Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sudrabs
sudrabs -a, v.; parasti vsk.
1.Ķīmiskais elements — balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls.
PiemēriTīrradņa sudrabs.
Stabili vārdu savienojumiJūras sudrabs. Laistīties zeltā, sudrabā.
1.1.ģen.: sudraba, adj. nozīmē Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīgā krāsa, raksturīgais spīdums. Sudrabains.
PiemēriSudraba kļava.
Stabili vārdu savienojumiSudraba karūsa.
1.2.pārn. Tas, kas pēc krāsas, spīduma ir līdzīgs šim cēlmetālam.
PiemēriVisu nakti mēness lēja Pār mums staru sudrabu.
1.3.pārn. Sirmums.
PiemēriJā, tas bija viņš, tāds pats žirgts kā viņdien, tādu pašu smaidīgu vaigu, tikai sudraba matos tā pavairāk.
Avoti: 7-2. sējums