku saimniecība Individuāla lauksaimniecības produkcijas ražotāja saimniecība, kas balstās uz ražošanas līdzekļu individuālo īpašumu.
vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
kotedža Individuāla vienstāva vai divstāvu dzīvojamā māja, kuras otro stāvu parasti veido mansards.
šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
Darba sabiedriskošana Individuāli nošķirto ražotāju darba pārvēršana sabiedrības darbā.
indonēzieši Indonēzijas republikas pamatiedzīvotāji.
henrijs Induktivitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
reaktors Induktivitātes spole īsslēguma strāvas ierobežošanai un vajadzīgā sprieguma kvalitātes nodrošināšanai elektriskajos tīklos.
drosele Induktivitātes spole, kuru ieslēdz maiņstrāvas elektriskajā ķēdē, lai ar to regulētu vai ierobežotu strāvas lielumu.
pilieninfekcija Infekcija, ko iztaisa (parasti) siekalas, kurās ir slimības izraisītāji.
endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
bacilis Infekcijas slimības izraisītājs.
ķīmijterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību izraisītājiem. Ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
materiāls Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā. Materiāls [1] (2).
komanda Informācija, kas kādā laikposmā nosaka skaitļotāja darbības gaitu.
papildinformācija Informācija, ko iegūst, sniedz, kas pastāv papildus sākotnējai, jau esošajai informācijai.
komunikators Informācijas izplatītājs.
radio Informācijas raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana. Attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
Atgriezeniskā saite Informācijas saite, kura savieno sistēmas izeju ar ieeju un pa kuru sistēma saņem signālus par savas darbības rezultātiem.
Atgriezeniskā saite Informācijas saite, kura savieno sistēmas izeju ar ieeju un pa kuru sistēma saņem signālus par savas darbības rezultātiem.
dokumentālistika Informātikas nozare, kas pētī dokumentālo informāciju.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
rādītājs Informatīvs saraksts (piemēram, grāmatā, rakstā).
heksahlorāns Insekticīds - gaiša, kristāliska viela.
virspavēlniecība Institūcija (orgāns), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri, parasti fantāzija par skaņdarba galvenajām tēmām).
orķestrācija Instrumentācija (3).
trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti.
mūzika Instrumentāla skaņdarba atskaņojums, skanējums.
programma Instrumentāla skaņdarba satura izklāsts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai darba nosaukumā.
priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu. Plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas). Arī ievads.
instrumentālists Instrumentālisma piekritējs.
postlūdija Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma. Pēcspēle.
pēcspēle Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma. Postlūdija.
oktets Instrumentāls skaņdarbs astoņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs astoņām balsīm. Ansamblis, kura sastāva ir astoņi izpildītāji.
kvartets Instrumentāls skaņdarbs četriem instrumentiem, vokāls skaņdarbs četrām balsīm. Ansamblis, kura sastāvā ir četri izpildītāji.
nonets Instrumentāls skaņdarbs deviņiem instrumentiem. Ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji.
kvintets Instrumentāls skaņdarbs pieciem instrumentiem, vokāls skaņdarbs piecām balsīm. Ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
septets Instrumentāls skaņdarbs septiņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs septiņām balsīm. Ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
sekstets Instrumentāls skaņdarbs sešiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs sešām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir seši izpildītāji.
tercets Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem, vokāls skaņdarbs trim balsīm. Ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
trio Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem. Vokāls skaņdarbs trim balsīm. Ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
čakona Instrumentāls skaņdarbs, kas radies no senas spāņu dejas ar tādu pašu nosaukumu.
sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
barkarola Instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
programmatisms Instrumentālu skaņdarbu veidojums ar noteiktu vārdos izteiktu programmu, kas atsedz to saturu.
kamermūzika Instrumentālu vai vokālu skaņdarbu kopums nelielam izpildītāju sastāvam.
kamertonis Instruments - divi vienā galā savienoti metāla stieņi, kuru brīvie gali vibrējot rada nemainīga augstuma skaņu.
Optisks instruments (arī aparāts) Instruments (aparāts), kurā ir optiska sistēma (piemēram, mikroskops, tālskatis, projekcijas aparāts).
pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
busole Instruments ar magnēta adatu virziena noteikšanai horizontālā plāksnē.
laga Instruments kuģa nobrauktā attāluma vai kuģa ātruma noteikšanai.
teleskops Instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu iegūšanai, izmantojot šo objektu elektromagnētisko starojumu.
caurumsitis Instruments nelielu caurumu izveidošanai (piemēram, metālā, ādā).
adata Instrumentu, mehānismu daļas (bultas, rādītāji u. tml.), kam ir adatveida forma.
starpintegrālis Integrālis, kam ir palīgfunkcija integrēšanas gaitā.
intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors).
rigiditāte Intelektuāls, emocionāls, arī motivācijas inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
piesātinājums Intensitāte (parasti jūtām).
uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.). Arī uzplūdums (2).
atplūdi Intensitātes mazināšanās (jūtām).
sprostuguns Intensīva apšaude (noteiktā joslā), kas kavē pretinieka pārvietošanos.
Piekliegt pilnas ausis Intensīvi (skaļi) runājot, censties iestāstīt.
Piekliegt pilnas ausis Intensīvi (skaļi) stāstīt.
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki. Intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām). Būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
piepūlēt Intensīvi nodarbināt (ķermeņa daļās), parasti tā, ka (tās) nogurst.
palot Intensīvi norisēt, arī izpausties (par psihisku procesu, stāvokli).
saairēties Intensīvi, arī ilgāku laiku airēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku airēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
saarties Intensīvi, arī ilgāku laiku art. Intensīvi, arī ilgāku laiku art tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sadejoties Intensīvi, arī ilgāku laiku dejot. Intensīvi, arī ilgāku laiku dejot tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties. Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt. Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās.
sadraiskuļoties Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties. Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
sairties Intensīvi, arī ilgāku laiku irt. Intensīvi, arī ilgāku laiku irt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī). Saairēties.
sasapņoties Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt. Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
sapūlēties Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku stāvokli, arī saslimt.
saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko). Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko). Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
sastrādāties Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt. Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
sadauzīties Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
mokas Intensīvs, ilgstošs psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar nespēju sasniegt kādus mērķus, novērst kādus apstākļus.
reklāma Interesantā, saistošā formā sniegta informācija ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml. Teksts, attēls, kinofilma, radioraidījums, televīzijas raidījums u. tml., kas satur šādu informāciju.
decima Intervāls, kura virsotne ir desmitā pakāpe attiecībā pret pamatni.
kamerspēle Intīma rakstura uzvedums ar nelielu tēlotāju sastāvu. Aktieru intīma rakstura tēlojums, kas atklāj varoņa psihi.
Pēc izjūtas Intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
mantzinis Inventāra pārzinis.
inventarizācija Inventāra, arī īpašumu, prasību, saistību reģistrēšana, attiecīga sarakstu sastādīšana. Pārbaude un reģistrēšana.
kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos.
bortinženieris Inženieris - apkalpes loceklis (parasti lidaparātā).
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
Bioloģiskie cimdi Īpaša aizsargviela, ko uzziež rokām, lai pasargātu tās darbā no kaitīgu vielu iedarbības.
ielīme Īpaša ielīmēta lapa (grāmatā, žurnālā).
pudlingot Īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi.
munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā).
livreja Īpaša piegriezuma, parasti ar tresēm rotāts, formas tērps (piemēram, sulaiņiem).
lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas.
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot).
Jautājuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
Vaļu medību kuģis Īpašas konstrukcijas kuģis, kas aprīkots ar speciālām iekārtām vaļu medībām.
matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai.
ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
lasītava Īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, klubā u. tml.), kurā apmeklētāji lasa.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizē izglītojošus, audzinošus u. tml. pasākumus.
Sarkanais stūrītis Īpaši iekārtota telpa (piemēram, iestādē, uzņēmumā, kopmītnē), kurā organizēja izglītojošus, audzinošus u.tml. pasākumus.
lecambedre Īpaši iekārtota vieta, kur pēc lēciena piezemējas tāllēcējs, trīssoļlēcējs.
lasāmzāle Īpaši iekārtota zāle (piemēram, bibliotēkā, muzejā), kurā apmeklētāji lasa.
terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti paceļas, nolaižas, stāv.
izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā).
pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem.
nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, darba rezultāts un tā atzinīgs novērtējums.
Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda; godasardze.
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Goda sardze.
Goda sardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam). Attiecīgā ierinda. Godasardze.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautas skaitīšana.
Tautas skaitīšana Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli). Tautskaite.
Novelkamā bildīte Īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai. Arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus. Arī saistāmība (2).
lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
nezūdamība Īpašību kopums (matērijai), kuras padara (ko) neiznīcināmu un saglabā (tā) kvantitāti pārvēršanās procesos.
saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
tulkojamība Īpašību kopums (piemēram, tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu. Šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
šeikers Īpašs cilindrveida trauks, kurā, to kustinot, gatavo dzērienu no dažādām sastāvdaļām.
Hipnotiskais miegs Īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
ātrruna Īpašs runāšanas, deklamēšanas veids paātrinātā tempā (teātra mākslā).
eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji. Arī žargons.
privātīpašums Īpašums, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai un kam (parasti kapitālistiskajā iekārtā) ir ekspluatatorisks raksturs
pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
piesitiens Īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums.
krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam).
palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, psihiskam stāvoklim).
Ir (arī kļūst, metas, retāk tiek) ap dūšu Ir (rodas) noteikts garastāvoklis.
Kārts šūpulis (kādam) Ir piedzimis (kādā vietā, laikā).
Kārts šūpulis (kādam) Ir piedzimis (kādā vietā, laikā).
Tas pats dievs (ir) Ir tāpat (kā kas cits), nav nemaz labāk.
iracionālisms Iracionalitāte (1).
irāņi Irānas iedzīvotāji.
grants Irdens drupu nogulumu iezis, kas sastāv no dažādu iežu graudiem.
regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām. Augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.). Irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Irt nelielu attālumu, neilgu laiku paairēt (1).
noirt Irot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt. Noairēt (2).
aizirties Iroties attālināties. _imperf._ Irties prom.
Puspasaules apskriet Īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās.
nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai).
novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums. Šī stāsta paveida daiļdarbs.
radioatbalss Īsajos radioviļņos atkārtoti uztverts radiosignāls uztveršanas punktā.
Spēka plecs Īsākais attālums no kā centra līdz spēka darbības taisnei.
iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu (parasti pēkšņi).
sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu. Pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
noprasīt Īsi, parasti stingri, pajautāt.
korners Īslaicīga kapitālistu vienošanās, lai spekulētu, uzpērkot preču krājumus un paaugstinot cenu.
tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā. Apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
Nebūt savā sejā Īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
muedzins Islama kulta kalpotājs, kas aicina uz lūgšanu.
mulla Islama kulta kalpotājs.
šariats Islama tiesisko, sadzīves un reliģisko normu kopums, kam pamatā ir korānā iekļautie likumi.
biļetens Īss (oficiāls) ziņojums (parasti par kādu svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumu).
puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk. Puskažociņš.
puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk. Puskažoks.
katķisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katehisms.
katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā. Katķisms.
moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
parabola Īss, pamācošs stāstījums (parasti alegorijā), kura morāle izteikta ar kādu uzskatāmu, analoģisku piemēru.
fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
bagatelle Īss, rotaļīgs, parasti viegli izpildāms instrumentāls skaņdarbs (parasti klavierēm).
anekdote Īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.
augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā).
vidusistaba Istaba, kas atrodas celtnes, tās daļas vidū, arī starp citām istabām.
priekšistaba Istaba, kas atrodas priekšā citām istabām. Priekšējā istaba.
dibenistaba Istaba, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), istaba, kas atrodas aiz kādas citas.
reālība Īstenība. Realitāte.
izdomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, stāstījums.
teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekli. Teatralitāte (1).
analīze Īstenības izziņas paņēmiens - (parādības, objekta) sadalīšana sastāvdaļās loģiskās abstrakcijas ceļā.
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tm.) attiecības (ar kādu valsti). Aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.). Īstenot atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.) kādā tā nākamajā posmā.
risēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Risināties (1), ritēt (3).
ritēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Risināties (1).
risināties Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Ritēt (3).
bonas Īstermiņa saistību raksti, kas dod tiesību saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
oriģināls Īsts, pirmreizējs dokuments (pretstatā norakstam).
noklabināt Īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
noblāvot Īsu brīdi blāvot un pārstāt blāvot.
noblāzmot Īsu brīdi blāzmot un pārstāt blāzmot.
nobrāzmot Īsu brīdi blāzmot un pārstāt brāzmot.
nobubināt Īsu brīdi bubināt un pārstāt bubināt (par zirgu).
nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi. Īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
nocilāties Īsu brīdi cilāties un pārstāt cilāties.
nočakstināt Īsu brīdi čakstināt un pārstāt čakstināt (parasti par putniem).
nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pārstāt čirkstināt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
nočivināt Īsu brīdi čivināt un pārstāt čivināt (par putniem).
nodipēt Īsu brīdi dipēt un pārstāt dipēt.
nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt. Notrīcēt.
noducināt Īsu brīdi ducināt un pārstāt ducināt.
nodzirksteļot Īsu brīdi dzirksteļot un pārstāt dzirksteļot.
noerroties Īsu brīdi erroties un pārstāt erroties.
nogāgināt Īsu brīdi gāgināt un pārstāt gāgināt.
nogāzelēties Īsu brīdi gāzelēties un pārstāt gāzelēties.
nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piemēram, par dūmiem, smiltīm).
nogrīļoties Īsu brīdi grīļoties un pārstāt grīļoties.
noguldzināt Īsu brīdi guldzināt un pārstāt guldzināt.
nobrāzmot Īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties.
noņerkstēt Īsu brīdi kaprīzi raudāt un pārstāt raudāt.
nokladzināt Īsu brīdi kladzināt, un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
nokratīties Īsu brīdi kratīties un pārstāt kratīties.
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par dūmiem).
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm). Noputēt (2).
nokustēties Īsu brīdi kustēties un pārstāt kustēties.
nokvakšķināt Īsu brīdi kvakšķināt un pārstāt kvakšķināt.
nolaistīties Īsu brīdi laistīties un pārstāt laistīties.
nolāsmot Īsu brīdi lāsmot un pārstāt lāsmot.
nolāsot Īsu brīdi lāsot [2] un pārstāt lāsot. Nolāsmot.
nolīgoties Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties.
nolīgot Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties. Nolīgoties [1] (1).
nolocīties Īsu brīdi locīties un pārstāt locīties.
noluncināt Īsu brīdi luncināt un pārstāt luncināt.
noluncināties Īsu brīdi luncināties un pārstāt luncināties.
noļodzīties Īsu brīdi ļodzīties un pārstāt, ļodzīties.
nomargot Īsu bridi margot un pārstāt margot (par gaismas avotu, gaismu).
nominstināties Īsu brīdi minstināties un pārstāt minstināties.
nomirdzēt Īsu brīdi mirdzēt un pārstāt mirdzēt.
nomirdzināties Īsu brīdi mirdzināties un pārstāt mirdzināties.
nomirgot Īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot.
nomutuļot Īsu brīdi mutuļot un pārstāt mutuļot.
noņirbēt Īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt.
nopēkšķināt Īsu brīdi pēkšķināt un pārstāt pēkšķināt.
noplandēt Īsu brīdi plandēt un pārstāt plandēt. Noplandīt (2).
noplandēties Īsu brīdi plandēties un pārstāt plandēties. Noplandīties.
noplandīt Īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt (1).
noplandīties Īsu brīdi plandīties un pārstāt plandīties.
noplandīt Īsu brīdi planēt un pārstāt plandīt (2).
noplīvot Īsu brīdi plīvot un pārstāt plīvot.
nopukoties Īsu brīdi pukoties un pārstāt pukoties.
noputēt Īsu brīdi putēt un pārstāt putēt.
noklidzināt Īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
noraustīties Īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties.
norēgoties Īsu bridi rēgoties un pārstāt rēgoties.
nosāpēties Īsu brīdi sāpēt un pārstāt sāpēt. Nosāpēt (2).
nosāpēt Īsu brīdi sāpēt un pārstāt sāpēt. Nosāpēties.
nosirdīties Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties.
nosmaidīt Īsu brīdi smaidīt un pārstāt smaidīt.
nosmelgt Īsu brīdi smelgt un pārstāt smelgt.
nosmīkņāt Īsu brīdi smīkņāt un pārstāt smīkņāt.
nosmīnēt Īsu brīdi smīnēt un pārstāt smīnēt.
pazibēt Īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām.
uzliesmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzplaiksnīties Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzzibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzblāzmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzdzirkstīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzmirdzēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzstarot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
nozibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) - par psihisku stāvokli.
nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
nospīguļot Īsu brīdi spīguļot un pārstāt spīguļot.
nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstēt (1).
nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstīt (1).
nospulgot Īsu brīdi spulgot un pārstāt spulgot.
nospurgt Īsu brīdi spurgt un pārstāt spurgt (parasti par putniem, to spārniem).
nostarot Īsu brīdi starot un pārstāt starot.
nosūkstīties Īsu brīdi sūkstīties un pārstāt sūkstīties.
nosūroties Īsu brīdi sūroties un pārstāt sūroties.
nosūrstēt Īsu brīdi sūrstēt un pārstāt sūrstēt.
nošausmināties Īsu brīdi šausmināties un pārstāt šausmināties.
nošņukstēt Īsu brīdi šņukstēt un pārstāt šņukstēt.
pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
notrīcēt Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt.
notrīcināt Īsu brīdi trīcināt un pārstāt trīcināt.
notrīsēt Īsu brīdi trīsēt un pārstāt trīsēt.
novaibstīt Īsu brīdi vaibstīt un pārstāt vaibstīt.
novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
novaimanāties Īsu brīdi vaimanāt un pārstāt vaimanāt.
novalstīties Īsu brīdi valstīties un pārstāt valstīties. Nozvalstīties.
novārstīties Īsu brīdi vārstīties un pārstāt vārstīties.
novērpties Īsu brīdi vērpties, virpuļot un pārstāt vērpties, virpuļot.
novēsmot Īsu brīdi vēsmot un pārstāt vēsmot (piemēram, par gaisa plūsmu, smaržu).
novibrēt Īsu brīdi vibrēt un pārstāt vibrēt.
novīdēt Īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt.
novidžināt Īsu brīdi vidžināt un pārstāt vidžināt.
noviebties Īsu brīdi viebties un pārstāt viebties.
novējoties Īsu brīdi viegli kustēties gaisa plūsmā un pārstāt kustēties.
novilnīt Īsu brīdi vilnīt un pārstāt vilnīt.
noviļņot Īsu brīdi viļņot un pārstāt viļņot.
noviļņoties Īsu brīdi viļņoties un pārstāt viļņoties.
novīpsnāt Īsu brīdi vīpsnāt un pārstāt vīpsnāt.
novirināties Īsu brīdi virināties un pārstāt virināties.
novirmot Īsu brīdi virmot un pārstāt virmot.
novirpuļot Īsu brīdi virpuļot un pārstāt virpuļot.
nolocīties Īsu brīdi virzīties līkumojot un pārstāt virzīties.
nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
novizēt Īsu brīdi vizēt un pārstāt vizēt.
novizmot Īsu brīdi vizmot un pārstāt vizmot.
novizuļot Īsu brīdi vizuļot un pārstāt vizuļot.
nozaigot Īsu brīdi zaigot un pārstāt zaigot.
nozalgot Īsu brīdi zalgot un pārstāt zalgot.
nozibēt Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
pazibināt Īsu brīdi zibināt (gaismas avotu, arī ko tādu, kas atstaro gaismu).
pazibsnīt Īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu).
nozūdīties Īsu brīdi zūdīties un pārstāt zūdīties.
nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
nozvāroties Īsu brīdi zvāroties un pārstāt zvāroties.
nozvērot Īsu brīdi zvērot un pārstāt zvērot.
nozvīļot Īsu brīdi zvīļot un pārstāt zvīļot.
nožadzināt Īsu brīdi žadzināt un pārstāt žadzināt.
