Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
augštece
augštece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Iztekai tuvākā (upes) daļa. Sākuma posms (upei).
PiemēriDaugavas augštece.
Avoti: 1. sējums