caururbt
caururbt -urbju, -urb, -urbj, pag. -urbu; trans.
1.Izsist caurumu (kur), izurbjoties cauri (piemēram, par šāviņiem, lodēm).
PiemēriSmagās artilērijas koncentrētā uguns plosīja Daugavmalas granītu un caururba namu sienas.
- Smagās artilērijas koncentrētā uguns plosīja Daugavmalas granītu un caururba namu sienas.
1.1.Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli).
PiemēriDesmitiem ložu caururba viņa ķermeni, bet ceļš bija brīvs.
- Desmitiem ložu caururba viņa ķermeni, bet ceļš bija brīvs.
- ..uz ceļa palika mani biedri, esesiešu karabīņu ložu caururbti..
- pārn. ..kad visi trīs studenti viņu sāka, tā sakot, caururbt ar saviem skatieniem, viņam.. tapa neomulīgi.
Avoti: 2. sējums