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par priekšmetiem).
nostreipuļot Īsu brīdi, streipuļot un pārstāt streipuļot.
nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
nemūžam It nekad, it nekādos apstākļos.
itāļi Itālieši.
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
ritornele Itāliešu tautas dzejas trīsrindu pants. Trīsrinde ar dažādiem metriem.
Masku komēdija Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un četri pastāvīgi tēli.
Masku teātris (arī komēdija) Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
Masku teātris (arī komēdija) Itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura lugām ir tradicionāls sižets, brīvi improvizēts teksts un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
madrigāls Itāliešu vienstrolas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
sindiks Itālijā - ievēlēts kopienas pašpārvaldes vadītājs.
karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu.
mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
pieaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
noaugt Izaugt, parasti labi, skaisti, tā, kā vajag (par augiem).
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
Izkārt mēli Izbāzt mēli ārā no mutes tā, ka tā nokarājas (parasti par suņiem).
Izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).
Izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).
izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu). Ataust.
salūzt Izbeigt eksistēt, izzust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
sairt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
pašķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
izirt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
pazust Izbeigt pastāvēt (par cilvēku, parasti etnisku, kopumu).
pazust Izbeigt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
pazust Izbeigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Izzust (3).
sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti). Izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
pazust Izbeigt pastāvēt, tikt likvidētam, novāktam (piemēram, par priekšmetiem).
izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
noslāpt Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
izirt Izbeigties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
nomirt Izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli).
pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
izjukt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
izkvēlot Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
sairt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli, uzskatiem).
izputēt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli). Nerealizēties (par cerībām, plāniem u. tml.).
izgaist Izbeigties, pāriet (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.).
nogrimt Izbeigties, pāriet (par psihisku stāvokli).
iziet Izbeigties, pāriet (parasti par fizisku stāvokli, par spējām).
izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pazust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
nozust Izbeigties, tikt pārvarētam (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
Pārvērsties (arī sadegt) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.). Izbraukt (noteiktā trasē). Izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
dangāt Izbraukt vai izmīdīt tā, ka rodas dangas (1).
sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
izkārtojums Izbūve, izveidojums noteiktā kārtībā, veidā.
iekārtot Izbūvēt (piemēram, ceļu), ierīkot (piemēram, dārzu). Uzstādīt (piemēram, aparatūru).
izkārtot Izbūvēt noteiktā kārtībā, noteiktā veidā.
Jaukts dzimums, arī jaukta izcelšanās Izcelšanās no ģimenes, kurā vecāki ir dažādu rasu, nāciju, tautību pārstāvji.
uzsvērt Izcelt (piemēram, domu, formas elementu runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti izceltā, akcentētā.
psiholoģizēt Izcelt, parasti pārmērīgi (kā) psihes analīzi, tās īpatnību nozīmi.
akcentēt Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu - rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
Parādīt (ko) no sliktās puses Izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
(Pa) rādīt (ko) no sliktās puses Izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
(Pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses Izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu). Būt tādam, kas rotā (ko).
uzsvars Izcēlums (piemēram, domai, formas elementam runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
emfāze Izcēlums, uzsvērums, akcentējums, arī emocionalitāte (parasti runā).
emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
Krāsu (arī otas) meistars Izcils gleznotājs.
Otas (arī krāsu) meistars Izcils gleznotājs.
skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.
augstums Izcils stāvoklis. Situācija, kurā rodas šāds stāvoklis.
leģenda Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to.
stiga Izcirsta josla mežā, kura atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no cita.
krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
izkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Izkrāsoties.
krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
puņķi Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
izvadīt Izdalīt (no organisma, tā daļām) - par orgāniem.
izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā.
strobēt Izdalīt (signālu, tā daļu) noteiktā laika intervālā vai noteiktā frekvenču joslā.
detektēt Izdalīt (zemfrekvences svārstības) no modulētām augstfrekvences svārstībām.
saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
medot Izdalīt nektāru (par augiem, ziediem).
atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem.
izstarot Izdalīt un izplatīt telpā (elementārdaļiņas).
macerēties Izdalīties (no augiem) šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra (par vielām).
izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
izvilkties Izdalīties šķīdinātājā (par vielu).
palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
čaukstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu).
čūkstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu). Čaukstēt.
iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē. Samaksāt daļu (no kādas summas).
masēt Izdarīt masāžu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
Skriet uz vietas Izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk. Iztapt, izpatikt.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā. Apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
Salaist grīstē Izdarīt tā, ka (kas) mežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika nekā paredzēts (kādam nolūkam).
Iegūt laiku Izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) ieņem noteiktu stāvokli.
likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) atrodas noteiktā stāvoklī.
izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi, vēlami apstākļi (ko darīt).
Apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
Kapitāla apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
Kopoti raksti Izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
izpētīt Izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
nopētīt Izdibināt, noskaidrot pēc ārējam pazīmēm, izpausmēm (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
mīts Izdomājums, nepatiess vēstījums, stāstījums (parasti par parādībām sabiedrībā).
pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņem īstā vārda vai uzvārda vietā.
leģenda Izdomāts, nepatiess stāsts (par ko), izdomājums, nepatiesība.
izlaist Izdot (3). Publicēt. Nodot (parasti iespied darbu) lasītāju rīcībā.
izlikt Izdot (naudu). Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
notērēt Izdot (visu naudu vai noteiktu tās daudzumu).
palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama. Negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
izklunkšķināt Izdzert tā, ka noklunkšķ.
izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
Jūras vārti Izeja no ostas atklātā jūrā.
Jūras vārti Izeja no ostas, upes atklātā jūrā, ieeja no atklātas jūras ostā, upē. Vieta, kur upe ietek jūrā.
papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai apstākļos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot, rezerves izeja.
koksne Izejviela, ko iegūst no nozāģētu koku stumbriem, retāk no zariem, saknēm.
stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem). Atskanēt šādam troksnim.
pūst Izelpā virzīt (gaisu kur, uz ko), arī. Izelpotā gaisa strāvu virzīt, pārvietot (ko)
Plaušu dzīvības tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
Plaušu dzīvības tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
Plaušu (dzīvības) tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
aust Izgatavot (audumu) aužamajos stāvos.
atliet Izgatavot (ko) no šķidras masas (piemēram, no izkausēta metāla), ielejot masu veidnē. Izliet.
piestrādāt Izgatavot (ko) tā, ka (tas) pēc novietojuma, formas atbilst (piemēram, citai detaļai, elementam).
pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (tekstu, attēlu) no (tā) oriģināla, arī kopijas.
piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
komercizglītība Izglītība, ko iegūst komercskolā, komercinstitūtā u. tml.
pašizglītība Izglītība, ko iegūst, mācoties patstāvīgi.
Klasiskā izglītība Izglītība, kuras pamatā ir sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras studijas.
superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs).
pašizglītošanās Izglītības iegūšana, mācoties patstāvīgi.
skoloties Izglītoties, mācīties, parasti mācību iestādē.
dekorācija Izgreznojums, izrotājums (piemēram, kādā vietā, telpā).
izdekorēt Izgreznot, izrotāt (parasti telpu, vietu).
appušķot Izgreznot, izrotāt.
izšņāpt Izgriezt (kur, piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
izļepatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
izsoļot Iziet, iznākt, parasti raitā, staltā gaitā.
tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu.
demontēt Izjaukt pa detaļām (ierīci, mašīnu u. tml.). Noņemt (mašīnu, ierīci u. tml.) no pamata, uzstādīšanas vietas.
ievākt Izjautājot iegūt (ziņas, datus).
intervēt Izjautāt (kādu) intervijā.
pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
pārjautāt Izjautāt (kādu).
izklaušināt Izjautāt.
izprasīt Izjautāt.
izprašņāt Izjautāt.
iztaujāt Izjautāt.
izvaicāt Izjautāt.
nojautāt Izjautāt.
nopratināt Izjautāt.
pārklaušināt Izjautāt.
pārklausīt Izjautāt.
izjautāties Izjautāties visiem taisnāko ceļu.
izklaušināties Izjautāties.
izprasīties Izjautāties.
izprašņāties Izjautāties.
iztaujāties Izjautāties.
izvaicāties Izjautāties.
paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu). Izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi). Izputēt (3).
izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu). Izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
ilgoties Izjust dziļu tieksmi, vēlēšanos būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko (parasti, izjūtot arī skumjas, grūtsirdību).
atvieglojums Izjūta, kas rodas pēc atbrīvošanās no negatīva psihiska stāvokļa.
neapmierinātība Izjūta, negatīvs pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepiepildītas tieksmes, vajadzības, vēlēšanās.
šalkas Izjūtas, ko izraisa psihisks stāvoklis.
Izspiest kā citronu Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki. Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki.
izcelties Izkāpt (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
izsautēties Izkarsēties (tvaikos, karstā ūdenī).
iegrozīties Izkārtot (ko) tā, lai izveidotos vēlamie apstākļi. Iekārtoties.
iedalīt Izkārtot (laiku), paredzot (tā) izlietojumu.
pārkārtot Izkārtot citādi (darbalaiku).
samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
izbrīvēt Izkārtot tā, ka nav aizņemts. Padarīt izmantojamu.
pārkārtoties Izkārtoties, sadalīties (darba veikšanai) citādi (piemēram, par darba kolektīvu).
iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā, parasti metālu).
apstāsts Izklāstījums, pārstāstījums.
apstāstīt Izklāstīt, pārstāstīt.
izzust Izkliedējoties kļūt nesaskatāmam, neuztveramam (piemēram, par dūmiem).
izklīst Izkliedēties (dažādos virzienos, pa dažādām vietām).
izķepuroties Izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
izkulties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa).
izmaukties Izkļūt, arī atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem).
asināt Izkopt, attīstīt (prātu, retāk dzirdi, redzi).
izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
attīstīts Izkopts (par prātu, spējām, jūtām u. tml.).
birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
Izlocīt kājas Izkustēties no miera stāvokļa.
Izlocīt kājas Izkustēties no miera stāvokļa.
Palocīt (arī izlocīt) kājas Izkustēties no miera stāvokļa. Paieties, paskrieties. Arī padejot.
izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa).
Pasaules brūte Izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja.
Pasaules brūtgāns Izlaidīgs vīrietis, mīlas dēku meklētājs.
lakūna Izlaidums tekstā, posms, kura trūkst tekstā.
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
atšifrēt Izlasīt (šifrētu tekstu) un noskaidrot (tā saturu).
sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā.
izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes) - par cilvēku.
bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis. Šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu. Sabojāt. Samaitāt.
noniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu. Izniekot.
izklāt Izlikt (3) (parasti ko horizontālu).
tēlot Izlikties (par ko). Izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko). Izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
Spēlēt augstu spēli Izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvokli, situācijā.
Spēlēt augstu spēli Izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā.
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas citā valstī.
rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
Iztaisīt no kāda lietas koku Izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
Iztaisīt no kāda lietaskoku Izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu, arī izmainīt kustību, stāvokli (kādā virzienā). Pavērst (ko pret ko, uz ko u. tml.).
pagriezt Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli (kādā virzienā). Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli tā, lai (tās) būtu vērstas (pret ko, uz ko u. tml.).
salūzt Izmainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
pagriezties Izmainīt ķermeņa stāvokli, parasti guļus.
pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā).
nogriezt Izmainīt virzienu (uz kādu pusi kam tādam, kas pārvietojas, parasti gaisā).
izgriezties Izmainīties (kā) - parasti par apstākļiem.
iegriezties Izmainīties (par sarunu, tās tematu).
pagriezties Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā). Izzust (2).
paškustība Izmaiņa, pārmaiņa iekšējas attīstības rezultātā.
pārtikt Izmantojot (ko) uzturam, barībai, dzīvot, eksistēt (no tā) - par cilvēkiem.
spiest Izmantojot, piemēram, savu spēku, varu, panākt, ka (kāds), parasti pret (tā) gribu, veic ko. Panākt, ka (kāds) ko dara saskaņā ar rīkotāja gribu.
ieguldīt Izmantot (kapitālu), lai iegūtu peļņu.
patērēt Izmantot (parasti vielu, enerģiju) dzīvības procesu uzturēšanai (par organismu, tā daļām).
parafrāzēt Izmantot (tēmu, parasti aizgūtu), risinot (to) fantāzijas veidā.
pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī pieblīvēt.
korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos. Uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
Apiet likumu ar līkumu Izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
Likt lietā Izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā.
Likt lietā Izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā.
špikot Izmantot špikeri zināšanu pārbaudes gaitā.
Lauka izmēģinājums Izmēģinājums (piemēram, augu ražīguma pārbaudei) apstākļos, kas tuvi ražošanas apstākļiem.
palpācija Izmeklēšana (parasti medicīniska), taustot cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu.
kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā.
palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to).
Izmeklēšanas tiesnesis Izmeklētājs.
Izmeklēšanas tiesnesis Izmeklētājs.
salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā.
izmest Izmērīt attālumu (piemēram, ar soļiem).
nominālizmērs Izmērs, kas ir atzīmēts uz attiecīgā priekšmeta vai kādā dokumentā.
nodilums Izmēru maiņa (priekšmetam) mehāniskās berzes procesā, zūdot (tā) virsmas materiālam.
Dzīt tīklus Izmest, izvietot tīklus (zvejas vietās).
lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
pamežģīt Izmežģīt tā, ka locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela.
izpēdot Izmīdīt, atstājot pēdu nospiedumus.
vairodži Izmirusi bezžokļaiņu grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ārējs kaula skelets, kas sastāv no plātnītēm vai vairogiem.
Bruņu zivis Izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem. Šīs klases zivis.
atrisinājums Iznākums, rezultāts (darbībai, konfliktam) literārā darba kompozīcijā.
gals Iznākums, rezultāts.
samalt Iznīcināt, parasti pilnīgi, bruņotā cīņā.
apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
plate Izņemama zobu protēze - plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.). Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
ekstirpēt Izņemt, izgriezt (orgānu, tā daļu).
karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai.
Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
Kara stāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai. Karastāvoklis.
ielenkt Izolēt (karaspēka grupējumu), lai (to) iznīcinātu vai saņemtu gūstā, izolēt (militām objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
bloķēt Izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai no pārējās valsts.
rezervāts Izolēta teritorija, uz kuru piespiedu kārtā pārceļ dzīvot pamatiedzīvotājus (piemēram, indiāņus Amerikā).
Iezīmētais atoms Izotops, kas ar savām fizikālajām īpašībām atšķiras no citiem tā paša ķīmiskā elementa izotopiem.
raksts Izpausme (psihiskam stāvoklim, rakstura, personības īpašībām, parasti sejā, skatienā).
balss Izpausme, ko parasti rada psihiski stāvokļi.
izsacīt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
izteikt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
pasacīt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
pateikt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām.
Pieskandināt visas malas (arī malu malas) Izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
Pieskandināt visas malas (arī malu malas) Izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās). Būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās). Būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm).
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā)- par mokošām, parasti slēptām, jūtām. Drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
atdzimt Izpausties (jaunā kvalitātē).
izskanēt Izpausties (mākslas darbā). Būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu).
spoguļoties Izpausties (parasti acīs, sejā) - par psihisku stāvokli.
vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām.
spīgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
spīguļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
mirgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
spulgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
vizmot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
vizuļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām. Iegult (2).
iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām. Iegulties (3).
atvizmot Izpausties (parasti sejā) - par jūtām.
atvizēt Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
atzaigot Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām.
vizmot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
vizuļot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
atēnoties Izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām
atspīdēt Izpausties (sejā) - par jūtām, pārdzīvojumiem.
raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli). Būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju).
dzirkstēt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
dzirkstīt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
nomainīt Izpausties, parādīties, norisēt (kā) cita, iepriekšējā vietā.
attēloties Izpausties, parasti sejā, vaibstos (par jūtām, domām).
izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
sniegums Izpildījums, veikums (parasti izpildītājmākslā).
ievērot Izpildīt (kādus nosacījumus), lai saglabātu (piemēram, noteiktus politiskos apstākļus).
intonēt Izpildīt (skaņdarbu) noteiktā intonācijā.
izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (nodarbību, pasākumu u. tml.).
debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes.
raidīt Izplatīt (informāciju, signālus u. tml.) - par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
Palaist tautā Izplatīt (informāciju), panākt, ka izplatās (informācija).
izklāt Izplatīt (kādā vietā, piemēram, gaismu).
raidīt Izplatīt (skaņu, gaismas signālus) - par iekārtām, ierīcēm.
Palaist tautā Izplatīt, panākt, ka izplatās (informācija).
pūst Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) - parasti par iekārtām, ierīcēm.
migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) - par augiem.
aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus). Pārņemt.
uzklīst Izplatīties (kādā vietā) - par ziņām, baumām u. tml.
pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu.
plūsmot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu.
pāriet Izplatīties citā teritorijā, cilvēku grupā u. tml.
pāriet Izplatīties citā vietā, vidē u. tml. (piemēram, par vielām, uguni).
noiet Izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām).
nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu.
saviesties Izplatīties vairākās, daudzās vietās (parasti par tumsu).
pārplūdināt Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - parasti par gaismu.
pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni).
pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni). Pārsviesties (3).
plīvot Izplatīties, parasti ar mainīgu intensitāti (par skaņu, gaismu).
spiesties Izplatīties, parasti citā telpā, vidē (par skaņu).
novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu).
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko). Iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) - par slimību.
segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt tādam, kas ir (kāda) rīcībā, izmantošanā. Tikt saņemtam (par ko nosūtītu).
aizvirzīties Izplesties noteiktā virziena (par mežiem, kalnājiem, ūdeņiem, ceļiem u. tml.). Aizstiepties.
caurums Izplīsums, pilnīgs izdilums (kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā).
prologs Izrādē - ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
demonstrēt Izrādīt (filmu), rādīt (tēlotājas mākslas darbu).
liekuļot Izrādīt (ko) neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
Krist (arī mesties) ap kaklu Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
Krist (arī mesties) ap kaklu Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
Mesties (arī krist) ap kaklu Izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
patikt Izraisīt (dzīvniekam) pozitīvu emocionālu stāvokli.
iegardināt Izraisīt (kādā) lielu vēlēšanos ēst, stāstot par ēdienu vai rādot to.
spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
spīlēt Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, sprieguma sajūtu (par fizioloģisku stāvokli).
izaicināt Izraisīt (norisi, stāvokli).
Pieliet sirdi (arī dvēseli) Izraisīt (parasti pozitīvu) psihisko stāvokli.
kvēlināt Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu). Rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
ieviest Izraisīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pamodināt Izraisīt (psihisku stāvokli), parasti no jauna, atmodināt (3).
ierosināt Izraisīt (psihisku stāvokli).
modināt Izraisīt (psihisku stāvokli).
