augšupejošs
augšupejošs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas virzās augšup.
PiemēriAugšupejoša līkne.
1.1.pārn. Tāds, kas attīstās, uzplaukst.
PiemēriAugšupejoša valsts saimniecība.
1.2.Tāds, kas virzās uz augstāku skaņu (par melodiju).
PiemēriVisas mūzikā lietojamās skaņas, sakārtotas pakāpeniski augšupejošā vai lejupejošā virzienā, sastāda skaņu rindu.
Avoti: 1. sējums