caururbt
caururbt -urbju, -urb, -urbj, pag. -urbu; trans.
1.Izsist caurumu (kur), izurbjoties cauri (piemēram, par šāviņiem, lodēm).
PiemēriSmagās artilērijas koncentrētā uguns plosīja Daugavmalas granītu un caururba namu sienas.
1.1.Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli).
PiemēriDesmitiem ložu caururba viņa ķermeni, bet ceļš bija brīvs.
Avoti: 2. sējums