konteksts
konteksts -a, v.
1.Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai noteiktu (kāda teksta elementa, piemēram, vārda, teikuma) nozīmi, jēgu.
PiemēriRakstnieka novatorisms frazeoloģijā vispirms izpaužas jaunu kontekstu izveidošanā. Vārdi, pārnesti no viena, no parastā savienojuma citā, iegūst jaunu jēdzienisku saturu..
Stabili vārdu savienojumiIzraut no konteksta.
1.1.pārn. Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai noteiktu (kā) nozīmi, jēgu.
PiemēriNotikumi, kas nesen norisinājās Tuvajos Austrumos.., jāaplūko tieši kontekstā ar vispārējo starptautisko stāvokli.
Avoti: 4. sējums