sudrabs
sudrabs -a, v.; parasti vsk.
1.Ķīmiskais elements – balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls.
PiemēriTīrradņa sudrabs.
- Tīrradņa sudrabs.
- Sudraba rūda.
- Sudraba sakausējumi.
- Sudraba nitrāts.
- Sudraba hlorīds.
- Sudraba karote.
- Sudraba medaļa.
- Vēl šī [divdesmitā] gadsimta sākumā sudrabs ieņēma visai pieticīgu vietu starp citiem dārgmetāliem un to izlietoja galvenokārt rotas lietām un izrotājumiem.
- Lielkungs D: Vajag pārbaudīt, vai viņai nav sudrabs klāt. Viņi tic, šie latvieši, ka var droši zvērēt, ja ir klāt sudrabs, jo tad zvērestam neesot spēka.
- ..tur bij.. daži sudraba dālderi, sudraba laulājams gredzens, sudraba sakta..
- pārn. Bez skaita nāks vasaru darbīgie vēji un Gaujas vītolus sudraba kals..
- Pils zāles laistās zeltā un sudrabā.
- Smagām, viļņos iegrimušām laivām jūras arāji ved mājās jūras sudrabu.
Stabili vārdu savienojumiJūras sudrabs. Laistīties zeltā, sudrabā.
- Jūras sudrabs poēt. — Jūras zivis.
- Laistīties zeltā, sudrabā — Laistīties zelta un sudraba krāsā. Būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu.
- Sudraba kāzas — Divdesmit, piecu gadu kāzu jubileja.
1.1.ģen.: sudraba, adj. nozīmē Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, raksturīgais spīdums. Sudrabains.
PiemēriSudraba kļava.
- Sudraba kļava.
- No rīta, kad noraso sudraba lietus, - visa pasaule mirdz!
- Mūsu ezeros jau aklimatizētas.. sudraba karūsas.
Stabili vārdu savienojumiSudraba karūsa.
- Sudraba karūsa — Sudrabkarūsa.
1.2.pārn. Tas, kas pēc krāsas, spīduma ir līdzīgs šim cēlmetālam.
PiemēriVisu nakti mēness lēja Pār mums staru sudrabu.
- Visu nakti mēness lēja Pār mums staru sudrabu.
- ..janvārī sākās.. īsts marta atkusnis ar lāsteku sudraba lijumu no jumtiem..
1.3.pārn. Sirmums.
PiemēriJā, tas bija viņš, tāds pats žirgts kā viņdien, tādu pašu smaidīgu vaigu, tikai sudraba matos tā pavairāk.
- Jā, tas bija viņš, tāds pats žirgts kā viņdien, tādu pašu smaidīgu vaigu, tikai sudraba matos tā pavairāk.
Avoti: 7-2. sējums