kontinuitāte
kontinuitāte [kontinu-itāte] -es, s.; parasti vsk.
Nepārtrauktība, savstarpēja saistība.
PiemēriPatiess novatorisms nepavisam nenozīmē jau esošā noārdīšanu, bet saglabā dziļu kontinuitāti ar pagātnes mākslas lielajiem sasniegumiem, kam ir nepārejoša nozīme.
Avoti: 4. sējums