caurums
caurums -a, v.
1.Tukša vieta, sprauga (kādā priekšmetā).
PiemēriAtslēgas caurums.
- Atslēgas caurums.
- Stobra caurums.
- Krāsns caurums.
- Tad izvilku no sienas īlenu un izurbu.. skaliņam vienā galā caurumu, pa kuru auklu cauri raut.
- ..mietos sapītie žagari [žogā] sakaltuši šļuka kopā un atstāja caurumus, aitas līda labībā un izmīņāja linus..
1.1.Dobums (piemēram, kokā, iezī).
PiemēriTā Čiekurgrauzis [vāvere] lēca no priedes uz priedi, no zara uz zaru, kamēr nonāca meža pie abiem dzeņiem, kas nemitīgi kala stumbros caurumus..
- Tā Čiekurgrauzis [vāvere] lēca no priedes uz priedi, no zara uz zaru, kamēr nonāca meža pie abiem dzeņiem, kas nemitīgi kala stumbros caurumus..
- Solītās alas gan neatradu. Tas ir - ja neskaita čurkstu mājokļus baltajās klintīs. Toties šādu caurumu tur ir milzums.
- Ar elektriskiem urbjiem viņi ieurbj dziļus caurumus, ieliek spridzekļus, un divreiz diennaktī atskan dobjš sprādziens - no biezā slāņa atraujas ģipšakmens gabali.
1.2.pārn.; sar. Mazs, trūcīgs, nemājīgs dzīvoklis, telpa.
PiemēriDzelzs gultiņa ar rupju, spalvainu apsegu. Kumode bez spoguļa.. Dzelzs krāsns.. Kas viņai šitādā caurumā meklējams?
- Dzelzs gultiņa ar rupju, spalvainu apsegu. Kumode bez spoguļa.. Dzelzs krāsns.. Kas viņai šitādā caurumā meklējams?
2.Izplīsums, pilnīgs izdilums (kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā).
PiemēriCimdā izplīsis caurums.
- Cimdā izplīsis caurums.
- Kreisās rokas piedurknē un sānos [jakai] rēgojās vairāki caurumi... [Antons] norādīja uz pārplēstajām vietām..
- Zeķes cauras; Valdis aizvelk caurumus ar desmitā numura melnu diegu.
- ..kuģa ļaudis sāk brēkt, ka kuģa grīdā.. caurums un nu gāžas ūdens iekšā.
Stabili vārdu savienojumiViss vienos caurumos.
- Viss vienos caurumos — Ļoti izplīsis, izdilis.
2.1.sar. Brūce, arī bojājums (kādā ķermeņa daļā).
PiemēriCaurums zobā.
- Caurums zobā.
- Caurums kājā vēl nav aizdzijis.
Avoti: 2. sējums