Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
caurumains
caurumains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir caurumi. Ar caurumiem.
PiemēriCaurumains cimds.
  • Caurumains cimds.
  • Caurumaina sega.
  • Jumts ir caurumains, vēja izplūkāts un lietus izskalots.
1.1.Caurumots.
PiemēriSomijā ogļu lāpstas taisa caurumainas,.. lai pelni un sīkās oglītes sijātos cauri.
  • Somijā ogļu lāpstas taisa caurumainas,.. lai pelni un sīkās oglītes sijātos cauri.
Avoti: 2. sējums