zvalstīties
zvalstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem – par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos.
PiemēriAutobuss tā zvalstījās izrūgušajā pavasara ceļā, ka spēj tikai noturēties uz sēdekļa!
- Autobuss tā zvalstījās izrūgušajā pavasara ceļā, ka spēj tikai noturēties uz sēdekļa!
- Dodoties garajā ceļā, rati zvalstījās pa koku saknēm ar negantu troksni.
- Kuterim zvalstoties, jaunie vīri, uz sola līdzsvaru ieturot, te sakņupa, te it kā paaugās lielāki.
- Hā! Jaunā ceļa soma ir krietni nobružāta, kuģim zvalstoties, bet es to noņemu no plaukta ar cēlu žestu.
- ..kā gan laivas trešā sēklī valstās! Brīžam buru tikko viļņos redz. Nodziest uguns, kuru mastā dedz, irkļi lec no lizdām, vīri zvalstās.
1.1.Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
PiemēriCaurvējā ņaud neeļļotās eņģes, durvīm zvalstoties caurvējā.
- Caurvējā ņaud neeļļotās eņģes, durvīm zvalstoties caurvējā.
1.2.Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) – par cilvēkiem.
PiemēriViņš [piedzērušais] zvalstījās no vienas kājas uz otru un pret sienu.
- Viņš [piedzērušais] zvalstījās no vienas kājas uz otru un pret sienu.
2.Bezdarbībā gulšņāt. Valstīties. Vāļāties (1).
Piemēri..garlaikota madāmiņa zvalstījās uz dīvāna dzeltenas stāvlampas gaismā ar romānu rokā.
- ..garlaikota madāmiņa zvalstījās uz dīvāna dzeltenas stāvlampas gaismā ar romānu rokā.
- Slimībai Maruta neticēja: Mārtiņš nebija no tiem, kas ar galvas vai zobu sāpēm zvalstītos pa gultu.
- Kad strādā, tad strādā - garumā nevelkot; kad guļ, tad guļ - nevis zvalstās pa gultu..
Avoti: 8. sējums