(Ie)krist sirdī Izraisīt (psihisku stāvokli).
iedot Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
piešķirt Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
sniegt Izraisīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
iespert Izraisīt degšanu, radīt bojājumu (kādā priekšmetā) - par zibeni.
iedvesmot Izraisīt iedvesmu (1) (radoša darba darītājam).
krist Izraisīt jūtas. Rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
kairināt Izraisīt kāri (parasti par ēdienu, dzērienu, tā smaržu).
noskaidrot Izraisīt labu, mierīgu noskaņojumu, tā izpausmi. Apskaidrot (2).
pātagot Izraisīt mokošu, negatīvu psihisko stāvokli.
urbties Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
urdīt Izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem).
grauzt Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
smelgt Izraisīt nomācošu, samērā vāju emocionālu stāvokli. Būt nomācošam, samērā vājam (par psihisku stāvokli).
noskaņot Izraisīt noteiktu garastāvokli, noskaņu.
spiest Izraisīt palielināta sasprindzinājuma, smaguma sajūtu (organisma daļā) - parasti par fizioloģisku stāvokli.
Saviļņot sirdi Izraisīt patīkamas jūtas, patīkamu psihisku stāvokli.
sasildīt Izraisīt pozitīvu emocionālu stāvokli.
žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu. Būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli).
tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
tirpināt Izraisīt spēcīgu emocionālu stāvokli, satraukumu.
saviļņot Izraisīt spēcīgu emocionālu stāvokli.
Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
Kutināt pakrūti (arī sirdi) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
Kutināt sirdi (arī pakrūti) Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
uzkurināt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti).
uzkurt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā intensitāti).
uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu, fizioloģisku stāvokli (piemēram, par smaku, gaismu).
Pieliet sirdi (arī dvēseli) Izraisīt, parasti pozitīvu, psihisku stāvokli.
dot Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
dot Izraisīt, radīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
izpiņķēties Izraisīties (no tā, kas saista, apņem).
izpīties Izraisīties (no tā, kas saista, apņem).
ierasties Izraisīties (par jūtām, sajūtām).
Sirdī iesilt Izraisīties (par pozitīvu psihisku stāvokli).
iekustēties Izraisīties (par psihiskiem stāvokļiem).
ieviesties Izraisīties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
Iemesties sirdī Izraisīties (par psihisku stāvokli).
Iemesties (arī krist) sirdī Izraisīties (par psihisku stāvokli).
sanākt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
ielīt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
aizkvēloties Izraisīties (par spēcīgām jutām).
sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par pishisku vai fizioloģisku stāvokli).
sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzkrist Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
sanākt Izraisīties, izveidoties, rasties (kā) rezultātā (piemēram, par norisi, stāvokli).
saviļņoties Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
ienākt Izraisīties, rasties (kādos apstākļos, situācijā) - par psihiskiem stāvokļiem.
atdzīvoties Izraisīties, rasties atkal (par jūtām, īpašībām u. tml.).
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt citā vietā.
piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
izpudurot Izretināt (augus), atstājot puduros. Šādā veidā apstrādāt (piemēram, lauku).
pieretušēt Izretušēt (atsevišķās vietās).
izkomandēt Izrīkot (parasti kundziski, uzstājīgi).
Izgāzt podu (arī podus) Izrīkoties, izrunāties tā, kā nevajag, aplam, netaktiski.
izdzīvoties Izrotājāties (ar ko).
izmargot Izrotāt (ar izšuvumiem).
izmargot Izrotāt (ar kalumiem, zīmējumiem).
izgarnēt Izrotāt (ēdienus).
izlikt Izrotāt (izvietojot ko).
apmargot Izrotāt (visapkārt malu ar izšuvumu, mežģīni u. tml.).
izmadarot Izrotāt ar izšuvumiem. Izšūt (1).
nomeijot Izrotāt ar meijām. Apmeijot.
izmeijot Izrotāt ar meijām. Izrotāt ar koku zariem.
izrakstīt Izrotāt ar rakstiem, ornamentiem (piemēram, tos izšujot, izaužot, iekaļot).
izpušķot Izrotāt, izgreznot.
izgleznot Izrotāt, pārklājot viscaur ar gleznojumiem (piemēram, sienu).
mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža.
izpušķoties Izrotāties, izgreznoties.
nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku. Pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku.
nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
Izgāzt podu(s) Izrunāties tā, kā nevajag, aplam, netaktiski.
iet Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
kopā Izsaka darbības pilnīgumu, lielu intensitāti, arī pabeigtību.
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
Taisies, ka pazūdi! Izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
Taisies, ka pazūdi! Izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
inducēt Izsecināt vispārīgus atzinumus, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piemēram, kāda teikto).
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
Visā (savā) godībā Izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
Visā (savā) godībā Izskatā un stājā, kas (kādam) raksturīga.
ražens Izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, liels, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
izsviest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
atskaitīt Izslēgt (no mācību iestādes).
izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes). Atlaist (no darba). Padzīt (no kurienes).
špiks Izspiegotājs, ziņu pienesējs.
izskatīt Izspriest, apspriest (piemēram, kādu jautājumu).
personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar atsevišķa mākslinieka daiļradi kopumā vai ar kādu tās posmu.
kopizstāde Izstāde, kurā piedalās vairāki vai daudzi.
izpiķēt Izstādīt (dēstus).
eksponēt Izstādīt (ko) izstādē, muzejā.
Izmērīt tālus ceļus Izstaigāt tālus ceļus.
Izmērīt tālus ceļus Izstaigāt tālus ceļus.
sildīt Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai).
izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
Izsūdzēt grēkus Izstāstīt grēkus (grēksūdzē).
Sūdzēt grēkus Izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
Sūdzēt grēkus Izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
izklāstīt Izstāstīt, izskaidrot.
Izstāstīt ceļu Izstāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
Izstāstīt darbu Izstāstīt, kas jāstrādā, arī kā jāstrādā.
piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
nostiept Izstiepjot pāri, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
priekškars Izstrādājums (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles.
juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai).
paklājs Izstrādājums telpu grīdu un sienu apklāšanai (piemēram, lai izrotātu tās, slāpētu skaņas).
ietērps Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums (ķermeņa vai tā daļas) aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības. Arī apģērbs, tērps.
metālizstrādājums Izstrādājums, kas ir izgatavots no metāla. Metāla izstrādājums.
bimetāls Izstrādājums, kas veidots no divu dažādu metālu slāņiem.
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, metālkeramika.
metālkeramika Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, pulvermetalurģija.
fabricēt Izstrādāt (ko sliktā kvalitātē) lielā daudzumā.
asēt Izstrādāt, izgatavot asējumu. Apstrādāt metāla virsmu, lai iegūtu asējumu.
Izsūtāmais puika Izsūtāmais (2).
bojs Izsūtāmais zēns (kapitālistiskajās valstīs). Apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
pārlasīt Izšķirot (parasti dārzeņus, augļus) pēc kvalitātes, derīguma.
izlemt Izšķirt (piemēram, kādu jautājumu).
balsot Izšķirt kādu jautājumu ar to cilvēku balsu skaitu, kuri aizstāv vienādu viedokli.
pašķirties Izšķirties, attālinoties citam no cita.
krustdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens - sīku krustu veidošana. Izšuvuma raksts, ko veido šādi krusti. Atsevišķs krusts šai rakstā.
urbt Iztaisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli). Izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas). Izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
atstiept Iztaisnot, izsliet (augumu vai tā daļu), atbrīvojoties no kādas slodzes.
garš Iztaisnots (par ķermeni, tā daļām).
vistālēm Iztālēm.
leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā). Šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām.
tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
toņkārta Izteiksmes līdzekļu, arī pazīmju kopums (piemēram, kādā darbībā, tekstā).
formulēt Izteikt (domu, atzinumu, lēmumu, jautājumu).
nojautāt Izteikt (parasti stingru) jautājumu.
izjautāt Izteikt daudzus jautājumus (kādam), lai sīki uzzinātu ko.
pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
piedāvāt Izteikt kādam priekšlikumu strādāt (kādā vietā, darbā).
uzmest Izteikt rakstiski, uzrakstīt, parasti īsi, arī ātri, melnrakstā.
Pacelt balsi Izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
pārfrāzēt Izteikt, izpaust, attēlot citādiem vārdiem, līdzekļiem.
balss Izteiktais viedoklis, apspriežot kādu jautājumu. Skaitīšanas vienība balsošanā.
atbilde Izteikums (runā), ko izraisa jautājums, kāds cits izteikums, arī darbība.
vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu. Jautājums (1).
runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji.
selenīti Iztēlē radīti Mēness iedzīvotāji.
gars Iztēle, fantāzija.
iedoma Iztēle, fantāzija.
doma Iztēlē, fantāzijā.
ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu.
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
izmest Iztukšot (ko), metot (ko ārā no tā).
izsviest Iztukšot (ko), sviežot (ko ārā no tā). Izmest (2).
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
spīts Izturēšanās, rīcība, kura krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kuras mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu. Psihisks stāvoklis, kas izpaužas šādā izturēšanās, rīcības veidā.
maniere Izturēšanās, uzvedības, runas (pierasts, pastāvīgs) veids.
panest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par augiem, to daļām.
pārciest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
pārciest Izturēt nelabvēlīgos apstākļos (kādu laikposmu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos). Aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
pārciest Izturēt, pārvarēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
lidot Izturēties (pret kādu cilvēku) sevišķi laipni, uzmanīgi, lai iegūtu (tā) labvēlību, mīlestību.
pieiet Izturēties (pret kādu) tā, ka izraisa (tā) uzticību, atsaucību, atklātību.
posties Izturēties noteiktā veidā purns kādas darbības (par dzīvniekiem).
Nelikties traucēties Izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
pārbaudīt Izturēties tā, lai uztvertu (kā) stāvokli, pazīmes (par dzīvniekiem).
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
Meklēt (sev) galu Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
Meklēt (sev) galu (retāk nāvi, kapu) Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
Meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) Izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
Likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.
Likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.
Peldēt pa straumi Izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
Peldēt pa straumi Izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem.
liekuļot Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
Slēpt zem (arī aiz) maskas Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
Slēpt zem (arī aiz) maskas Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību.
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem mikroorganismiem.
Polārais suns Izturīgs un spēcīgs suns, kam ir raksturīgs biezs apmatojums un ko jūdz nartās.
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
dēt Izvadīt no organisma (attīstījušos olu) - par putniem, dažādiem rāpuļiem, gliemjiem, posmkājiem, tārpiem.
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju) Izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
izglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
konstrukcija Izveidojums darba rasējumā (mašīnai, tās elementam).
izgrebt Izveidot (bedri, iedobumu u. tml., parasti cietā zemē).
saskaņot Izveidot (kā vēlamo kopumu, sistēmu), apvienojot sastāvdaļas, elementus.
sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu. Apvienot (ko) komplektā.
ierīkot Izveidot (kādā vietā, piemēram, parku, sporta laukumu, ganības). Izbūvēt (piemēram, ceļu).
ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu). Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
sapost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznot, izrotāt (kādu).
izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
sakārtot Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
sakopot Izveidot (kādu veselumu) no atsevišķām sastāvdaļām.
paņemt Izveidot (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) izveidojas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
samontēt Izveidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), sagrupējot gatavas sastāvdaļas. Sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
sakonstruēt Izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai.
pielāgot Izveidot (ko) atbilstoši izmantošanas mērķim, apstākļiem.
paaugstināt Izveidot (ko) augstāk par parasto vietu.
savilkt Izveidot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) atrodas izstieptā stāvoklī.
paplatināt Izveidot (ko) platāku.
izlaist Izveidot (ko) tā, ka rodas palašinājums, pagarinājums (uz ārpusi, uz priekšu u.tml.).
sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība. Arī saskaņot (2).
sakrāt Izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas. Apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos. Arī uzaust.
izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu).
sacaurumot Izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā). Izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos).
uzdot Izveidot (piemēram, kā programmu), noteikt (kādas sistēmas) funkcijas, stāvokli u. tml.
izdot Izveidot (piemēram, periodisku izdevumu kādā iestādē) un izplatīt kolektīvā.
sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopuma), apvienojot kādus materiālus, dotumus. Uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
nodibināt Izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
pieaust Izveidot (tīklus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (ko) - par zirnekli.
uzriest Izveidot auduma pamatni (uz veltņa aužamajos stāvos).
pārveidot Izveidot citāda (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
pārveidot Izveidot citādu (tekstu, literāru sacerējumu, mākslas darbu u. tml.).
pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
iegūt Izveidot dzīves laikā (piemēram, fizioloģiskas īpašības) - par organismu, tā daļām.
ietaisīt Izveidot kādā vietā (piemēram, tīrumu, ceļu).
nostrīpot Izveidot līnijas, rievas (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā).
sakombinēt Izveidot noteiktā veselumā (no atsevišķām sastāvdaļām).
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
nopatot Izveidot pata stāvokli (šaha spēlē).
Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
Iegūt savu seju Izveidot raksturīgas, individuālas īpašības. Kļūt tādam, kam izveidojas raksturīgas, individuālas īpašības.
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
saposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu. Izgreznoties, izrotāties.
pārklāt Izveidot segumu (celtnei, tās daļai).
pārsegt Izveidot segumu (celtnei, tās daļai).
nostiprināties Izveidot sev drošu, valdošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
iekārtoties Izveidot sev vēlamo kārtību (kur), izvietojot savas mantas, - apgādāties ar dzīvei nepieciešamajām mantām un izvietot tās vēlamā kārtībā.
nolīst Izveidot šādu izcirtumu, (kādā vietā, platībā).
pārsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst pārāk izsmalcinātām prasībām. Izveidot pārāk niansēti, detalizēti.
izsmalcināt Izveidot tā, ka atbilst smalkām, niansētām prasībām. Izveidot detaļās, izveidot līdz pilnībai.
iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
piekonstruēt Izveidot un noteiktā veidā piestiprināt (pie kā, kam klāt).
Uzgriezt ūsas Izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
Uzgriezt ūsas Izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
padambēt Izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā (hidrotehniskas būves sastāvdaļu).
iztaisīt Izveidot, ierīkot (kādā vietā, piemēram, dārzu, ceļu).
pārnest Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā. Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā nekā parasts.
ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu). Iestiprināt (kur iekšā).
izslāņot Izveidot, izkārtot slāņos, kārtās.
iestudēt Izveidot, izkopt (piemēram, noteiktus žestus, stāju).
atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja).
pamest Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja). Atstāt (6).
iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā. Iekārtot (2).
iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
izkalt Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
nomainīt Izveidoties (citas sabiedrības parādības) vietā.
iegrozīties Izveidoties (kā) - par apstākļiem, dzīvi u.tml.
izkrist Izveidoties (kādā veselumā) un izdalīties (no tā).
iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim kādā vietā).
uzsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem u. tml.
izsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem.
pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
noklāt Izveidoties (uz visas ķermeņa virsmas vai tās lielākās daļas).
notikt Izveidoties kādiem apstākļiem, arī būt iespējamam.
sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
Iegriezties (biežāk ieiet, ievirzīties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
Ievirzīties (arī ieiet, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs Izveidoties noteiktā kārtībā.
iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
Ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) vecajās sliedēs Izveidoties tā, kā ir bijis līdz šim.
iegulties Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegult.
iegult Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām. Iegulties.
izbūvēties Izveidoties, izplesties (celtniecības gaitā).
iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
iegūt Izveidoties, pārveidoties (jaunā kvalitātē) - par parādībām sabiedrībā.
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā).
pārvēlēt Izvēlēt vēlreiz, no jauna (valsts vai sabiedriskā amatā).
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
uztrāpīt Izvēlēties, atrast (ko atbilstošu noteiktām prasībām, vēlamu).
noteikt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Nosacīt (3).
nosacīt Izvēlēties, pieņemt un paziņot par tādu, kas obligāti jāievēro, jāizpilda, arī par tādu, kam ir likuma spēks. Noteikt (3).
pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām). Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna.
evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
evakuēt Izvest (karaspēku) no ieņemtās teritorijas.
eksportēt Izvest (preces, kapitālu) uz ārzemēm.
reeksportēt Izvest no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
pievētīt Izvētīt (piemēram, graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
biezība Izvietojuma blīvums (noteiktā platībā).
dispozīcija Izvietojuma plāns (kuģiem) noenkurošanās vietās vai grupu braucienā.
izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei (izstādē, muzejā).
iekārtot Izvietot (kur) noteiktā kārtībā.
izklāt Izvietot (noteiktā kārtībā).
izkārtot Izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu).
kārtot Izvietot (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā, sistematizēt.
krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā. Kārtot (kādu vietu, telpu).
izkliedēt Izvietot izklaidus. Attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus).
pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izstāties Izvietoties, nostāties.
novilkt Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās.
nokare Izvirzījums uz leju starp (kā) piestiprinājuma, atbalsta vietām.
kontrforss Izvirzījums vertikālā sienā tās stabilitātes palielināšanai.
izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
Nostādīt (kāda) priekšā Izvirzīt (kāda) uzmanības centrā (piemēram, jautājumu, problēmu).
uzstādīt Izvirzīt (piemēram, prasību, kandidatūru). Uzdot (jautājumu).
izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties. Izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu).
izskalot Izvirzīt krastā (parasti par viļņiem).
celt Izvirzīt un likt darboties (atbildīgā amatā).
sacelt Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu). Ceļot novietot (ķermeņa daļu) augstāk, uz augšu.
nomest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
nosviest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
izstaipīt Izvirzīt, izstiept (piemēram, auklu). Arī izmētāt (parasti ko tievu, garu).
auss Izvirzītās sānu daļas (dažiem priekšmetiem).
izkulties Izvirzīties (līdz kādam stāvoklim).
izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
iztīties Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam.
izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
Ostīt gaisu Izzināt apstākļus, situāciju.
Ostīt gaisu Izzināt apstākļus, situāciju.
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam) un censties rast atbildi (uz to), mēģināt izlemt (to).
zināšana Izziņas rezultāts, arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē).
racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
atkāpties Izzust (par jūtām, domām, sajūtām).
izkūpēt Izzust (par psihisku stāvokli).
izkust Izzust (par psihisku. stāvokli, tā izpausmi).
izklīst Izzust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli).
izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu). Pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
pagaist Izzust, izbeigties (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.). Izgaist (2).
izgaist Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
pagaist Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs).
izdzist Izzust, pārstāt būt (atmiņā, apziņā).
izgaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām).
pagaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām). Izgaist (3).
izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu).
nāve Izzušana (piemēram, psihiskam stāvoklim), bojāeja (parādībām sabiedrībā).
piežaut Izžaut (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
nuja Jā gan, tieši tā. Arī protams.
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jādelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārjāt Jājot atgriezt (zirgu mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizjāt Jājot attālināties. _imperf._ Jāt prom.
apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās, vietās).
izjāt Jājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Jājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Jāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
nojāt Jājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
spīgana Jāņtārpiņš.
kamikadzes Japāņu lidotāji (otrajā pasaules karā), kas apzināti devās nāvē, ietriecoties uzbrukuma mērķī ar savu lidmašīnu.
sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem.
ranverss Jāšanas figūra (manēžas jāšanā) - zirga sāniska virzīšanās nost no manēžas sienas tā, ka zirga galva pavērsta pret sienu.
pasāža Jāšanas sportā - saīsināts riksis.
hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
izjāt Jāšus doties (parasti kur netālu).
