iebrīkšķēties
iebrīkšķēties parasti 3. pers., -brīkšķas, pag. -brīkšķējās, retāk
iebrīkšēties parasti 3. pers., -brikšas, pag. -brikšējās; refl.
Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
PiemēriUz reizi iebrikšķas griesti uz pašām durvīm. Kaut kas čīkstēdams spiežas iekšā starp griestu dēļiem.
- Uz reizi iebrikšķas griesti uz pašām durvīm. Kaut kas čīkstēdams spiežas iekšā starp griestu dēļiem.
- Pēkšņi pamodos no spēcīgiem grūdieniem, iebrikšķējās kajītes sienas, šķita, ka tās draud izjukt.
- Krēsls iebrikšķējās.
Avoti: 3. sējums