Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
caurviju
caurviju dsk. ģen., nelok.
Tāds, kas savijas, sasaistās ar ko citu. Tāds (motīvs, tēma u. tml.), kas vieno mākslas darba elementus.
Piemēri«..vai tas ir Ostrovskis? Kur te [izrādē] bija caurviju darbība..?»
Stabili vārdu savienojumiCaurviju attīstība.
Avoti: 2. sējums