Manēžas jāšana Jātnieku trīscīņas un divcīņas sastāvdaļa (manēžā).
piejaukt Jaucot (piemēram, maisot), pievienot (ko pamatsastāvam). Arī piemaisīt.
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku).
šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm.
plēst Jaukt, arī ārdīt (piemēram, celtni, tās daļas).
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas). Šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
neps Jaunā ekonomiskā politika - padomju valsts ekonomiskā politika pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu (no 1921. gada līdz 30. gadu 2. pusei).
konversija Jauna vārda veidošana, mainot tā paradigmu.
ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
atāls Jauna zāle, kas izaugusi nopļautās vai noganītās vietā (tajā pašā gadā).
instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe (parasti augstākā) pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažās ārzemju armijās, buržuāziskās Latvijas armijā, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas armijā līdz 19. gadsimta sākumam. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un vairākās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
mūsdienas Jaunākais, pēdējais laikposms (kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs).
evaņģēlijs Jaunās derības pirmās četras grāmatas. Katra no šīm grāmatām. Teksta fragments no šīm grāmatām.
attīstība Jaunas kvalitātes rašanās, pāreja augstākā pakāpē, plašāka apjoma sasniegšana, pilnveidošanās (sabiedrības dzīvē, zinātnē, mākslā u. tml.).
brīnumsvecīte Jaungada eglītes rotājums - metāla stieple, kas pārklāta ar vielu, kura degot dzirksteļo.
jaunaudze Jauni (koku) stādījumi.
rekrūtis Jauniesaucamais (feodālismā un agrā kapitālismā).
hipijs Jaunietis (kapitālistiskajās valstīs), kas pauž protestu pret sabiedrisko iekārtu ar pasivitāti, ekstravagantu apģērbu un izturēšanos.
pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
novācija Jauninājums, jaunums (piemēram, mākslā, zinātnē). Novitāte.
dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
atnācējs Jauns iemītnieks, iedzīvotājs.
metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties. Slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā.
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
kalluss Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā.
maori Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji.
Kā tas nāk? Jautā par to, kā kas notiek, rodas.
Kas vainas, arī kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Kur tas rakstīts? Jautā, ja kam nepiekrīt.
Ko tas dod? Jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem).
Ko (tev, jums, viņam) vajag Jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
Kas jauns? Jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus). Arī uzzināt.
Retorisks jautājums Jautājuma formā izteikts spriedums.
lieta Jautājums (piemēram, pārrunās). Būtība, kodols.
pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
Nacionālais jautājums Jautājums par nāciju atbrīvošanos no apspiestības, par brīvas attīstības nosacījumiem.
Stiprā puse Jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
Stiprā puse Jautājums, darbības nozare, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, veiklība, prasme.
Vājā puse Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
Vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
Vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts Jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums. Tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms.
robežjautājums Jautājums, kas ir saistīts ar (kādu valstu, teritoriju) robežām.
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā). Jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde. Tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
vai Jautājums.
aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai. Aptaujas lapa.
karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
pārjautāt Jautāt vēlreiz, no jauna.
Stādīt jautājumu Jautāt, izvirzīt jautājumu.
prasīt Jautāt.
Padomju tauta Jebkura no Padomju Savienībā dzīvojošām tautām.
padomjtauta Jebkura no Padomju Savienībā dzīvojošām tautām. Padomju tauta.
daļa Jebkura no sastāvdaļām, kas rodas, sadalot veselo.
autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs.
Neraugoties ne uz ko Jebkuros apstākļos.
Neskatoties ne uz ko Jebkuros apstākļos. Neraugoties ne uz ko.
Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
Izotopiskais spins Jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
orbīta Joma, kurā (kas) noris, izplatās, darbojas. Izplatība (piemēram, darbībai, parādībai).
rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas mērvienība.
pārjoņot Joņojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizjoņot Joņojot attālināties. _imperf._ Joņot prom.
nojoņot Joņojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
robežjosla Josla, kas atrodas gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai uz tās.
starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
vidusjosla Josla, kas atrodas, pastāv (kā) vidū.
robežjosla Josla, kas pastāv starp divām parādībām, (kā) atšķirīgām daļām u. tml.
rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas mācītājs, garīdznieks.
kabala Jūdaisma reliģijas mistiska mācība, kuras pamatā ir Vecās derības vārdu un skaitļu simboliska interpretācija.
starpspāre Jumta spāre, ko novieto starp citām (galvenajām) spārēm.
Mansarda jumts Jumts ar samērā lēzenu augšdaļu un stāvu apakšdaļu.
Teritoriālā jūra Jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
Iekšējā jūra Jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
liedags Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā (parasti smilšainā) daļa.
abrāzija Jūras krastu noārdīšanās viļņu darbības rezultātā.
korsārs Jūras laupītājs. Jūras laupītāju kuģa kapteinis. Pirāts.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta.
Atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta.
Prīžu tiesības Jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
tonnjūdze Jūras transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 jūras jūdzes attālumā.
papildizmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana, ko veic papildus (lai ko precizētu).
izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
izmeklēt Juridiski izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus).
šķirt Juridiski panākt, ka (laulība) beidz pastāvēt.
piešķirt Juridiski, oficiāli sagādāt, nodrošināt (kādu stāvokli, apstākļus). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, apstākļiem).
moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
sankcija Juridisks apstiprinājums, ko dod augstāka instance, piešķirot kam likuma spēku.
patents Juridisks dokuments, kas apliecina tehniskā risinājuma atzīšanu par izgudrojumu, tā prioritāti, autorību un autora ekskluzīvās tiesības uz izgudrojumu.
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.
advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
jūrmalnieks Jūrmalas (2) iedzīvotājs.
kaist Just stipru karstumu. Būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām). Arī kvēlot. Degt.
Justies (arī būt) (kā) atpestītam Justies atbrīvotam (no tā, kas nomāc).
Justies (arī būt) (kā) atpestītam Justies atbrīvotam (no tā, kas nomāc).
Justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) Justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) Justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) Justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij ūdenī Justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij ūdenī Justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
Justies kā zivij ūdenī Justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
emocijas Jūtas. Samērā īslaicīgi emocionāli stāvokļi.
sensuāls Juteklisks; tāds, kam ir tieksme uz juteklīgu baudu.
dārglietas Juvelierizstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem (parasti rotas lietas, pulksteņi).
filigrāns Juvelierizstrādājums (no tievām, vītām zelta, sudraba, vara vai cita metāla stieplītēm), kas atgādina mežģīnes.
marksisms K. Marksa un Fr. Engelsa mācība - zinātniska pasaules uzskata teorētiskais pamats, uz kuru balstās strādnieku šķiras cīņa pret buržuāziju, par cilvēces sociālo un garīgo atbrīvošanu, par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
klātesamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātbūtne (2).
klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātesamība.
visuresamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana visur.
Kā (tad) savādāk Kā (tad) citādi.
valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
ceturtkārt Kā ceturtais pēc kārtas. Ceturtajā vietā.
pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku). Kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām). Arī pārvērsties (3).
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārveidotam (2). Arī pārvērsties (2).
pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārveidotam (1). Arī pārvērsties (1).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā). Tikt pārvērstam (2). Arī pārveidoties (2).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā). Tikt pārvērstam (1). Arī pārveidoties (1).
otrkārt Kā otrais pēc kārtas. Otrajā vietā.
piektkārt Kā piektais pēc kārtas. Piektajā vietā.
pirmkārt Kā pirmais pēc kārtas. Pirmajā vietā.
Kā sacīt jāsaka Kā saka, tā sakot.
treškārt Kā trešais pēc kārtas. Trešajā vietā.
abi Kā viens, tā otrs.
Kabatas pulkstenis Kabatā nēsājams pulkstenis.
Kabatas pulkstenis Kabatā nēsājams pulkstenis.
Koaksiāls kabelis Kabelis ar metāla aptinumu (augstfrekvences enerģijas pārvadei).
reiz Kādā (noteiktā) reizē.
vienreiz Kādā (noteiktā) reizē.
atbalsts Kāda (parasti militāra) pasākuma sekmēšana (piemēram, ar ieroču uguni).
mūsējais Kāda (parasti politiska, militāra) grupējuma pārstāvis.
augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
izdiena Kādā darba vietā nostrādātais laiks.
ārštats Kādā iestādē, uzņēmumā nodarbināto, bet štatā neietilpstošo darbinieku kopums.
Puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti, ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
Mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli). Monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
pārvalks Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
pārklājs Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
spietuve Kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai.
ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
Pie reizes Kādā reizē. Noteiktā gadījumā, noteiktos apstākļos.
simtnieks Kāda simta (piemēram, 100 cilvēku) vadītājs, pārzinis.
tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti krustenisku, līniju sistēmu.
tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma. Kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums. Darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma.
Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
Kara apgabals Kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
aktīvs Kāda uzņēmuma, iestādes materiālās vērtības, ieskaitot arī parādprasības. Bilances daļa, kas aptver šīs vērtības.
alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
šlāgeris Kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti.
viens Kāda viena persona, kāds viens apstāklis, fakts, kāda viena parādība, darbība u. tml.
pozīcija Kāda, parasti politiska, grupējuma, kāda viedokļa piekritēju stāvoklis sabiedrībā.
Kaut kad Kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē.
Kaut kad Kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē.
Kaut kur Kādā, tieši nenoteiktā vietā.
Kaut kur Kādā, tieši nenoteiktā vietā.
paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts. Attiecīgais pasta sūtījums.
izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
apoloģēts Kādas (parasti reakcionāras) kustības, virziena, uzskatu aizstāvis, slavinātājs.
adverbializācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāriešana apstākļa vārdos.
pārvietoties Kādas darbības, iedarbības rezultātā mainīt savu atrašanās vietu.
patronāts Kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums.
ideologs Kādas ideoloģijas aktīvs paudējs, aizstāvis.
šķirties Kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem.
padoties Kādas iedarbības rezultātā izkustēties, pavirzīties (par priekšmetiem, to daļām).
Mundiera gods Kādas iestādes, retāk kāda cilvēka labā slava.
producents Kādas noteiktas preces ražotājs; valsts, kur ražo kādu noteiktu preci.
Relatīvais biežums Kādas parādības absolūtā biežuma attiecība pret visu novērojumu skaitu.
Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
Pirmā bezdelīga Kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
Netiešā runa Kādas personas runas vai domu atstāstījums.
Netiešā runa Kādas personas runas vai domu atstāstījums.
autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas tiesības patstāvīgi lemt par šīs organizācijas dzīvi un tās locekļu attiecībām.
pamatnacionalitāte Kādas teritorijas pamatiedzīvotāju nacionalitāte.
blokāde Kādas valsts (politiska vai ekonomiska) izolācija no citām valstīm.
rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
Muitas blokāde Kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu.
Diplomātiskā pārstāvniecība Kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
misija Kādas valsts pārstāvji, ko sūta uz citu valsti ar speciālu uzdevumu.
diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
rezidents Kādas valsts pilsonis, kura pastāvīgā dzīves vieta ir citā valstī.
ārpolitika Kādas valsts politika attiecībās ar citām valstīm.
aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij. Miers bez aneksijām un kontribūcijām.
Ģeogrāfiskais garums Kādas vielas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
titrs Kādas vielas koncentrācija noteiktā šķīduma tilpuma vienībā.
Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
Ģeogrāfiskais platums Kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
Ģeogrāfiskais garums Kādas vietas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
kurss Kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē).
Izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) Kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos, spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piemēram, trompete, bazūne, mežrags).
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem).
ķīris Kaijām radniecīgs tārtiņveidīgo kārtas putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā).
kailķermenis Kails cilvēka ķermenis (parasti tēlotājā mākslā).
purvciprese Kailsēkļu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgas sēklzvīņas ar 2-9 sēklaizmetņiem spirāliski koksnainos čiekuros.
paleogēns Kainozoja pirmais periods, kad plaši bija izplatīti segsēkļi un primitīvie zīdītāji.
kutināt Kairināt gļotādu (piemēram, degunā, rīklē).
recepcija Kairinātāja enerģijas uztveršana ar receptoriem un tās pārveidošana ierosā.
kaireklis Kairinātājs (2).
kārdinošs Kairinošs (parasti par sievieti, tās ķermeni).
nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nokaisīt Kaisot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
trauma Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
Ģenētiskais slogs Kaitīgu mutāciju kopums cilvēku populācijās.
musketieris Kājnieks (dažu valstu armijās 18. gadsimtā).
uzkalt Kājot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
apkalt Kājot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi).
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemērām, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
kalambūrists Kalambūru sacerētājs.
lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai.
ēze Kalēja pavards metāla nokaitēšanai.
kalngals Kalna augstākā vieta. Kalna virsotne.
kalnvirsa Kalna virsa, augstākā vieta kalnā.
Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
Karātavu kalns Kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur ierīkotas pastāvīgas karātavas.
kalnietis Kalnu apvidus iedzīvotājs.
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
pakalpiņš Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus.
sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās. Privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos.
ģērbējs Kalpotājs, kas rūpējas par tērpiem.
liess Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
plāns Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Šaurs (par lūpām).
sauss Kalsns, vājš (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna. Kaļot pārveidot citādu, par ko citu.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
kalums Kalts (metāla) priekšmets.
izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas). Izkalt (2).
izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu). Izkalt (1).
metālkalums Kaļot iegūts metāla izstrādājums (parasti lietišķajā mākslā).
piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
barokamera Kamera, kurā iespējams radīt tādu gaisa spiedienu, kas atbilst spiedienam dažādā augstumā no zemes.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju. Vijoļmūzikas koncerts.
Parastais kamertonis Kamertonis, kas rada pirmās oktāvas la skaņu (440 hercu).
Parastais kamertonis Kamertonis, kas rada pirmās oktāvas la skaņu (440 hercu).
kamparspirts Kampara šķīdums spirtā.
kanādieši Kanādas iedzīvotāji.
kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus).
kanclers Kantonu padomes sekretārs (Šveicē).
klerks Kantorists, rakstvedis, piemēram, tirdzniecības uzņēmumā (dažās kapitālistiskajās valstīs).
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
Klejojošā kāpa Kāpa, kas vēja iedarbības rezultātā pārvietojas.
Klejojošā kāpa Kāpa, kas vēja iedarbības rezultātā pārvietojas.
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
Kapa vieta Kapam paredzētā vieta kapsētā.
Kapa vieta Kapam paredzētā vieta kapsētā.
Ceļojošās kāpas Kāpas, kas vēja darbības rezultātā pārvietojas.
izkāpelēt Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
sakne Kāpināšanas inversās darbības rezultāts.
Pakāpes rādītājs Kāpinātājs.
Pakāpes rādītājs Kāpinātājs.
Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
Kapitāla koncentrācija Kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
Finanšu kapitāls Kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā.
Finanšu kapitāls Kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā.
migrācija Kapitāla pārvietošanās (no vienas valsts uz citu vai no vienas nozares uz citu).
kapitalizācija Kapitāla summas noteikšana pēc ienākuma no tā.
kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas pieder pie buržuāzijas un ekspluatē algotu darbaspēku.
Kapitālā celtniecība Kapitālceltniecība.
Kapitālais ieguldījums Kapitālieguldījums.
Atmaksāšanās laiks Kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājs, ko aprēķina, kapitālieguldījuma apjomu dalot ar gada laikā iegūto tīrā ienākuma apjomu.
titulsaraksts Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm.
Ražīgais darbs Kapitālisma - algoto strādnieku darbs, kas kapitālistam nodrošina virsvērtību.
Ekonomiskā konjunktūra Kapitālismā - konkrēti vēsturiskie apstākļi, kādos norit atražošanas procesa svārstības visā tā kopumā un tirgus izpausmē (pieprasījums un piedāvājums, cenas, procenti, vērtspapīru kursi, darba algas u. tml.).
sīkpilsonis Kapitālismā - neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
sīkpilsonība Kapitālismā - nelielu pilsētas namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku slānis.
Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecības, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
Diferenciālā zemes rente Kapitālisma apstākļos - uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecībās, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos.
monopolīpašums Kapitālista monopolistiskais īpašums.
Ekonomiskā krīze Kapitālistiskā atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga relatīva pārprodukcija, ražošanas sašaurināšanās, cenu krišanās, bezdarba pieaugums u. tml. parādības.
namsaimnieks Kapitālistiska īres nama vai namu īpašnieks.
pūls Kapitālistiskā monopola forma, kurā tā dalībnieku peļņu ieskaita kopējā fondā un sadala iepriekš noteiktā proporcijā.
depresija Kapitālistiskā ražošanas cikla fāze, kas seko krīzei un kam raksturīgs saimniecības sastingums, masu bezdarbs.
Pilsoniskā sabiedrība Kapitālistiska sabiedrība.
Pilsoniskā sabiedrība Kapitālistiskā sabiedrība.
bezdarbs Kapitālistiskajai iekārtai raksturīga parādība, kad kapitālisma ekonomisko likumu darbības rezultātā daļa darbaļaužu neatrod sev algotu darbu.
kartelizācija Kapitālistiskajās valstīs - (parasti rūpniecības uzņēmumu) apvienošana kartelī.
kartelis Kapitālistiskajās valstīs - (politisku partiju) apvienība vai vienošanās, lai veiktu kopīgus pasākumus.
klaķieri Kapitālistiskajās valstīs - algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus māksliniekam, autoram, izrādei vai arī ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
kartelēt Kapitālistiskajās valstīs - apvienot karteli (parasti rūpniecības uzņēmumus).
kombināts Kapitālistiskajās valstīs - dažādu uzņēmumu apvienojums konkurences interesēs.
dempings Kapitālistiskajās valstīs - eksportēšana par cenām, kas zemākas par pašizmaksu.
Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
Parlamenta (arī kabineta, valdības) krīze Kapitālistiskajās valstīs - iekšpolitiska situācija, kas parasti izraisa valdības maiņu.
elite Kapitālistiskajās valstīs - izcilākā daļa (kādā sabiedrības slānī).
parlaments Kapitālistiskajās valstīs - pilnīgi vai daļēji ievēlējams augstākais valsts pārstāvniecības orgāns ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
geto Kapitālistiskajās valstīs - pilsētas daļa, kur piespiedu kārtā novietota pie kādas rases, tautas, reliģijas vai profesijas piederīga iedzīvotāju grupa.
Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
Ražošanas koncentrācija Kapitālistiskajās valstīs - process, kurā ražošana, ražošanas līdzekļi un darbaspēks tiek sakopots arvien lielākos uzņēmumos.
frakcija Kapitālistiskajās valstīs - vienas politiskas partijas vai vairāku politisku partiju biedru organizēta grupa (parlamentā, pašpārvaldes iestādēs, organizācijās) savas partijas vai partiju politikas realizēšanai.
Strādnieku aristokrātija Kapitālistiskajās zemēs - kvalificēto strādnieku daļa, kas atrodas privileģētos apstākļos.
krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
paternālisms Kapitālistiskās ekspluatācijas veids - strādnieku daļas uzpirkšana (piemēram, paaugstinot algu, izmaksājot prēmijas), lai tos novērstu no šķiru cīņas.
manufaktūra Kapitālistiskās ražošanas veids (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kam raksturīgs apvienots: darbs darbnīcā, darba detalizēta dalīšana, roku darba pārsvars.
buržuāzija Kapitālistiskas sabiedrības valdošā šķira, kam pieder galvenie ražošanas līdzekļi un kas tos izmanto algoto strādnieku ekspluatēšanai.
kotēt Kapitālistiskās valstīs - noteikt vērtspapīru kursu fondu biržā.
militarizācija Kapitālistiskas valsts, tās ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana aneksionistisku karu mērķiem. Militārisma realizēšana. Militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana (civilajā dzīvē).
kartelis Kapitālistisko monopolu forma - (parasti vienas nozares) firmu apvienība, to vienošanās (par realizācijas tirgiem, ražošanas apmēriem, cenu līmeni u. tml.) peļņas palielināšanas nolūkā.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
kapitāls Kapitālistisks (parasti par valsti, zemi).
