Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
caurule
caurule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Garens cilindra (retāk konusa) formas veidojums ar tukšu vidu.
PiemēriŪdensvada caurule.
  • Ūdensvada caurule.
  • Kanalizācijas caurule.
  • Jumta caurule.
  • Noteku caurules.
  • Betona caurule.
  • Stikla caurule.
  • Velmēt caurules.
  • Cauruļu licējs.
  • Kamēr vēl pieturējās ziemas ceļš, Strautiņš no Gramzdas cepļa veda drenu caurules.
  • Kāja aizķērās aiz putekļu sūcēja caurules.
  • Pret šo tik svarīgo orgānu [mugurkaula smadzenēm] ārkārtīgi uzmanīgi ir izturējusies daba, ietērpdama to izturīgā kaulu un saistaudu caurulē - mugurkaulāja kanālā.
Stabili vārdu savienojumiCauruļu vads.
Avoti: 2. sējums