kalpone
kalpone -es, dsk. ģen. -ņu, s.; neakt.
1.Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
PiemēriPiepildītos sapnis par vasarnīcu Rīgas jūrmalā. Katru rītu un vakaru kalpone klātu galdu lielā, gaišā, stiklotā verandā.
2.Algota laukstrādniece.
Piemēri..saimniekiem joprojām vajag kalpoņu. ..Kalpoņu alga kļuvusi smieklīgi maza, bet darbs nav mazinājies.
Avoti: 4. sējums