Nekustamā manta Kapitālistisks īpašums - zeme, celtnes uz tās, zemes dzīļu bagātības. Nekustamais īpašums.
kompānija Kapitālistisks uzņēmums, kurā piedalās atsevišķi kapitālisti katrs ar savu kapitālu.
sabiedrība Kapitālistisks uzņēmums, kurā piedalās atsevišķi kapitālisti katrs ar savu uzņēmumu vai arī ar līdzekļiem.
lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
finansists Kapitālists, kas nodarbojas ar liela mēroga naudas darījumiem.
bizness Kapitālistu peļņas darījums, komerciāli izdevīgs pasākums.
Kapitālais remonts Kapitālremonts.
Kapitālais remonts Kapitālremonts.
Ražīgais kapitāls kāp Kapitāls, kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā.
privātkapitāls Kapitāls, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai.
Rūpnieciskais kapitāls Kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
Kapitālā siena Kapitālsiena.
Kapitālā siena Kapitālsiena.
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
izkāpt Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās), kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā).
pakāpiens Kāpņu daļa - horizontāls un vertikāls veidojums, uz kura kāpjot liek kājas.
starpstāvs Kāpņu telpas posms starp stāviem.
sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām.
ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
buldozers Kāpurķēžu traktors vai vilcējs ar uzkarināmu vērstuvi (zemes apvēršanai, izlīdzināšanai, pārvietošanai nelielā attālumā).
aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
divīzija Kara flotes augstākā taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem.
Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
Jūras kājnieki Kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem.
Jūras kara bāze Kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
mēle Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju.
Kara komisārs Kara komisariāta vadītājs.
Kara komisārs Kara komisariāta vadītājs.
kontribūcija Kara laikā - piespiedu nodoklis, nodeva no okupētās teritorijas iedzīvotājiem.
stratēģija Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
karamāksla Kara zinātnes sastāvdaļa, kas ietver stratēģiju, operatīvo mākslu un taktiku.
stratēģija Kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošana, plānošana un īstenošana.
līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
rezervists Karadienestam padota persona, kas neatrodas aktīvajā karadienestā.
kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam.
nokārt Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu).
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
majordoms Karaļa piļu pārvaldnieks, arī augstākā amatpersona (Franku valstī no 5. gadsimta līdz 8. gadsimtam).
vads Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no nodaļām vai grupām.
bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no rotām.
rota Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
Armiju grupa Karaspēka augstākais operatīvi stratēģiskais apvienojums Rietumvalstu bruņotajos spēkos.
priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai. Avangards (1).
papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai.
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai. Karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā).
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam). Šī valdnieka tituls.
formējums Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība.
formācija Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība. Formējums.
Ārzemnieku (arī ārzemju) leģions Karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no atsevišķajiem bataljoniem, divizioniem, speciālajām apakšvienībām.
korpuss Karaspēka vienība, kas sastāv no vairākām divīzijām vai brigādēm.
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
masivizācija Karaspēka, aviācijas, artilērijas u. tml. uguns maksimāla koncentrācija vienā vietā.
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā). Vaivads (1).
leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
kazaks Karavīrs Sarkanās Armijas īpašā kavalērijas daļā, kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
janičārs Karavīrs sultānu laika Turcijas izlases kājnieku karaspēka daļās.
iebrucējs Karavīrs šāda karaspēka sastāvā.
frontinieks Karavīrs, cīnītājs frontē (1).
ārrindnieks Karavīrs, kas atrodas ārrindas dienestā.
konvojnieks Karavīrs, kas ietilpst konvoja (1) sastāvā.
sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
karagūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Kara gūsteknis.
Kara gūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Karagūsteknis.
rangs Karavīru grupējuma pakāpe pēc kvalifikācijas, dienesta stāvokļa.
Brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
Brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
tioskābes Karbonskābes, kuru molekulās skābekļa atomu aizstājis sēra atoms.
ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
breloks Kareklis (pulksteņa ķēdes vai rokassprādzes rotāšanai).
nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
seims Kārlu pārstāvības orgāns (Polijas-Lietuvas valstī).
ulmanietis Kārļa Ulmaņa politikas piekritējs, realizētājs.
pamiers Karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību. Stāvoklis, kad pēc karojošo pušu vienošanās uz laiku ir pārtraukta karadarbība.
ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izkarot Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
izkārpīt Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko).
karpa Karpu dzimtas ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām.
karūsa Karpu dzimtas zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām.
Zvīņu karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas. Šīs šķirnes karpa.
Zvīņu karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas. Šīs šķirnes karpa.
Adas karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgas retas zvīņas tikai pie spuru pamatnēm un žaunām. Šīs šķirnes karpa.
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
iztecināt Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki).
pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
vārīt Karsēt (ko, parasti vielu, vielu maisījumu) tā, ka (tas) kūst, pāriet visā savā tilpumā gāzveida agregātstāvoklī, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
Iztecināt taukos Karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
Iztecināt taukos Karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes). Arī sautēt (1).
siltumapgāde Karsta ūdens vai tvaika piegāde apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes sistēmām, kā arī tehnoloģiskām vajadzībām.
Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
Trumpu sitējs Kāršu spēlētājs.
trumpmanis Kāršu spēlētājs.
žaut Kārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus) žūšanai.
Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
Vidējā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā).
Darāmā kārta Kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
Ciešamā kārta Kārta, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, bet ka tā tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
glaukonīts Kārtains kāliju, magniju, dzelzi un ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa).
sakārtāt Kārtājot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piemēram, iezim, vielai, veidojumam).
pārkārtāt Kārtāt vēlreiz, no jauna.
mērogs Kartes, plāna u. tml. līnijas garuma attiecība pret attēlotās līnijas garumu dabā.
iekārtojums Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti. Telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids.
anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs. Cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās 2. Pasaules kara laikā).
kārtībnieks Kārtības sargātājs, uzturētājs.
Bruģu tiesa Kārtības tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
Grāmatas pasīte Kartīte bibliotēkas grāmatā (ar ziņām par grāmatas izsniegšanu lasītājiem).
starpkartīte Kartīte, ko novieto (parasti kartotēkā) starp citām kartītēm to atdalīšanai, atšķiršanai.
ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
nokopt Kārtojot, tīrot ko, novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
gulētiešana Kārtošanās gulēšanai un nogulšanās guļasvietā.
risināt Kārtot (kādu, parasti sarežģītu, jautājumu), veikt (kādu, parasti sarežģītu, uzdevumu).
nokārtot Kārtot (mācību priekšmetā) eksāmenu, ieskaiti u. tml. un saņemt sekmīgu atzīmi.
ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
kārtoties Kārtot [1] (1) ko (parasti ilgāku laiku, piemēram, kādā vietā, telpā).
stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes).
krāmēties Kārtot vai pārcilāt ko (kādā vietā vai telpā).
Iet gulēt Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
Likties (arī iet) gulēt Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
Likties pie miera Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
Doties (arī iet, likties novec.) pie miera Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
Taisīties (arī doties, iet, likties novec.) pie miera Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā.
landtāgs Kārtu pārstāvju sanāksme (vācu feodālajās valstīs).
sabors Kārtu pārstāvniecības orgāns (dažās dienvidslāvu zemēs).
Jaunie kartupeļi Kartupeļi, kuri tikko sasnieguši tādu stadiju, ka tos var izmantot pārtikā.
Miltaini kartupeļi Kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
Kartupeļu vēzis Kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi.
Cita lieta Kas citāds, savādāks (parasti labāks).
kārba Kaste (parasti kartona vai metāla, ar vāku).
sekcijkaste Kaste, kas sastāv no vairākiem nodalījumiem.
einuhs Kastrēts harēma kalpotājs.
kolapss Katastrofāla (zvaigžņu) saspiešanās sava gravitācijas lauka ietekmē.
kolapsēt Katastrofāli saspiesties sava gravitācijas lauka ietekmē (par zvaigznēm).
persona Kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes.
ultramontānisms Katolicisma virziens, kas izveidojās no 17. līdz 19. gadsimtam un centās panākt katoļu baznīcā Romas pāvesta neierobežotu varu iepretim lokālisma un liberālisma tendencēm.
kongregācija Katoļa organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām un ir tieši saistīta ar mūku ordeņiem.
kardināls Katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta.
vikārs Katoļu baznīcā - bīskapa vai draudzes mācītāja palīgs.
tabernākuls Katoļu baznīcas altāra niša hostijas glabāšanai.
ornāts Katoļu baznīcas kulta kalpotāju liturģiskais tērps.
neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi, cenšoties pakļaut zinātnes atziņas reliģijas dogmām.
kapituls Katoļu un anglikāņu baznīcu arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega.
daiva Katra no vienveidīgām, norobežotām daļiņām, kas veido veselo.
Medaļas lente Katrai medaļai noteikta veida lente, ko var nēsāt medaļas vietā.
Ordeņa (arī medaļas) lente Katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
Ordeņa lente Katram ordenim noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa vietā.
ikkatrs Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie, kā visi).
ikviens Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie, kā visi).
Kur (nu) kurais Katrs uz savu pusi, katrs citā vietā.
Kur (nu) kurais Katrs uz savu pusi, katrs citā vietā.
No dienas dienā, arī dienu no dienas, arī dienu pēc dienas, arī dienu dienā Katru dienu. Nepārtraukti, pastāvīgi.
diendienā Katru dienu. Pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
Kolektīvais līgums Katru gadu noslēdzama divpusīga vienošanās starp uzņēmuma vai iestādes komiteju un administrāciju plāna izpildīšanai, pašizmaksas pazemināšanai, strādnieku materiālo, sadzīves un kultūras apstākļu uzlabošanai u. tml. (sociālistiskajās valstīs).
aizkaukt Kaucot attālināties.
piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
ķēde Kaujas ierinda, kurā karavīri novietojas līnijā sešu līdz astoņu soļu attālumā cits no cita.
sakļa Kaukāza kalnu iedzīvotāju mājoklis (parasti mūra, kleķa, ķieģeļu celtne ar lēzenu jumtu).
kaukāzieši Kaukāza republiku un autonomo apgabalu iedzīvotāji.
lezgīni Kaukāza tauta, daļa no Dagestānas APSR un Azerbaidžānas PSR ziemeļdaļas pamatiedzīvotājiem.
avāri Kaukāziešu tautība Dagestānā.
nokaukt Kaukt (visu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem).
nokaulēt Kaulējoties iegūt (ko) par lētāku cenu.
izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
nokaulēt Kaulējoties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
Krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) Kauliņu spēlē - tiek uzmests un rada noteiktu stāvokli (par ciparu).
Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni.
piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
izkausēt Kausējot iegūt (metālu) no rūdas vai citas izejvielas.
uzkausēt Kausējot panākt, ka (kausējums) sasaistās ar (kā) virsmu.
ēst Kausēt (sniegu, ledu) - par sauli, retāk ūdeni.
liedēt Kausēt kopā (parasti metālus).
cits Kaut kas (kāds) ārpus minētā, zināmā.
Kaut kas aiz ādas Kaut kas padomā, nodomā, prātā (parasti kas slēpjams).
kalluss Kauta rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
eskadrons Kavalērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
kenijieši Kenijas pamatiedzīvotāji.
krūka Keramikas (retāk stikla) pudele (parasti alkoholiskiem dzērieniem).
rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla.
sistēmtehnika Kibernētikas nozare, kas pētī lielās sistēmas galvenokārt no vadības un informācijas procesu viedokļa, kā arī projektē tās.
stokss Kinemātiskās viskozitātes mērvienība.
panoramēt Kinematogrāfiski fiksēt (ko), griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
panorāma Kinematogrāfisku attēlu kopums, ko iegūst, griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
dokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
kinodokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
Dokumentālais kino Kinodokumentālistika.
kinoreportāža Kinofilma, kinokadru kopums, kas veidoti reportāžas formā.
montāžists Kinofilmas montāžas tehnikas speciālists.
montāža Kinofilmas, fonogrammas, uzveduma u. tml. veidošana, grupējot gatavas sastāvdaļas. Tas (kinofilma, fonogramma, uzvedums u. tml.), kas ir izveidots, grupējot gatavas sastāvdaļas.
kinokadrs Kinolentes daļa, kurā attēlots kāds darbības moments. Montāžas kadrs.
Mēmais kino Kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
Mēmais kino Kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
kinodokumentālistika Kinomākslas nozare, kas specializēta dokumentālo kinofilmu veidošanai.
cirkorāma Kinosistēma, kurā ekrāns atrodas visapkārt skatītāju zālei.
aizklabināt Klabinot attālināties.
aizklabēt Klabot attālināties.
nokladzināt Kladzināt (visu laikposmu) un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
piekladzināt Kladzinot būt par Cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
klejonis Klaidonis. Arī klejotājs (1).
pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
apklaiņot Klaiņojot nokļūt, pabūt (vairākās vietās). Apklejot.
izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā. Klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi. Klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
aizklakstēt Klakstot attālināties.
aizklakšķināt Klakšķinot attālināties. Klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
klasicists Klasicisma pārstāvis.
vecklasika Klasicisma sākumposms (17. gadsimtā). Šī posma skaņdarbu kopums.
Decimālā klasifikācija Klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
aleksandrietis Klasiskā dzejas forma, kas sastāv no divrindēm sešpēdu jambā ar cezūru rindas vidū un blakus atskaņām, mijoties vīrišķām un sievišķām atskaņām.
antablements Klasiskā ordera augšējā daļa, kas balstās uz kolonnām un sastāv no arhitrāva, frīzes un karnīza.
pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
Klasiskais kostīms Klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums.
pietā Klasiskajā tēlotājā mākslā - darbs, kurā attēlota Marija ar mirušo Jēzu Kristu klēpī. Mūsdienu tēlotājā mākslā - darbs, kas veltīts karā kritušo piemiņai.
minēt Klāstīt (ko), stāstīt vai rakstīt (par ko).
servēt Klāt (galdu) ēdienreizei, novietojot noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
triept Klāt (kādu vielu) uz (kā) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
tilināt Klāt (linus) kādā vietā, lai (tos), piemēram, balinātu.
kalt Klāt ar metālu, lai, piemēram, nostiprinātu, rotātu.
līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi. Šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
aizklaudzēt Klaudzot attālināties.
auditorija Klausītāju kopums (piemēram, lekcijā).
noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju, dziedātāju, atskaņotāju).
uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
izklauvēt Klauvējot piesist (daudzās vai visās vietās), parasti, lai pārbaudītu.
klavierliteratūra Klavierēm komponēti skaņdarbi (nošu rakstā).
pianīns Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām.
flīģelis Klavieres trīsstūra veidā ar horizontāli novietotām stīgām.
klavierpavadījums Klavierpartija instrumentālās vai vokālās galvenās balss pavadījumam.
klavierskolotājs Klavierspēles skolotājs.
Klavieru kvintets Klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis. Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
Klavieru trio Klavieru, vijoles un čella ansamblis (klasiskā izpratnē). Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
Klavieru kvartets Klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis. Skaņdarbs šādam izpildītāju ansamblim (parasti sonātes cikla formā).
rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
aizklejot Klejojot attālināties. Klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās). Apklaiņot.
beduīni Klejotāji un pusklejotāji arābi (Arābijās pussalā un Ziemeļāfrikā).
vagotomija Klejotājnerva pārgriešana.
atklepoties Klepojot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis, iestrēdzis elpvadā.
noklepot Klepot (visu laikposmu) un pārstāt klepot.
pārklibot Klibojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
aizklibot Klibojot attālināties, aiziet. _imperf._ Klibot prom.
pārklidzināt Klidzinot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
noklidzināt Klidzinot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
pārklāt Kliedējot (vielu) pāri (kam), pār (ko), izveidot (tās) kārtu.
noklāt Kliedējot (vielu), izveidot (tās) kārtu (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļās).
Kliedz (arī bļauj) kā aizkauts Kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
Kliedz (arī bļauj) kā aizkauts Kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
Bļauj (arī kliedz) kā aizkauts Kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm). Skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
bļaut Kliegt, skaļi runāt (bieži pārvērstā balsī).
klimatogrāfija Klimataloģijas nozare kas apraksta reģionālos klimatiskos apstākļus.
klintaine Klintājs (1).
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi. Mētāties (5).
aizklīst Klīstot attālināties. _imperf._ Klīst prom.
uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras pils (arī nams) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
Kultūras nams (arī pils) Kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā). Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
Tautas nams Klubs, kas veic masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
virba Klūga, arī neliels koka vai metāla stienis.
zuzēt Klusi, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt. Klusu skanēt (par runātāja balsi).
nodudināt Klusu noskanēt (par runātāja balsi).
iespiedkļūda Kļūda iespiestā tekstā.
iegrābties Kļūdāties nonākt nevēlamā stāvoklī.
samainīt Kļūdāties pateikt vai uzrakstīt (kā) vietā ko citu.
samainīt Kļūdāties uzskatīt (ko) par citu. Kļūdāties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
nākt Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku.
nodzeltēt Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
atmosties Kļūt aktīvam, darbīgam (par cilvēkiem, tautām).
saspringt Kļūt aktīvam, koncentrētam (parasti par psihisku stāvokli).
kāpt Kļūt ar augstāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
sakāpt Kļūt ar ievērojami augstāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt ievērojami augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
izbālēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Izbalēt (2). Izzust.
izbalēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Izbālēt (2). Izzust.
slieties Kļūt augstākam (par ko veidojamu, būvējamu u. tml.).
kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem). Kļūt intensīvākam (par plūdiem). Plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
slieties Kļūt augstākam, celties virs (kā) līmeņa (parasti par viļņiem).
kāpt Kļūt augstākam, spēcīgākam, arī skanīgākam (par skaņām, arī balsi).
paaukstināties Kļūt aukstākam.
izaukstēt Kļūt aukstam vai aukstākam (par telpu).
biezēt Kļūt blīvākam, koncentrētākam (piemēram, par mākoņiem, miglu).
apvelties Kļūt blīvākam, mīkstākam, tiekot speciāli apstrādātam (par vadmalu).
sabiezēt Kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu). Kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu).
pacietēt Kļūt cietākam.
cietēt Kļūt cietam vai cietākam (par augiem, to daļām).
cietēt Kļūt cietam vai cietākam (par vielu).
pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām). Kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
pārvērsties Kļūt citādam savā ārienē (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
pārvērsties Kļūt citādam savā izskatā, izturēšanās veidā u. tml. (par dzīvniekiem).
pārvērsties Kļūt citādam savā izteiksmē (par seju, acīm).
pārvērsties Kļūt citādam savā skanējumā (parasti par cilvēka balsi).
pārvērsties Kļūt citādam skanējumā (par skaņām).
pārtapt Kļūt citādam, iegūt citādas (psihes, rakstura, personības) īpašības (kā) darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā. Pārveidojoties psihes, rakstura, personības īpašībām, kļūt citādam, par ko citu.
pārvērsties Kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu. Radīt citādu iespaidu (par sevi).
pārvērsties Kļūt citādam, parasti pretējam, iegūt citu veidu (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
laboties Kļūt citādam, parasti saulainam (par laiku, laika apstākļiem).
izmainīties Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
mainīties Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību). Izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), arī plašākam. Papildināties.
samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu).
nodzeltēt Kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku).
atdzīvoties Kļūt dzīvam, iegūt spēju runāt, kustēties (par priekšmetiem iztēlē, fantāzijā).
nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
kāpt Kļūt ievērojamākam, materiāli nodrošinātākam.
divkāršoties Kļūt ievērojami spēcīgākam, ievērojami palielināties (piemēram, par jūtām, spēku).
pieņemties Kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli).
pavairoties Kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
sabiezēt Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā). Kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
rasties Kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
izlept Kļūt izlutinātam. Kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
pamosties Kļūt jūtamam, aktivizēties (par psihisku stāvokli). Atmosties (3).
piedzīvot Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērotājam.
izžūt Kļūt kalsnam un novecojušam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
sausēt Kļūt kalsnam, vālam vai kalsnākam, vājākam (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
karst Kļūt karstam berzes rezultātā (par priekšmetu).
uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (par dzīvnieka vai auga īpašībām, šķirni, sugu u. tml.).
uzlaboties Kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (piemēram, par augsni, gaisu, arī platību u. tml.).
uzlaboties Kļūt labākam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
kristies Kļūt lēnākam, samazināties (par kā ātrumu, intensitāti).
augt Kļūt lielākam bioloģiskās attīstības rezultātā.
paaugstināt Kļūt lielākam par vidējo, parasto kvantitātes pakāpi, par normu.
augt Kļūt lielākam, augstākam (par ko ceļamu, veidojamu u. tml.).
augt Kļūt lielākam, spēcīgākam. Nobriest, izveidoties (garīgās attīstības rezultātā).
nodzist Kļūt ļoti klusam, bez dzīvīguma, tādam, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām). Izplūst (6).
sabrukt Kļūt ļoti slimam (par ķermeņa daļām). Nonākt galēja novājinājuma, izsīkuma stāvoklī (par veselību, spēkiem).
nodzist Kļūt ļoti vājam, izbeigties (par psihiska stāvokli, tā izpausmi).
bankrotēt Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus (par kapitālistisko valstu saimnieciskajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem).
celties Kļūt materiāli nodrošinātam, bagātākam. Kļūt labi situētam (darbā, sabiedrībā).
piestāties Kļūt mazāk intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pabalēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
pabālēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Pabālēt (2).
nobālēt Kļūt mazāk vai maz izjūtamam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu). Vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
pakuplot Kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.). Mazliet papildināties.
pabriest Kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
iesarkt Kļūt mazliet sārtam (parasti par acīm, seju, tās daļām).
pielaisties Kļūt mazliet siltākam (par laikapstākļiem ziemā).
atlaisties Kļūt mīkstākam, arī mīkstam (piemēram, no mitruma, no siltuma).
