Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sudrabojams
sudrabojams -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → sudrabot1. Sudraba kārta, ar kuru ir pārklāta (kā) virsma.
PiemēriPulksteņa sudrabojams.
  • Pulksteņa sudrabojams.
  • Viņš piecēlās un piegāja pie neliela spoguļa, kuram sudrabojums vairākās vietās bija atlupis un stikls saplaisājis.
Avoti: 7-2. sējums