caurums
caurums -a, v.
1.Tukša vieta, sprauga (kādā priekšmetā).
PiemēriAtslēgas caurums.
1.1.Dobums (piemēram, kokā, iezī).
PiemēriTā Čiekurgrauzis [vāvere] lēca no priedes uz priedi, no zara uz zaru, kamēr nonāca meža pie abiem dzeņiem, kas nemitīgi kala stumbros caurumus..
1.2.pārn.; sar. Mazs, trūcīgs, nemājīgs dzīvoklis, telpa.
PiemēriDzelzs gultiņa ar rupju, spalvainu apsegu. Kumode bez spoguļa.. Dzelzs krāsns.. Kas viņai šitādā caurumā meklējams?
2.Izplīsums, pilnīgs izdilums (kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā).
PiemēriCimdā izplīsis caurums.
Stabili vārdu savienojumiViss vienos caurumos.
2.1.sar. Brūce, arī bojājums (kādā ķermeņa daļā).
PiemēriCaurums zobā.
Avoti: 2. sējums