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
nobīties Kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama).
izgaist Kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt (par skaņu).
pagaist Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu. Arī apklust, izskanēt.
aprepēt Kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) - par augiem.
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust. Izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
paputēt Kļūt nenoturīgākam, daļēji izzust (piemēram, par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pazust Kļūt nesadzirdamam (citām skaņām pārmācot vai saplūstot ar citām skaņām) - par skaņu.
izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
aptumšoties Kļūt nesaskatāmam (par debess ķermeņiem aptumsuma laikā). Saule aptumšojas.
nozust Kļūt nesaskatāmam, aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur).
nozust Kļūt nesaskatāmam, attālinoties vai ievirzoties (tumsā, miglā u. tml.).
izgaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
pagaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
nogrimt Kļūt nesaskatāmam, pazust aiz apvāršņa (par to, no kā kāds attālinās).
kust Kļūt nesaskatāmam. Arī gaist.
skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu). Arī sūbēt.
nosūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
sūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu) Apsūbēt.
noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu). Arī nosūbēt.
izdēdēt Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
Iekosties kaulā Kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
Iekosties kaulā Kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
gaist Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
ieiet Kļūt par (kā) locekli, pārstāvi.
Pāriet (kā) pusē Kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
Pāriet (kā) pusē Kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
ieiet Kļūt par (kā) sastāvdaļu.
iestāties Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
proletarizēties Kļūt par proletārieti (1).
paspēlēt Kļūt par zaudētāju (parasti sacensībās).
pārblīst Kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām).
Nostāties uz (savām) kājām Kļūt patstāvīgam.
Nostāties uz (savām) kājām Kļūt patstāvīgam.
Stāties uz (savām) kājām Kļūt patstāvīgam.
Pieteikt savu vārdu Kļūt pazīstamam (piemēram, mākslā, sportā). Gūt pirmos panākumus (kādā nozarē).
Pieteikt savu vārdu Kļūt pazīstamam (piemēram, mākslā, sportā). Gūt pirmos panākumus (kādā nozarē).
blīst Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām). Briest.
sagriezties Kļūt pilnīgi citādam (par laikapstākļiem).
vērties Kļūt platākam, lielākam (par plaisu, spraugu u. tml.).
kārtot Kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu). Kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju).
pavērties Kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas). Atklāties (skatienam).
parādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, nonākt redzes lokā (piemēram, par priekšmetiem, dabas veidojumiem, to daļām).
rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību).
paplūst Kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
izretināties Kļūt retākam (par augiem kādā vietā).
nolīkt Kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
pārlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
uzlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
līkt Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
atspaidīties Kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās).
atspiesties Kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās). Atspaidīties.
nosarkt Kļūt sarkanam, sārtam (sarkanā, sārtā gaismā).
iekvēloties Kļūt sārtam spēcīgā pārdzīvojumā (par seju, tās daļām). Parādīties (sejā, tās daļās)- par sārtumu
piesarkt Kļūt sārtam, pieplūstot asinīm asinsvados (par seju, tās daļām).
uzlēkt Kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai, naktij (par zvaigznēm).
iezīmēties Kļūt saskatāmam (piemēram, apgaismojumā), izdalīties (uz apkārtējā fona).
iezīmēties Kļūt saskatāmam, parādīties.
laisties Kļūt siltākam (par laika apstākļiem ziemā).
atlaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim (par laiku).
apsilt Kļūt siltākam.
pasiltināties Kļūt siltākam.
silt Kļūt siltam berzes rezultāta (par priekšmetiem).
iesilt Kļūt siltam vai siltākam.
Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
nostiprināties Kļūt spēcīgam, stabilam, drošam (piemēram, par stāvokli, norisi, organizatorisku formu sabiedrībā).
atdzīvoties Kļūt spilgtākam, pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
spirgt Kļūt spirgtam (1) vai spirgtākam.
spirgt Kļūt spirgtam (2) vai spirgtākam.
apspurt Kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu).
augt Kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtam u. tml.).
parādīties Kļūt šķietami redzamam, saskatāmam (nepareizā īstenības uztverē).
Nokāpt (arī nokrist) no pjedestāla Kļūt tādam pašam kā citi, zaudēt savu slavu, pārākumu.
pietrūkt Kļūt tādam, ar ko (kādam) vairs nav vajadzīgo, nepieciešamo, arī vēlamo saikņu (par cilvēkiem).
nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu). Apmākties (2).
mākties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
piemākties Kļūt tādam, kad debesis ir mazliet mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu).
samākties Kļūt tādam, kad debesis ir, parasti pilnīgi, apmākušās (par laikposmu, laikapstākļiem).
ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu. Pierast.
parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
pierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs.
piekalst Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
nolaist Kļūt tādam, kam (parasti lapas, ziedi) zaudē stingrumu un noliecas, nokarājas (par augiem).
pārsprāgt Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
žūt Kļūt tādam, kam (piemēram, gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu).
izrādīties Kļūt tādam, kam atklājas, ir noskaidrota kāda īpašība, pazīme (par priekšmetiem, parādībām).
aplupt Kļūt tādam, kam atlūp virskārta (visapkārt vai vairākās vietās).
slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.). Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
pārziedēt Kļūt tādam, kam iestājusies ziedēšanas beigu stadija. Arī noziedēt.
Uzaudzēt taukus Kļūt tādam, kam ir bieza zemādas tauku kārta.
Ieslīdēt parādos Kļūt tādam, kam ir daudz parādu.
tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot, ar ko darboties).
izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
nomākties Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada).
sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada). Nošņurkt.
paplukt Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums. Kļūt tādam, kur ir savēlušās pinkas (par apmatojumu).
pārputekļoties Kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru).
zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piemēram, kādas vielas daudzums).
mākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju).
slāpt Kļūt tādam, kam ir slāpes.
ķert Kļūt tādam, kam ir slimīgas izmaiņas (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
pārstikloties Kļūt tādam, kam ir stiklveida struktūra.
uzpūst Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
uzpūsties Kļūt tādam, kam ir šāds ķermeņa fizioloģiskais stāvoklis.
uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni). Kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
piepūsties Kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem).
sagulsnēties Kļūt tādam, kam ir, parasti ievērojams, nogulšņu piejaukums.
samākties Kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
piedzīvot Kļūt tādam, kam izraisās (piemēram, kāds psihisks stāvoklis).
rast Kļūt tādam, kam izraisās (psihisks stāvoklis).
noskaņoties Kļūt tādam, kam izraisās noteikts garastāvoklis, noskaņa.
sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu, ar ko).
sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
sasieties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša, parasti nevēlama, saikne (ar kādu, ar ko).
saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ar ko).
sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku). Kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
nolupt Kļūt tādam, kam kas lūpot ir atdalījies nost.
sarast Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
nolūzt Kļūt tādam, kam lūstot atdalās daļa.
plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām.
kailot Kļūt tādam, kam nav lapu, skuju (parasti par kokiem, krūmiem).
piesmakt Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma. Kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu, avotu).
sarauties Kļūt tādam, kam novājēšanas, novecošanās gaitā samazinās ķermeņa apjoms, masa.
pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
izvērsties Kļūt tādam, kam pastiprinās kādas īpašības (par parādībām dabā).
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
piedegt Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku).
vērt Kļūt tādam, kam plaukst (kas, parasti ziedi).
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī smakt (1).
noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze. Kļūt tādam, kam rodas noteikts izļūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
novīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
stikloties Kļūt tādam, kam rodas stiklveida struktūra.
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ). Arī slāpt (2).
sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
sakristies Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piemēram, ātrums, augstums).
pietūkt Kļūt tādam, kam seja tūkstot palielinās apjomā.
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
pierietēt Kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku).
zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
stingt Kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
novārīties Kļūt tādam, kam vāroties ir daļēji vai pilnīgi iztvaikojis šķidrums.
tikties Kļūt tādam, kam veidojas, arī pastāv saskarsme (piemēram, ar kādu parādību, norisi, priekšmetu).
sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums. Zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
šķilties Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
saskābt Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, palielinās skābes vai skābju saturs.
savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
saplakt Kļūt tādam, kam, parasti ļoti, pavājinās, arī pazūd možums, enerģija.
rezonēt Kļūt tādam, kas atsaucas, reaģē (parasti uz kādu notikumu).
sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu. Būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
satrakoties Kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem).
zaudēt Kļūt tādam, kas ir (ko) aizmirsis, nav saglabājis (piemēram, zināšanas).
zaudēt Kļūt tādam, kas ir aizmirsis (sakāmo, domu u. tml.).
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu mūža posmu, arī kādu laikposmu).
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
Nolaisties no saviem augstumiem Kļūt tādam, kas ir pielāgots kādam zemākam uztveres, izpratnes līmenim.
nokaist Kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu. Kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam.
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
novecot Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
novecoties Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem. Novecot (3).
uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību, atzinību.
reibt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā).
skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1).
bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
maitāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
zaudēt Kļūt tādam, kas vairs neizraisa (iepriekšējo attieksmi pret sevi).
noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
nocietināties Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties. Kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
noirt Kļūt tādam, kas zaudē saistījumu (par valdziņiem).
saglumēt Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko), iedarbojas (uz kādu, ko).
novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
noaugt Kļūt tādam, ko augot un viļoties pārklāj (augi).
pazust Kļūt tādam, ko ir grūti pamanīt, saskatīt, kas neizceļas (apkārtējā vidē, starp citiem u. tml.).
nocietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām).
nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajāta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pārsalt (2).
klāties Kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela).
pievienoties Kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu). Kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu.
izzust Kļūt tādam, ko vairs nelieto, neizmanto.
pieziedēt Kļūt tādam, kur (kas) uzziedējis lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu, dārzu).
atdzīvoties Kļūt tādam, kur atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība.
uzzelt Kļūt tādam, kur augi augot attīstās, arī uzzaļo (par tīrumu, dārzu u. tml.).
uzziedēt Kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt (par pļavu, dārzu u. tml.).
uzzaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst zaļi (par tīrumu, dārzu u. tml.).
sazaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst, parasti pilnīgi, zaļi (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
sakuplot Kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība (piemēram, par ielu, pilsētu).
sērsnot Kļūt tādam, kur veidojas sērsna.
pajukt Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
satumst Kļūt tādam, kur, parasti pilnīgi, iestājas tumsa (par telpu, vidi).
piezīsties Kļūt tādam, kurā (kas, piemēram, putekļi, mitrums) ir dziļi iespiedies, iesūcies.
sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
nosalt Kļūt tādam, kurā aukstuma iedarbībā ir radies audu bojājums (par ķermeņa daļu).
Pazaudēt balsi Kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju).
padzist Kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem).
uzplūst Kļūt tādam, kurā ievērojami paceļas ūdens līmenis (par ūdenstilpi). Arī pārplūst.
piestrēgt Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma)- par telpu, apkārtni, vidi.
pieputēt Kļūt tādam, kurā ir iejaukušies, iesūkušies putekļi.
piemirkt Kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums. Uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest.
pārcukuroties Kļūt tādam, kurā ir izkristalizējies cukurs.
sažņaugties Kļūt tādam, kurā ir, parasti ievērojami, sasprindzināti muskuļi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām).
sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība, skaņas u. tml. (par vietu, vidi).
nomiegoties Kļūt tādam, kurā izpaužas miegainums (par acīm).
aptumšoties Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
aptumst Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
sagurt Kļūt tādam, kurā izpaužas slimība, arī nespēks.
saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība (par seju, acīm u. tml.).
saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi (par dārzu, lauku u. tml.).
svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
Sasieties mezglā Kļūt tādam, kurā izveidojas mezgls.
saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli (par diegu, auklu u. tml.).
samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas, parasti lieli, mākoņi (par debesīm). Palielināties apjomā, parasti ievērojami (par mākoņiem).
sabiezēt Kļūt tādam, kurā kādas sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (parasti par vielu).
uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku).
mumificēties Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
noslīdēt Kļūt tādam, kura līmenis (parasti pakāpeniski, lēni) pazeminās; pazemināties (parasti pakāpeniski, lēni) - par kā līmeni.
nogurt Kļūt tādam, kurā mainīgu spriegumu ilgstošā iedarbībā rodas plaisas.
sajukt Kļūt tādam, kurā nav ierastās notikumu, secības (par laikposmu).
pārstāt Kļūt tādam, kurā neturpinās, izbeidzas (kāda darbība, norise) - piemēram, par ķermeņa daļām.
sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu). Kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts.
sasāļoties Kļūt tādam, kurā palielinās sāls vai sāļu saturs.
nokristies Kļūt tādam, kurā pazeminās satura līmenis (par trauku).
noplakt Kļūt tādam, kurā pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
sarētoties Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētot.
sarētot Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu). Sarētoties.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu). Kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
plaisāt Kļūt tādam, kurā rodas plaisa vai plaisas.
saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas, parasti sīkas, plaisas (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
podzolēties Kļūt tādam, kurā sairst un izskalojas minerāli (par augsni).
sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Arī sprēgāt (2).
pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi). Izraisīt plūdus.
saputot Kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi).
piesūkties Kļūt tādam, kurā uzkrājas smarža (piemēram, par apģērbu).
Sieties mezglā Kļūt tādam, kurā veidojas mezgls.
rētoties Kļūt tādam, kurā veidojas rēta (1) vai rētas (parasti par organisma daļu).
sārņoties Kļūt tādam, kurā veidojas sārņi (2).
sekvestrēties Kļūt tādam, kurā veidojas sekvestrs (1).
sprogoties Kļūt tādam, kurā veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
sasprēgāt Kļūt tādam, kura virsmā rodas vairākus, daudzas plaisas (piemēram, par priekšmetu, materiālu).
pieplūst Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (parasti, gaisma, skaņa, smarža).
piemilzt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni.
pieskanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi).
piesmirdēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi).
piesmaržot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smarža (par telpu, apkārtni, vidi).
pietvaikot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu). Piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku).
pietvanot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu). Piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
piebirt Kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma).
uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas)- par cilvēku.
sadzīt Kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi (par brūci, lūzumu).
sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārslot.
sapārslot Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārsloties.
pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām).
pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem).
sprikstēt Kļūt tādam, no kura izdalās ogļskābes gāze (par dzērienu). Dzirkstēt (2).
pievārīties Kļūt tādam, pie kura kas vāroties ir pielipis.
pairt Kļūt tādam, starp kura locekļiem pavājinās saiknes (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
pārklāties Kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas - piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu.
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
pārklāties Kļūt tādiem, kam summējas amplitūdas (par diviem vai vairākiem viļņiem).
slieties Kļūt taisnākam, staltākam (parasti par augumu).
Ieiet tautā Kļūt tautā plaši pazīstamam.
Ieiet tautā Kļūt tautā plaši pazīstamam.
aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu). Aptumst.
sabiezēt Kļūt tumšam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu).
melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti). Rasties vai pastāvēt (par tumsu). Melnēt (3).
attālināties Kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
padilt Kļūt vājākam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
aprimt Kļūt vājākam (parasti par sajūtām, jūtām).
noklust Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
dzist Kļūt vājākam, beigties (par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmēm).
rimt Kļūt vājākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Zaudēt veselīgu izskatu.
noliesēt Kļūt vājam, liesam (par dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu). Arī raisīties (1).
izburbēt Kļūt vietumis uztūkušam, vietumis pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
izkarst Kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni).
plakt Kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
sēsties Kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
apstaigāt Kļūt zināmam, pazīstamam, arī pieejamam daudzās vai visās vietās.
sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam (parasti fizikālā lieluma ziņā) ir noteikts skaitliskais raksturojums (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
sasniegt Kļūt, arī būt tādam, kam ir noteikts skaitliskais raksturojums (par fizikālu lielumu, arī par kā daudzumu).
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1). Augt kupli, zariem viļoties.
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (2).
sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazaroties (2).
sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u.tml. galvenā posma, galvenās ass. Kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi). Sazarot (2).
apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam, bagātam ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām, arī plašam.
sakāpt Kļūt, parasti ļoti, intensīvam (par psihisku stāvokli).
savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
sablīst Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
sasārtoties Kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tās daļām).
sasārtot Kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tās daļām). Sasārtoties.
saspringt Kļūt, parasti ļoti, spraigam (piemēram, par norisi, stāvokli). Sasprindzināties (3).
vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
sarkt Kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām).
sarosīties Kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām).
samulst Kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
saīgt Kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kurā izpaužas saīgums, dusmas.
sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta). Kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām. Salīkt.
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
sasilt Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piemēram, pārklājoties ar gļotām, trūdot.
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
kļauties Kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu.
apknaibīt Knaibot saspiest (vairākās vietās vai visapkārt).
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus (vairākās vietās vai visapkārt).
aizkniedēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā).
aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties. Knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
beice Kodne, kodinātājs.
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas. Šāda daļa kopa ar saknēm.
kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam.
laidenis Koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai.
rāmis Koka vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (loga, lecekts) rūtis.
ieveidnis Koka vai metāla veidne dzelzsbetona vai betona būvkonstrukciju izgatavošanai.
vairogs Koka, metāla u. tml. plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija - zaļā masa.
kokskola Kokaudzētavas nodaļa, kurā audzē koku un krūmu stādus.
stādenis Kokauga stāds.
