un
un vienojuma saiklis.
1.Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
PiemēriDidzis un Ilga apstājās un ieklausījās apkārtnes trokšņos.
- Didzis un Ilga apstājās un ieklausījās apkārtnes trokšņos.
- Pēc lapas lapa nokrīt salā - zūd kaut kas skaists un tuvs, un dārgs.
- ..Vējš lēnām piecēlās no gultas, No viļņu gultas ezerā, Un izstaipīja rokas, kājas, Un spārnus lēnam izplēta, Un izdvesa trīs grūtas, garas, Trīs ilgu pilnas nopūtas.
1.1.Viena un tā paša vārda atkārtojumā saista atkārtojuma locekļus.
PiemēriBet citu rītu kāds atkal bērzu vērī saukā un saukā. Nu jau Milzim liekas - sauc tieši viņa vārdu.
- Bet citu rītu kāds atkal bērzu vērī saukā un saukā. Nu jau Milzim liekas - sauc tieši viņa vārdu.
2.Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
PiemēriAnnele papurināja smiedamās galvu, un visi lakati bij atkal nost.
- Annele papurināja smiedamās galvu, un visi lakati bij atkal nost.
- Ansis bija noliesējis gluži dzeltenīgs, nomocījies, un tomēr viņa acīs bija arī līksmība.
- Pavasarī viņam palika pieci gadi, un tas jau bija diezgan cienījams vecums.
3.Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem.
PiemēriLupatu Zeta smējās.. tik sirsnīgi, ka asaras sakāpa acīs un pat Lupats pieliecās klausīties.
- Lupatu Zeta smējās.. tik sirsnīgi, ka asaras sakāpa acīs un pat Lupats pieliecās klausīties.
- Pie tēva viņi [vīri].. atnāk uz runāšanu. Annelei patīk skatīties, kādi tie vīri un kā viņi runā.
4.Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu.
Piemēri..Osiene vēl locījās [linu laukā] diezgan ņipri, bet līdz izslavētām deviņsimts saujām tomēr vairs netika. Un pavisam klusa bij palikusi..
- ..Osiene vēl locījās [linu laukā] diezgan ņipri, bet līdz izslavētām deviņsimts saujām tomēr vairs netika. Un pavisam klusa bij palikusi..
- Mātei varēja stāstīt visu... Vai tiešām visu? Un Ģirts atskārta, ka pēdējā laikā noticis daudz kas tāds, par ko viņš tomēr nestāstīs mātei...
- Longins: Atceries, cik Latvijā šis vārds skanēja noslēpumaini un vilinoši - Kalifornija! Un tagad ļoti labvēlīgs liktenis tevi iespēlējis tieši teiksmainajā Kalifornijā.
Stabili vārdu savienojumi(Nu) un tad?
- (Nu) un tad? — 1. Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.2. Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
Avoti: 8. sējums