caurstrāvot
caurstrāvot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; trans.
1.Plūst (kam) cauri (piemēram, par starojumu, straumi).
PiemēriGaisma caurstrāvo vitrāžu.
1.1.pārn. Būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā).
PiemēriHumānas, demokrātiskas, revolucionāras idejas caurstrāvo visu krievu kultūru, zinātni, rakstniecību un mākslu..
1.2.pārn. Pārņemt (par psihisku stāvokli).
PiemēriViņu sirdis caurstrāvoja gaišs prieks par dzīvi, par šodienu un rītdienu, prieks par mīlestību..
Avoti: 2. sējums