augšpus
augšpus priev. ar ģen.
1.Norāda, ka (kas) ir augstāk par ko (citu).
PiemēriŪdens upē augšpus ceļiem.
1.1.Norāda, ka (kas) ir augstāk (pēc reljefa).
PiemēriŪdens baseini, kas mākslīgi izveidoti augšpus upju aizsprostiem, nav pieskaitāmi pie ezeriem.
Avoti: 1. sējums