Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
caurvējš
caurvējš -a, v.; parasti vsk.
Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
PiemēriSpēcīgs caurvējš.
Stabili vārdu savienojumiDabūt caurvēju.
Avoti: 2. sējums