kontinuitīvs
kontinuitīvs [kontinu-itīvs] -ais; s. -a, -ā
kontinuitīvi apst.
Nepārtraukts, savstarpēji saistīts.
PiemēriVai laiks sastāv no diskrētām daļām, vai arī tas ir kontinuitīvs?
- Vai laiks sastāv no diskrētām daļām, vai arī tas ir kontinuitīvs?
- ..pilsētas.. kompozīcija praktiski nekad nav pabeigta. Tā ir kontinuitīva, tas ir, nepārtraukta laikā, tāpat - kā nepārtraukta ir tanī funkcionējošā dzīve.
Avoti: 4. sējums