Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
caurumains
caurumains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir caurumi. Ar caurumiem.
PiemēriCaurumains cimds.
1.1.Caurumots.
PiemēriSomijā ogļu lāpstas taisa caurumainas,.. lai pelni un sīkās oglītes sijātos cauri.
Avoti: 2. sējums