Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
caurviju
caurviju dsk. ģen., nelok.
Tāds, kas savijas, sasaistās ar ko citu. Tāds (motīvs, tēma u. tml.), kas vieno mākslas darba elementus.
Piemēri«..vai tas ir Ostrovskis? Kur te [izrādē] bija caurviju darbība..?»
Stabili vārdu savienojumiCaurviju attīstība.
Avoti: 2. sējums