tekulis
tekulis -ļa, v.
tekule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.v.; apv. Auns. Arī kuilis.
PiemēriBurzmā spraucas.. gan aitas, gan tekuļi..
- Burzmā spraucas.. gan aitas, gan tekuļi..
- Jurģim ir tekuļa ādas apavs, plāns kā novalkāts pakulu audums.
2.pareti Bēglis. Klaiņotājs.
PiemēriLeontīne patiešām no sirds vēlējās vieglprātīgā tekuļa Indriķa sasaistīšanu ar Nanijas līgavas šlepi.
- Leontīne patiešām no sirds vēlējās vieglprātīgā tekuļa Indriķa sasaistīšanu ar Nanijas līgavas šlepi.
- pārn. Uz neatgriešanos prom stundas iet. Un smej par mums šis debess tekulis, Šis mēness taukainais.
Stabili vārdu savienojumiTekulis un bēgulis.
- Tekulis un bēgulis bibl. — Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
Avoti: 7-2. sējums