tekulis
tekulis -ļa, v.
tekule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.v.; apv. Auns. Arī kuilis.
PiemēriBurzmā spraucas.. gan aitas, gan tekuļi..
2.pareti Bēglis. Klaiņotājs.
PiemēriLeontīne patiešām no sirds vēlējās vieglprātīgā tekuļa Indriķa sasaistīšanu ar Nanijas līgavas šlepi.
Stabili vārdu savienojumiTekulis un bēgulis.
Avoti: 7-2. sējums