konteksts
konteksts -a, v.
1.Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai noteiktu (kāda teksta elementa, piemēram, vārda, teikuma) nozīmi, jēgu.
PiemēriRakstnieka novatorisms frazeoloģijā vispirms izpaužas jaunu kontekstu izveidošanā. Vārdi, pārnesti no viena, no parastā savienojuma citā, iegūst jaunu jēdzienisku saturu..
- Rakstnieka novatorisms frazeoloģijā vispirms izpaužas jaunu kontekstu izveidošanā. Vārdi, pārnesti no viena, no parastā savienojuma citā, iegūst jaunu jēdzienisku saturu..
- Ļoti svarīgi, ka asociācija [dzejā] vispilnīgāk izprotama tikai kontekstā.
Stabili vārdu savienojumiIzraut no konteksta.
- Izraut no konteksta idioma — Noteikt (piemēram, vārda, teikuma) nozīmi, jēgu, neievērojot saistījumu ar tekstu vai tā daļu.
1.1.pārn. Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai noteiktu (kā) nozīmi, jēgu.
PiemēriNotikumi, kas nesen norisinājās Tuvajos Austrumos.., jāaplūko tieši kontekstā ar vispārējo starptautisko stāvokli.
- Notikumi, kas nesen norisinājās Tuvajos Austrumos.., jāaplūko tieši kontekstā ar vispārējo starptautisko stāvokli.
Avoti: 4. sējums