augšstāvs
augšstāvs -a, v.
Augšējais stāvs. Stāvs, kas ir augstāk par citiem.
PiemēriDzīvot augšstāvā.
- Dzīvot augšstāvā.
- Augšstāvu telpas.
- Augšstāvā atradās.. ērta priekšistaba, kurā sēdēja tehniskā sekretāre..
- Ilgi vakaros Pēteris Lagzda sēdēja savas jaunās istabas priekšā, kas patiesībā bija tikai pusdarbā. Ļauni rēgojās dēļiem aizsistie augšstāva logi.
Avoti: 1. sējums