Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
unificēt
unificēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Vienveidot (ko), panākt (kā) vienveidību, parasti, racionāli samazinot funkcionāli vienveidīgu objektu, sastāvdaļu u. tml. skaitu.
PiemēriUnificēt vizuālās informācijas līdzekļus.
Avoti: 8. sējums