tēlains
tēlains -ais; s. -a, -ā
tēlaini apst.
Saistīts ar mākslas tēliem, tiem raksturīgs. Tāds, kam piemīt mākslai, tās tēliem raksturīgā izteiksmība, iedarbīgums.
PiemēriTēlains stāstījums.
- Tēlains stāstījums.
- Tēlaina valoda.
- Tā jūras vārti D. Zigmontes romānā iegūst plašāku tēlainu nozīmi. Tie saistīti ar vīrišķību un drosmi, tie saista zvejnieku darba un ģimenes dzīvi vienā nedalāmā audumā.
- Formulējot galveno ideju, darba pamatdomu, tā tiek izņemta ārpus tēlaini emocionālā konteksta, bet vienīgi tanī tā ir dzīva, mākslinieciska.
- Spicausis bija radis domāt tēlaini: mīlestība - amora bultas, nāve - nelūgtā viešņa, vētra - dabas stihija, maize - darba dāvana.
- Skolas gads nu bija galā... Mēs nācām mājās, mums ne rokās, ne uz muguras šodien nebija jānes soma - cilvēka pirmā dzīves nasta, tēlaini izsakoties.
Avoti: 7-2. sējums