Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uniformēts
uniformēts -ais; s. -a, -ā
uniformēti apst.
Tāds, kas ir tērpies uniformā.
PiemēriStadionā publikas, ka biezs, daudz arī uniformēto puišu..
  • Stadionā publikas, ka biezs, daudz arī uniformēto puišu..
  • ..kad šosejas vidū izlēca kāds milicis, mājot, lai aptur, viņš [šoferis] asi.. uzspieda bremzi, «Pavedīsiet mani gabaliņu,» uniformētais rāva durvis vaļā un sēdās iekšā.
Avoti: 8. sējums