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa. Šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
vainags Kokgriezumu apļveida rotājums skapja augšējai malai.
kronis Kokgriezumu vainagveida rotājums skapja augšējai malai.
apstādījumi Kokiem, košuma krūmiem, puķēm apstādīts laukums, josla (parasti pilsētā). Augu kopums šādā laukumā, joslā.
stutmalka Kokmateriāli, ko izmanto par balstiem (parasti šahtās, ejās).
saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām. Šāda kokmateriāla plāksne, gabals.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
koktirgotājs Kokmateriālu, zāģmateriālu tirgotājs.
bērzs Koks (retumis krūms) ar baltu mizu un sīki robotām, nelielām lapām.
kļava Koks vai krūms ar pretējām vienkāršām vai saliktām lapām un divdzimumu vai viendzimuma ziediem.
ugunskoks Koks, kas noteiktā laikā sāk pats degt.
slīkonis Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē. Grimonis.
liepa Koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags.
gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā.
Koksnes sausā pārtvaice Koksnes termiskā sadalīšana hermētiski noslēgtā iekārtā.
starpizmantošana Koku izciršana izlases veidā meža augšanas laikā (meža kopšanas, arī sanitārajās cirtēs).
peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā.
malva Koku, krūmu un lakstaugu dzimta, kurā ietilpst augi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem.
birojs Koleģiāls orgāns, ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības, iestādes) darba vadīšanai.
valde Koleģiāls veidojums (vēlēts vai iecelts) organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai, arī administratīvs vai pašvaldības institūts.
ekskursija Kolektīva (kādas vietas, muzeja, izstādes u. tml.) apmeklēšana.
pirmkolektīvs Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
aerosols Koloidāla sistēma, kas sastāv no gāzes un sīkām cietas vai šķidras vielas daļiņām.
sipaji Koloniālais karaspēks (Britu impērijā), kas galvenokārt bija savervēts no vietējiem iedzīvotājiem.
kolonists Kolonijas (1) iedzīvotājs, kas ieceļojis no metropoles.
kolonizators Kolonizācijas (1) realizētājs.
Joniešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu.
kolumbieši Kolumbijas pamatiedzīvotāji.
meistarkomanda Komanda (sporta spēlēs), kuras dalībnieki ir augstākās klases sportisti.
miers Komanda ieņemt pamatstāju. Pavēle pārtraukt (darbību, kustību).
līderkomanda Komanda, kas (sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā ietilpst spēlētāji ar līdzīgām funkcijām, tuvu izvietojumu. Šādu spēlētāju darbība.
komanda Komandiera mutvārdu pavēle, kuras teksts noteikts reglamentā.
relācija Komandiera rakstisks ziņojums par sava karaspēka stāvokli vai kaujām. Kaujas varoņdarba apraksts, iesakot kādu apbalvojumam.
komandvērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā. Komandu vērtējums.
Komandu vērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā. Komandvērtējums.
piekombinēt Kombinējot pievienot, arī piesaistīt (atsevišķu sastāvdaļu pie kā, kam klāt).
kompaundštance Kombinētā štance.
korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
Sadzīves komēdija Komēdija, kuras darbība risinās ikdienas apstākļos un kuras konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
Sadzīves komēdijas Komēdijas, kuru darbība risinās ikdienas apstākļos un kuru konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
radiokomentārs Komentārs, ko pārraida pa radio.
Konfliktu komisija Komisija (iestādē, uzņēmumā), kas izšķir strīdus un domstarpības, parasti darba jautājumos.
Nepilngadīgo (arī mazgadīgo) lietu komisija Komisija, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar nepilngadīgajiem (mazgadīgajiem) likumpārkāpējiem.
Mandātu komisija Komisija, kas pārbauda deputātu, kongresa delegātu u. tml. pilnvaras.
Karātavu humors Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
Karātavu humors Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
pose Komiska luga ar parupjiem jokiem, pārspīlētām situācijām.
apakškomiteja Komiteja, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komitejai.
komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
standarts Kompetenta valsts orgāna apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība. Attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu. Veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
saspraudnis Komplekts, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
palīgkomponents Komponents, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno komponentu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
kompostrieris Kompostrētājs (2).
palīgzīmējums Kompozīcijas pirmais mets (kartonā), arī detaļu zīmējums, kas atbilst (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā). Attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā).
daļa Kompozicionāli nobeigta patstāvīga vienība (mākslas darbā vai priekšnesumā).
Virzuļu kompresors Kompresors, kurā virzulis saspiež gāzes vai gaisu noslēgtā cilindrā.
Virzuļu kompresors Kompresors, kurā virzulis saspiež gāzes vai gaisu noslēgtā cilindrā.
paziņojums Komunikatīvo īpašību kopums (tekstam, tā daļai). Informācija (ko satur teksts, tā daļa).
Internacionālā audzināšana Komunistiskās audzināšanas sastāvdaļa, kas nostiprina cilvēkos draudzības jūtas pret dažādu rasu un nāciju darbaļaudīm.
rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
lokalizēties Koncentrēties noteiktā vietā (parasti par patoloģisku procesu).
kumulēties Koncentrēties noteiktā virzienā (par enerģiju).
perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
ģeosfēras Koncentriskas (zemeslodes) sfēras, kam ir dažāds vieliskais sastāvs un blīvums (piemēram, atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra).
objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
Koncerta ārija Koncertārija.
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi izpildītāji vai kolektīvi.
solokoncerts Koncerts, kurā uzstājas, parasti viens, solists.
koncertdzīve Koncertu rīkošana. Koncertu kopums (kādā laikposmā, vietā).
trimērs Kondensators augstfrekvences kontūru regulēšanai radioiekārtās.
rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu. Šāda izstrādājuma gabals, šķēle.
Darba ražīgums Konkrētā darba spēja radīt laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
Darba ražīgums Konkrētā darba spēja ražot laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
Sociālistiskais humānisms Konsekvents, aktīvs, proletārisks humānisms, kura mērķis ir atbrīvot visu rasu un tautību darbaļaudis no ekspluatācijas, sociāliem spaidiem, sociālas nevienlīdzības.
marinēt Konservēt (pārtikas produktus) marinādē, arī citā skābā šķidrumā.
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
solārkonstante Konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas.
skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem).
sastapt Konstatēt (ko) pastāvam (parasti kādā vietā, vidē).
skenēt Konstatēt ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanos (organismā, tā daļā).
Uzņemt laiku Konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā).
interpelācija Konstitucionālām prasībām atbilstošs (buržuāziskā parlamenta deputāta vai deputātu grupas) iesniegums valdībai vai tās loceklim, lai prasītu paskaidrojumus (piemēram, par valdības politisko darbību, valdības locekļu rīcību).
pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna. Konstruējot pārveidot citādu.
sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piemēram, plāksnes).
pastatne Konstrukcija, elements (kā) novietošanai noteiktā augstumā.
metālkonstrukcija Konstrukcija, kas ir izgatavota no metāla. Metāla konstrukcija.
vadīkla Konstrukcija, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
portāls Konstrukcija, kas sastāv no diviem vai četriem balstiem un pārseguma (piemēram, celtņiem, mašīnām, darbgaldiem).
jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību. Šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kā balstās, kam tiek pievienoti pārējie (kā) elementi, detaļas.
nesējkonstrukcija Konstrukcija, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kura nodrošina (tā) stabilitāti.
stiegra Konstrukcijas stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
konstruktīvists Konstruktīvisma pārstāvis.
Telpiskais bloks Konstruktīvs būvelements, kas veido celtnes montāžas elementu, kurš pēc izmēriem un formas atbilst vienai vai vairākām telpām.
konsulāts Konsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu.
talons Kontroles dokuments, kas tā īpašniekam dod tiesības, piemēram, ko iegādāties, saņemt, izmantot.
kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
basmačs Kontrrevolucionāras bandas dalībnieks (laikā, kad Vidusāzijā notika cīņa par padomju varu). Arī laupītājs.
rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
Ruļļu ceļš Konveijers, kas sastāv no rotējošiem cilindriem un ir paredzēts kravu pārvietošanai.
konvencionālisms Konvencionalitāte (1).
Kompānijas pēc Kopā ar citiem, tikai tāpēc, ka citi tā dara.
ar Kopā ar tās pašas saknes deverbālu lietvārdu norāda uz darbības pastiprinājumu.
desmits Kopa, kas sastāv no desmit vienībām.
simts Kopa, kas sastāv no simt vienībām.
grupa Kopa, kurā definēta darbība ar no teiktām īpašībām.
vienkopus Kopā, vienā vietā. Vienkop. Vienkopu. Vienviet. Vienuviet.
vienkopu Kopā, vienā vietā. Vienkop. Vienkopus. Vienviet. Vienuviet.
vienkop Kopā, vienā vietā. Vienkopu. Vienkopus. Vienviet. Vienuviet.
vienviet Kopā, vienā vietā. Vienuviet.
vienuviet Kopā, vienā vietā. Vienviet.
Brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
Brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
koptēls Kopējs, vienojošs (mākslas darba, arī tā daļas radīts) tēls, priekšstats.
koprādītājs Kopējs, vienojošs rādītājs (piemēram, ekonomikas attīstības plānos).
konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
Daļējais kopīpašums Kopīpašums ar noteiktām daļām katram īpašniekam.
internāts Kopmītne (mācību iestādes) audzēkņiem.
pavisam Kopskaitā, kopējā daudzumā.
uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
To starpā Kopuma, grupas sastāvā.
komplekss Kopums (slimībām, fizioloģiskām norisēm, psihiskiem procesiem, stāvokļiem), kas veido ko saistītu, veselu. Slimības, fizioloģiskas norises, psihiski procesi, stāvokļi, kas veido ko saistītu, veselu.
komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
maisījums Kopums, kas sastāv no samaisītām, sajauktām vielām vai sīkiem priekšmetiem.
saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir noteiktas attieksmes un kurai ir noteiktas funkcijas.
Organiskā masa Kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas).
korists Kora dalībnieks, dziedātājs.
kormeistars Kora diriģents, vadītājs (parasti muzikālajos teātros). Kora diriģenta palīgs.
kantors Kora dziedātājs (katoļu baznīcā).
kantors Kora priekšdziedātājs (sinagogā).
aktīnija Koraļļpolipu klases jūras dzīvnieks (spilgtā vai raibā krāsā).
Korespondējošais loceklis Korespondētājloceklis.
pārkoriģēt Koriģējot pārveidot citādu.
kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētais un atskaņojuma vadītājs. Kora diriģents.
Kora diriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs. Kordiriģents.
kamerkoris Koris ar nelielu individualizētu dziedātāju sastāvu.
dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
Jaukts koris Koris, kas sastāv no vīriešu un sieviešu balsīm.
Jaukts koris Koris, kas sastāv no vīriešu un sieviešu balsīm.
pulsārs Kosmiskā radiostarojuma avots, kas strauji un regulāri maina starojuma intensitāti.
Saules sistēma Kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā.
pavadonis Kosmisks lidaparāts, kas ir ievadīts orbītā ap kādu debess ķermeni.
Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
Bikšu kostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm.
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
martiroloģijs Krājums ar nostāstiem par kristīgo mocekļiem.
sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās).
nokrākt Krākt (visu laikposmu) un pārstāt krākt.
eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem.
sardonisks Krampjaini saviebts (par seju, tās izteiksmi). Arī dusmīgs, nicinošs.
krāmtirgotājs Krāmu tirgotājs.
piekrāsa Krāsa, kas piešķir pamatkrāsai citādu toni, niansi.
kvēlkrāsa Krāsa, kas rodas uz metāla virsmas, Ja to karsē.
silikātkrāsa Krāsa, kuras sastāvā ir silikāti.
apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi. Strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
Griezt kažokam otru pusi, arī griezt kažoku uz otru pusi Krasi mainīt savu nostāju.
Apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažoku (uz otru pusi) Krasi mainīt savu nostāju.
(Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap) griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku (uz otru pusi) Krasi mainīt savu nostāju.
Apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažokam otru pusi, arī apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažoku (uz otru pusi) Krasi mainīt savu nostāju.
Apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažokam otru pusi, arī apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažoku (uz otru pusi) Krasi mainīt savu nostāju.
(Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi Krasi mainīt savu nostāju.
(Ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi Krasi mainīt savu nostāju.
pudlingkrāsns Krāsns metāla pudlingošanai.
rusts Krāsošanai nomizotās alkšņu mizas.
madarot Krāsot (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
mālderis Krāsotājs (2). Arī gleznotājs.
pindzelmanis Krāsotājs.
Sausais doks Krastā izbūvēts doks.
mudas Krastā izskaloti jūras augi.
pakraste Krasta nogāze vai tās pamatne.
semafors Krastā novietots masts ar rājām signālu nodošanai kuģiem.
pludmale Krasta sastāvdaļa, kas veidojas viļņu uzkrituma, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
palete Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos). Krāszieds.
krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos).
pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi.
krāslente Krāsu saturoša lente, ko izmanto, piemēram, rakstāmmašīnas rakstu zīmju nospiedumu fiksēšanai uz papīra.
briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai.
rota Krāšņs, dekoratīvs tērps, arī tērpa krāšņa, dekoratīva sastāvdaļa.
eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
begonija Krāšņumaugs ar skaistām, asimetriskām lapām un sīkiem ziediem.
kumulēties Krāties organismā, arī vidē (par atkārtoti lietotām, parasti zāļu, vielām).
mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem). Tikt mētātam.
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost.
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā. _imperf._ Kraut atpakaļ.
apkraut Kraujot, liekot (ko) virsū, aizņemt (visu virsmu vai daļu no tās).
atkraukāties Kraukājot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē.
trimēt Kraut (ogles) uz tvaikoņa noteiktā vietā.
pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
trīce Kravas ceļamais mehānisms, kas parasti sastāv no vairākiem trīšiem.
polispasts Kravas ceļamais mehānisms, kas sastāv no vairākiem kustīgiem un nekustīgiem blokiem, kuriem pārlikta pāri trose vai virve.
vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā.
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
Zemes banka Kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā.
rediskonts Kredīta operācija starp vietējo kredīta iestādi un centrālo banku par diskontēta vekseļa tālāku diskontēšanu.
diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām.
kredītbiedrība Kredītiestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kas sagādā biedriem kredītu.
Vekseļu diskonts Kredītoperācija - vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
Kredīta rīkotājs Kredītrīkotājs.
independenti Kreiss puritāņu nogrupējums Anglijā (16. un 17. gadsimta mijā).
nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu).
atkrekstēties Krekstot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē. Atkrekšķēties.
atkrekšķēties Krekšķot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē Atkrekstēties.
vakarot Krēslot. Iestāties vakaram.
papildkrēsls Krēsls, ko novieto skatītāju zālē papildus parastajiem sēdekļiem.
pārkrievošana Krievijas carisma politika (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kas bija vērsta uz citu Krievijas tautu valodu izskaušanu skolās, iestādēs un sadzīvē, ieviešot to vietā krievu valodu.
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
Svētā alianse Krievijas, Prūsijas un Austrijas monarhu 1815. gadā noslēgtā savienība.
Svētā alianse Krievijas, Prūsijas un Austrijas monarhu 1815. gadā noslēgtā savienība.
senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam). Kijevas Krievzemes iedzīvotāji.
Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
katorga Kriminālsods (pirmsrevolūcijas Krievijā, kapitālistiskajās valstīs) - izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu).
kristālfiziķis Kristālfizikas speciālists.
Sintētiskie kristāli Kristāli, kas mākslīgi izaudzēti laboratorijas apstākļos.
Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
Reālie (arī neideālie) kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
Ideālie kristāli Kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
kristāls Kristāliskas vielas atsevišķa daļiņa, atsevišķs gabals.
pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
kristālhidrāts Kristālisks vielas savienojums ar kristalizācijas ūdeni.
jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
kristālķīmiķis Kristālķīmijas speciālists.
Kristālu optika Kristāloptika.
Kristālu optika Kristāloptika.
kristāloptiķis Kristāloptikās speciālists.
Kristāliskais režģis Kristālrežģis.
Kristāla režģis Kristālrežģis.
Kristāliskais (arī kristāla) režģis Kristālrežģis.
monokristāls Kristāls ar vienotu, nepārtrauktu kristālrežģi.
pjezokristāls Kristāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
triboluminiscence Kristālu luminiscence, ko ierosina ārēja iedarbība (bēršana, spiešana, šķelšana).
vakance Kristālu punktveida defekts - atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sektantiska kustība, kura 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi. Arī brāļu draudze.
šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas. Šīs sektas locekļi.
sabatisti Kristiešu sekta, kurai raksturīga nedēļas septītās dienas (sestdienas) svinēšana. Šīs sektas locekli.
Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
Brāļu draudze Kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
Svētā Trīsvienība Kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
Mūsu Tēvs, arī Tēvs Mūsu Kristietībā - galvenā lūgšana, kas sākas ar vārdiem "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu". Svētā lūgšana.
vasarsvētki Kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā.
pirmkristiānisms Kristietības vēstures posms no tās izcelšanās līdz katoliskās baznīcas sākumiem.
protestantisms Kristietības virzienu kopums, kas radās reformācijas laikā vai pēc tā.
kopti Kristīgie senās Ēģiptes iedzīvotāji, viņu pēcteči.
liturģija Kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
āmen Kristīgo kultu rituālos - nobeiguma vārds, kas nozīmē: lai notiek tā.
pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā). Kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
Vērotājs reālisms Kritizētājs reālisms.
Sniega pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla.
sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums. Sniega pārsla.
pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas sniega kristālu veidojums.
Nestieptā intonācija Krītošā vai lauztā zilbes intonācija (atšķirībā no stieptās intonācijas).
apkrist Krītot mainīt stāvokli, pēc kritiena nokļūt citā (pretējā) stāvoklī.
atkrist Krītot nonākt (iepriekšējā vietā).
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
Litogrāfijas krīts Krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, lauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
pabērzs Krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem - kauleņiem.
dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu. Dzīvžogs.
krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus, parasti skulpturāls, attēls.
krustiem Krustām.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās). Šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām. Lopbarības kāposti. Šo augu virszemes daļas.
kressalāti Krustziežu dzimtas lakstaugi ar sīkiem, baltiem ziediem un plūksnaini šķeltām lapām.
marimba Ksilofons ar metāla rezonatoru caurulēm vai plāksnēm. Ksilofons ar žāvētu ķirbju rezonatoru (Āfrikā).
kokgrebums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes.
kubists Kubisma pārstāvis.
Pakaišu kūdra Kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem. Pakaiškūdra.
pakaiškūdra Kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem. Pakaišu kūdra.
Ostas vārti Kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai).
sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti, beramas vielas, šķidras vielas slēgtā tarā.
Karšu māja Kuģa telpa navigācijas, ģeogrāfisko u. tml. karšu novietošanai, arī darbam ar tām.
navigators Kuģa, lidaparāta apkalpes loceklis, kura uzdevums ir noteikt tā atrašanās vietu un kursu.
kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai.
refrižeratorkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas. Saldētājkuģis.
tankkuģis Kuģis šķidras kravas (piemēram, naftas, tās produktu, ķimikāliju, sašķidrinātas gāzes) pārvadāšanai speciālos rezervuāros.
katamarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no diviem savienotiem korpusiem.
trimarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no trim savienotiem korpusiem.
nokuģot Kuģojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana kuģos krastu tuvumā starp vienas un tās pašas valsts ostām.
kuģubūvētājs Kuģu būvētājs.
stividors Kuģu iekraušanas un izkraušanas darbu vadītājs.
lietuvainis Kuitalai līdzīgs tārtiņveidīgo kārtas putns.
biskvīts Kūka, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem.
ezis Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru.
bezspārņi Kukaiņu apakškārta, kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni. Šīs apakškārtas kukaiņi.
