Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iztecināt1
iztecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNataša pacēla gaisā piena kanniņu un rūpīgi iztecināja laukā pēdējos ūdens pilienus.
  • Nataša pacēla gaisā piena kanniņu un rūpīgi iztecināja laukā pēdējos ūdens pilienus.
  • Viņš iztecinājis visu alu no mucas.
1.1.Panākt, ka (šķidrums) iztek cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIztecināt jāņogu sulu caur marli.
  • Iztecināt jāņogu sulu caur marli.
1.2.Tecinot šķidrumu, iztukšot (trauku).
PiemēriIztecināt krējuma pudeli.
  • Iztecināt krējuma pudeli.
2.Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki).
Piemēri..rīt iztecinās taukus, saceps ar sīpoliem..
  • ..rīt iztecinās taukus, saceps ar sīpoliem..
Stabili vārdu savienojumiIztecināt taukos.
  • Iztecināt taukos Karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
3.Gatavojot (alu), ļaut šķidrumam izplūst cauri iesalam.
Piemēri«Kad tu atpūtīsies,» viņš teica Oskaram, «varēsi man palīdzēt.»
  • «Kad tu atpūtīsies,» viņš teica Oskaram, «varēsi man palīdzēt.»
  • «Man šī pēcpusdiena brīva, raudzīsim iztecināt alu.»
4.novec. Vērpjot izveidot pavedienā.
PiemēriVilnas dziju nevarot iztecināt tik smalku kā linu šķiedru.
  • Vilnas dziju nevarot iztecināt tik smalku kā linu šķiedru.
Avoti: 3. sējums