kontinuitāte
kontinuitāte [kontinu-itāte] -es, s.; parasti vsk.
Nepārtrauktība, savstarpēja saistība.
PiemēriPatiess novatorisms nepavisam nenozīmē jau esošā noārdīšanu, bet saglabā dziļu kontinuitāti ar pagātnes mākslas lielajiem sasniegumiem, kam ir nepārejoša nozīme.
- Patiess novatorisms nepavisam nenozīmē jau esošā noārdīšanu, bet saglabā dziļu kontinuitāti ar pagātnes mākslas lielajiem sasniegumiem, kam ir nepārejoša nozīme.
- Šajā laikā mainījušies vairāki modeļi, taču saglabāta konstrukcijas tipa vienveidība un kontinuitāte.
- ..dekadenti ignorē vēsturisko kontinuitāti un patriotiskās dzejas tradīcijas.
Avoti: 4. sējums