caururbjošs
caururbjošs -ais; s. -a, -ā
caururbjoši apst.
1.Divd. → caururbt.
2.Ļoti vērīgs, uzmanīgs (par acīm, skatienu).
Piemēri..Spodrītei tieši pretī raudzījās divas asas, caururbjošas acis.
3.Ļoti skaļš, spalgs, griezīgs (par skaņu).
PiemēriGriezīgs un caururbjošs namu sienās, gājēju ausīs atbalsojas spalgs svilpiens.
Avoti: 2. sējums