augšupejošs
augšupejošs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas virzās augšup.
PiemēriAugšupejoša līkne.
- Augšupejoša līkne.
- ..vajadzēja atlikt [planieru] startu.., nevarēja atrast augšupejošās gaisa strāvas.
1.1.pārn. Tāds, kas attīstās, uzplaukst.
PiemēriAugšupejoša valsts saimniecība.
- Augšupejoša valsts saimniecība.
- Gruzija ir plaukstoša un strauji augšupejoša padomju republika.
1.2.Tāds, kas virzās uz augstāku skaņu (par melodiju).
PiemēriVisas mūzikā lietojamās skaņas, sakārtotas pakāpeniski augšupejošā vai lejupejošā virzienā, sastāda skaņu rindu.
- Visas mūzikā lietojamās skaņas, sakārtotas pakāpeniski augšupejošā vai lejupejošā virzienā, sastāda skaņu rindu.
Avoti: 1. sējums