uniforma
uniforma -as, s.
1.Militārs formas tērps.
PiemēriPolicistu uniforma.
- Policistu uniforma.
- Zemessargu uniforma.
- Bet Kārlis bijis prom ilgu laiku un tagad tērpies vācu armijas uniformā..
- Ja nomet pēdējos uniformas gabalus un apmaina pret zilo darba uzvalku, kas gan var tad teikt, ka tu esi karavīrs?
- sal. Iela gulēja tveicē kā aizsnaudusies. Garlaicīga, vienmuļa. Nami kā uniformās iebāzti: brūngans, iezaļgans, atkal brūngans, iezaļgans.
1.1.novec. Formas tērps (dažu civilo profesiju pārstāvjiem).
PiemēriKāds vīrs dzelzceļnieku uniformā, laikam stacijas priekšnieks, gāja Kalniņam pa priekšu ar pavadzīmi rokā.
- Kāds vīrs dzelzceļnieku uniformā, laikam stacijas priekšnieks, gāja Kalniņam pa priekšu ar pavadzīmi rokā.
- Tramvajnieki zaļi un dzelzceļnieki sarkani kantētām [apmatotām] uniformām.
Avoti: 8. sējums