Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kontinuitīvs
kontinuitīvs [kontinu-itīvs] -ais; s. -a, -ā
kontinuitīvi apst.
Nepārtraukts, savstarpēji saistīts.
PiemēriVai laiks sastāv no diskrētām daļām, vai arī tas ir kontinuitīvs?
Avoti: 4. sējums