caurtece
caurtece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.parasti vsk. Šķidruma plūšana (kam) cauri. Spēja laist cauri (šķidruma daudzumu noteiktā laika vienībā).
PiemēriŪdensvada caurtece.
- Ūdensvada caurtece.
- ..detaļu skalošanai [rūpnīcā] izmanto caurteces vannas..
- Lejastecē [Daugavai] vērojama ļoti liela ūdens caurteces nevienmērība. Attiecība starp maksimālo un minimālo caurteces daudzumu tur līdzīga 160.
Stabili vārdu savienojumiŪdens caurtece.
- Ūdens caurtece ģeogr. — Ūdens daudzums, kas notek pa upi noteiktā laika vienībā.
2.Upe, kanāls, grāvis, kas savieno ūdenskrātuves.
PiemēriAgrāk tos [ezerus] savienoja caurtece..
- Agrāk tos [ezerus] savienoja caurtece..
- Pagaidām tas [ūdens] urdzēja pa ceļa grāvjiem, piepildīja caurteces, dažviet izplūda lielās paltīs, kā gribēdams veidot ezeru.
2.1.Ūdens straume, kas tek cauri ūdenskrātuvei.
Piemēri..ezera spoguli nebojāja ne tā vissīkākā grumbiņa, pat Juglas caurtece nemaz nebij manāma.
- ..ezera spoguli nebojāja ne tā vissīkākā grumbiņa, pat Juglas caurtece nemaz nebij manāma.
Avoti: 2. sējums