Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uniformēts
uniformēts -ais; s. -a, -ā
uniformēti apst.
Tāds, kas ir tērpies uniformā.
PiemēriStadionā publikas, ka biezs, daudz arī uniformēto puišu..
Avoti: 8. sējums