ūdenskukaiņi Kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas. Šīs grupas kukaiņi.
termīts Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi). Šīs kārtas kukaiņi.
kamielītis Kukaiņu kārta, kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus. Šīs kārtas kukaiņi.
blakts Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
spāre Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri.
tārps Kukaiņu tārpveida kāpurs.
piekūkot Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē).
nokūkot Kūkot (visu laikposmu) un pārstāt kūkot (par dzeguzi).
abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
aizkūleņot Kūleņojot attālināties. _imperf._ Kūleņot prom. Kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
nokūleņot Kūleņot (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt kūleņot.
rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa. Šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle.
kulstāmmašīna Kulstāmā mašīna.
kulstītājs Kulstāmā mašīna.
Kulstāmais trumulis Kulstītājtrumulis.
priesteris Kulta kalpotājs (galvenokārt politeisma reliģijās, arī kristietībā, parasti katoļu, pareizticīgo baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
sludinātājs Kulta kalpotājs, garīdznieks (parasti sektās).
pēckultūra Kultūra, ko tālā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas.
Kultūras un atpūtas parks Kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
Kultūras un atpūtas parks Kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks, mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā.
bibliotēka Kultūras un izglītības iestāde vai kādas organizācijas, iestādes daļa, kas krāj, apstrādā un glabā iespieddarbus (arī rokrakstus) un izsniedz tos lasītājiem.
kinematogrāfija Kultūras un tautas saimniecības nozare - kinofilmu veidošana un demonstrēšana skatītājiem.
vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
skaustsēja Kultūrauga sēšana vai stādīšana augsnes skaustos.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
pēcaudzēšana Kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posma, pēc vēlas sējas).
Augu seka Kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
kulstīties Kuļāties (parasti par apģērbu, tā daļām).
piekult Kuļot labību, iegūt (graudus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
beks Kungs, priekšnieks, cilts vecākais, muižnieks (tjurku tautām).
nokunkstēt Kunkstēt (visu laikposmu) un pārstāt kunkstēt.
aceknis Kuņģa daļa (atgremotājiem).
glumenieks Kuņģa daļa (atgremotājiem).
gastrīts Kuņģa gļotādas iekaisums.
aizkūpēt Kūpot attālināties, izzust.
Diezin kur Kur sevišķi, ļoti tālu.
Diezin (arī diez) kur, arī nezin (arī nez) kur Kur sevišķi, ļoti tālu.
Nezin kur Kur sevišķi, ļoti tālu.
krāsns Kurināmā ierīce ēdiena gatavošanai (parasti cepšanai tās iekšienē).
krāsnkuris Kurinātājs (1).
krāsnskuris Kurinātājs (1).
krāsnkuris Kurinātājs (2).
melns Kurinātājs. Arī melnstrādnieks.
nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
kūrortterapija Kūrorta apstākļu izmantošana slimību ārstēšanā un profilaksē.
pansionāts Kūrorta iestāde, kas nodrošina ar higiēniskiem dzīves apstākļiem un pareizu uzturu.
Diezin (arī diez) kurp, arī nezin (arī nez) kurp Kurp sevišķi, ļoti tālu.
Nezin kurp Kurp sevišķi, ļoti tālu.
arnika Kurvjziežu dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām.
lēdzerkste Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
ilzīte Kurvjziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini dalītām lapām.
kurzemnieki Kurzemes pamatiedzīvotāji.
tāmnieki Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotāji, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu. Būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu. Būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
kinētika Kustība atkarībā no tās fizikālajiem cēloņiem.
ieskrējiens Kustība no kāda stāvokļa līdz vajadzīgā ātruma sasniegšanai.
piesēdiens Kustība no stāvus stāvokļa sēdus vai tupus stāvoklī.
gājiens Kustība no viena galēja stāvokļa līdz otram (mehānisma, ierīces kustīgai daļai).
Tautas fronte Kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai. Attiecīgā organizācija.
žests Kustība, ko parasti veido ar rokām vai galvu un kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
virpuļkustība Kustība, kurā (šķidruma vai gāzes) neliela daļa ne vien atrodas virzē, bet arī rotē ap momentāno rotācijas asi.
darbība Kustība, pāreja no kāda stāvokļa citā.
trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze (par priekšmetiem.). Berzties (1).
Lineārais ātrums Kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
motorika Kustību funkciju kopums (organismam, tā daļām).
Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
Brīvās kustības Kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās.
Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
Ķermeņa piedevas Kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
Zeltainās aļģes Kustīgas, arī sēdošas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu.
slīdkāja Kustīgs metāla apkalums, kas pārvietojas pa trosi.
uzbalsenis Kustīgs skrimslis, kas atrodas balsenes augšdaļā un rīšanas momentā aizklāj balsenes ieeju.
izstaipīt Kustinot izvingrināt (ķermeni, tā daļas). Vairākkārt izstiept (3).
pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas). Mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas).
izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izstaipīties Kustoties izvingrināt ķermeni, tā daļas.
pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas.
izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (parasti par priekšmetiem).
inerce Kūtrums, bezdarbīgums. Aktivitātes trūkums.
Dziļā kūts Kūts, kurā kūtsmēsli tiek uzkrāti padziļinājumā zem dzīvnieku stāvvietas.
Maģiskais kvadrāts Kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
Riņķa kvadratūra Kvadrāts, kura laukums ir vienāds ar dotā riņķa laukumu.
Riņķa kvadratūra Kvadrāts, kura laukums ir vienāds ar dotā riņķa laukumu.
pārkvalificēt Kvalificēt vēlreiz, no jauna. Kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietver jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
Darba rezerves Kvalificēta darbaspēka plānveidīgas sagatavošanas sistēma (PSRS), kas ietvēra jauniešu apmācību speciālās mācību iestādēs.
atslēdznieks Kvalificēts strādnieks, kas izgatavo dažādus metāla izstrādājumus, montē un remontē instrumentus, mehānismus.
Smadzeņu aizplūšana (arī aizplūde, noplūde) Kvalificētu speciālistu došanās uz citu valsti, apgabalu, uzņēmumu, iestādi u. tml.
nosaukums Kvalifikācijas pakāpe, dienesta stāvokļa pakāpe.
klase Kvalifikācijas pakāpe, kategorija, ko piešķir dažās profesijās, sportā.
kādība Kvalitāte (1).
marka Kvalitāte (precei, ražojumam).
kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
raudze Kvalitāte, vērtība.
viela Kvalitatīvs matērijas veids, kam pat miera stāvoklī piemīt masa. Tas, no kā sastāv fizisks ķermenis.
nokvankšķēt Kvankšķēt (visu laikposmu) un pārstāt kvankšķēt.
volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana.
Skaitīšanas sistēma Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
Kvantu pastiprinātājs Kvantpastiprinātājs.
Kvantu pastiprinātājs Kvantpastiprinātājs.
Relatīvistiskā kvantu mehānika Kvantu mehānika, kas pētī tādu mikro daļiņu kustības, kuru kustības ātrums tuvs gaismas ātrumam.
halcedons Kvarca paveids - dažādas krāsas minerāls ar mikrokristālisku uzbūvi (pusdārgakmens).
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās.
holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
nokvernēt Kvernēt (visu laikposmu) un pārstāt kvernēt.
piekviekt Kviecot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nokviekt Kviekt (visu laikposmu) un pārstāt kviekt.
galli Ķeltu ciltis, kas no 5. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju).
briti Ķeltu cilts, kas apdzīvoja seno Britāniju.
īri Ķeltu tauta, Īrijas pamatiedzīvotāji.
pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā (parasti kādā vidē uztveramais) apveids.
Fiziskais svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap horizontālu asi.
svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
Materiāls punkts Ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
lode Ķermenis, kura visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
vēders Ķermeņa daļa (posmkājiem), kas atrodas aiz krūtīm un (parasti) sastāv no segmentiem.
bīde Ķermeņa deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
Translācijas kustība Ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
Īpatnējā masa Ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu, īpatnējā siltumietilpība.
Masas kilograms, īpatnējā masa Ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
sēde Ķermeņa novietojums sēdus (kādā noteiktā stāvoklī).
rumpis Ķermeņa pamatdaļa, kurai pievienotas ekstremitātes un galva.
nutācija Ķermeņa rotācijas ass svārstības.
metamērija Ķermeņa segmentācija (piemēram, posmtārpiem, posmkājiem).
poza Ķermeņa stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
Mehāniskais līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tie atrodas miera stāvoklī attiecībā pret kādu atskaites sistēmu.
Mehāniskais līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tie atrodas miera stāvoklī attiecībā pret kādu atskaites sistēmu.
līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā to parametri nemainās, ja šo ķermeni, fizikālo sistēmu novēro no ārienes.
izture Ķermeņa, tā daļas atrašanās noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli. Attiecīgais slimīgais stāvoklis.
Mehāniskā kustība Ķermeņu vai to daļiņu savstarpējo stāvokļu maiņa telpā un laikā.
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
kārties Ķerties (pie kā) klāt tā, ka paliek karājamies.
dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības).
silikātķieģelis Ķieģelis, kura sastāvā ir silikāti.
plostķīlis Ķīlis (jahtai), kam metāla daļa ir piestiprināta pie korpusa.
Organiskā analīze Ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu.
Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
piroķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskos procesus augstās temperatūrās.
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
radiolīnija Ķīmiskā elementa vai tā savienojumu izstarojuma spektrālā līnija radioviļņu diapazonā.
polimerizācija Ķīmiska reakcija, kurā savstarpēji reaģē daudzas molekulas, kam ir vairākkāršas saites, un kuras rezultātā izveidojas jaunas vielas makromolekula.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Kovalentā saite Ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
kalifornijs Ķīmiskais elements - aktinīdu grupas radioaktīvs metāls.
sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls.
lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā.
skandijs Ķīmiskais elements - balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem.
urāns Ķīmiskais elements - ciets, smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls.
germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls.
berilijs Ķīmiskais elements - ciets, viegls, sudrabaini balts metāls.
stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, kam ir radioaktīvie izotopi.
zelts Ķīmiskais elements - dzeltens, spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls.
vanādijs Ķīmiskais elements - gaišpelēks, plastisks metāls.
fosfors Ķīmiskais elements - indīgs nemetāls, kas dabā sastopams tikai savienojumos.
lutēcijs Ķīmiskais elements - lantanoīdu grupas metāls.
irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls.
osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks metāls.
cēzijs Ķīmiskais elements - ļoti mīksts sudraba krāsas metāls.
litijs Ķīmiskais elements - ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls.
jods Ķīmiskais elements - melnpelēki kristāli ar metālisku spīdumu.
prezodīms Ķīmiskais elements - metāls.
rubīdijs Ķīmiskais elements - mīksts sudraba krāsas metāls.
indijs Ķīmiskais elements - mīksts, balts, viegli kūstošs metāls.
cerijs Ķīmiskais elements - mīksts, pelēks metāls.
bārijs Ķīmiskais elements - mīksts, spīdīgs sārmzemju metāls.
gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru.
pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls.
tallijs Ķīmiskais elements - mīksts, zilgani balts metāls.
kobalts Ķīmiskais elements - par dzelzi cietāks sudrabbalts metāls ar iesarkanu spīdumu.
torijs Ķīmiskais elements - pelēcīgi balts radioaktīvs metāls.
platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru.
dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
bors Ķīmiskais elements - pelēki melns nemetāls.
selēns Ķīmiskais elements - pelēks nemetāls.
silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls.
titāns Ķīmiskais elements - pelēks, ļoti ciets metāls.
niobijs Ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs metāls.
radons Ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā.
tehnēcijs Ķīmiskais elements - radioaktīvs metāls.
varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu.
magnijs Ķīmiskais elements - spīdīgs, sudrabaini balts metāls.
antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls.
hafnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā).
niķelis Ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls.
rādijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts radioaktīvs metāls.
cirkonijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets metāls.
mangāns Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, trausls metāls.
rēnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls.
kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls.
nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls.
kālijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls.
alva Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls.
rutēnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini pelēks metāls.
telūrs Ķīmiskais elements - sudrabaini pelēks trausls metāls.
bismuts Ķīmiskais elements - sudrabaini sārts metāls.
rodijs Ķīmiskais elements - sudrabains, ķīmiski ļoti pasīvs metāls.
molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls.
dzīvsudrabs Ķīmiskais elements - šķidrs metāls sudraba krāsā.
volframs Ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls.
kadmijs Ķīmiskais elements - viegli kūstošs sudrabaini balts metāls.
alumīnijs Ķīmiskais elements - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību.
cinks Ķīmiskais elements - zilgani balts metāls.
hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls.
svins Ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags, mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls.
tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls.
neodīms Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls.
tūlijs Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls.
arsēns Ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā.
tīrradnis Ķīmiski inerta metāla veidojums, kurš ir smagāks par vienu gramu un kurš pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās (rūdas, ieža) masas.
izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
saistīties Ķīmiski, fizikāli savienoties (par vielām, elementārdaļiņām).
sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem starpstāvokli starp metāliem un nemetāliem (piemēram, silīcijs).
metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatisms.
metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs. Metasomatoze.
Kompleksie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no centrālā atoma un no atomiem vai atomu savienojumiem, kuri to ietver.
Kompleksie savienojumi Ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no centrālā atoma un no atomiem vai atomu savienojumiem, kuri to ietver.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
sāls Ķīmisks savienojums - kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem, - gāze ar raksturīgu smaržu.
izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
šāvējgurķis Ķirbjaugu dzimtas augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
lufa Ķirbjaugu dzimtas augs ar lieliem, gurķiem līdzīgiem augļiem, no kuriem iegūst šķiedru. No šī auga augļiem iegūtā šķiedra.
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
laparotomija Ķirurģiska operācija - vēdera dobuma atvēršana, pārgriežot tā priekšējo sienu.
replantācija Ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
slēgt Ķirurģiski aizvērt (brūci), savienojot (tās) malas.
replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
lāpstiņa Ķirurģisks instruments - šaura metāla plātne ar īsu kātu.
drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas.
uzvara Labākā rezultāta sasniegšana (sporta sacensībās.).
paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piemēram, sportā, kādā profesijā).
osteoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kaulaudiem.
fibromioma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no muskuļaudiem un saistaudiem.
fibroma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no saistaudiem.
patversme Labdarības iestāde - mītne, parasti veciem cilvēkiem, bāreņiem.
sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iebarot Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
Būt savā elementā Labi iejusties (kādos apstākļos).
Kūlīšu sējējs Labības pļaujmašīna, kas nopļauj labību un sasien kūlī. Linu kombaina sastāvdaļa, kas sasien linu stiebrus kūļos.
Kūlīšu sējējs Labības pļaujmašīna, kas nopļauj labību un sasien kūlī. Linu kombaina sastāvdaļa, kas sasien linu stiebrus kūļos.
pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izlabot Labojot panākt, ka (parasti tekstā) nav kļūdu. Labojot novērst (kļūdas), parasti tekstā.
kultūra Laboratorijas apstākļos ārpus dzīva organisma audzēts (audu, šūnu) kopums.
pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
omulīgs Labs (par pašsajūtu, garastāvokli).
piemērots Labs, derīgs, atbilstošs (kam attiecīgajos apstākļos).
saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Arī gaišs (6).
patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus) - parasti par vidi, apstākļiem.
Labs prāts Labvēlīgs, mierīgs garastāvoklis.
Labs prāts Labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis.
iespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu kopums (kā īstenošanai, veikšanai).
neiespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu trūkums (kā veikšanai, īstenošanai).
Lineārais paātrinātājs Lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
aukstums Laika apstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
atkala Laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
karstums Laika apstākļi, kam raksturīga augsta gaisa temperatūra.
karteča Laika degļa nostādījums šrapneļa šāviņam.
perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē. Arī saliktā tagadne.
sadēdēt Laika gaitā kļūt, parasti ļoti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru). Arī sadilt (1).
Ar gadiem (arī dienām, laiku) Laika gaitā.
Ar laiku Laika gaitā.
Ar dienām (arī gadiem, laiku) Laika gaitā.
Laika apstākļi Laika izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā. Laikapstākļi.
Ziemas saulgrieži Laika moments, kad saule atrodas akliptikas galējā dienvidu punktā.
Vasaras saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu punktā, t. i., 90° attālumā no pavasara punkta.
saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā. Saulgrieži (1).
saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā. Saulstāvji.
Mežu un dārzu dienas Laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
atomlaikmets Laika posms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
inkubācija Laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju, iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās momentam.
Mēness kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Mēness fāzes.
Mēness kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Mēness fāzes.
Saules kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
Saules kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības.
Zvaigžņu laiks Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Zemes diennakts rotācijas attiecība pret zvaigznēm.
Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība. Mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi. Mācību stunda.
Mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
Laika posms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana. Laikposms.
Laika posms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana. Laikposms.
Sideriskais periods Laika sprīdis, kurā planēta vai tās pavadonis veic pilnu riņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
saltums Laikapstākli, kam raksturīga zema temperatūra.
tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
siltums Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
sals Laikapstākļi, kam ir raksturīga zema temperatūra.
slapoņa Laikapstākļi, kam ir raksturīgi ilgstoši nokrišņi, parasti lietus.
slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu. Nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
pērkons Laikapstākļi, kam ir raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības.
sutoņa Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
konkista Laikmets (15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā), kad konkistadori iekaroja plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis. Vēlāk.
pirms Laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis.
Mēra laiki Laikposmi, kad ir mēra pandēmijas (piemēram, 6., 14. un 19. gadsimtā).
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana. Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kad (kas) mēdz norisināties, kas ir izdevīgs (kā) norisei.
starpa Laikposms (parasti kādā darbībā, norisē, stāvoklī). Arī brīdis.
Mežu (arī mežu un dārzu) dienas Laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
starpa Laikposms (starp divām darbībām, norisēm, diviem stāvokļiem).
Trešais semestris Laikposms (vasaras brīvlaikā), kurā studenti un skolēni organizēti strādā ārpus mācību iestādes sistēmas.
kodollaikmets Laikposms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu. Laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
pirmskvartārs Laikposms pirms kvartāra.
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
karalaiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā. Kara laiks. Arī kara apstākļi.
Kara laiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā. Karalaiks. Arī kara apstākļi.
sastrēgumstunda Laikposms, kad kāda vietā ir ļoti intensīva transportlīdzekļu un cilvēku kustība.
sezona Laikposms, kad teātros sistemātiski notiek izrādes. Laikposms, kad sistemātiski notiek koncerti, tiek rīkotas izstādes u. tml.
maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (dabā).
laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē, tās nozarēs).
reize Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana. Arī laiks (2).
nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, smagiem pārdzīvojumiem.
Leģislatūras periods Laikposms, kurā darbojas likumdevējs orgāns (parasti kapitālistiskajās valstis).
mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi). Laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai.
nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē). Arī liela nelaime.
mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
navigācija Laikposms, kurā vietējie laikapstākļi pieļauj kuģošanu (kādā ūdenstilpē, tās daļā).
periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem. Laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim. Laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts. Arī pārtraukums.
robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas).

tā citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV